Foto: irliepaja.lv.


"Romas dārzā" un arī daudzviet citur pilsētā atkal redzami baloži un zvirbuļi, kas kādu laiku bija pavisam pazuduši. Ornitologs un Latvijas Dabas muzeja līdzstrādnieks Dmitrijs Boiko portālam irliepaja.lv to skaidroja ar ļoti silto ziemu, kas ļāvusi putniem jau agri uzsākt ligzdošanu.


"Tas jau ir otrais perējums, ko tagad redzam, un, iespējams, sākusies jau trešā ligzdošana,"

sacīja Boiko. Ornitologs atzina, ka speciāli nav pētījis baložu populāciju, taču, "loģiski spriežot", tā varētu būt, jo, ja ir barga ziema, baložu populācija var samazināties pat vairākas reizes. Savukārt, ja agri iestājas silts pavasaris, izligzdo vairāk putnu.


"Itālijā, Spānijā, kur ir silts, baloži ligzdo cauru gadu," zina teikt ornitologs.


Par to, ka pilsētā pazuduši baloži, portāls irliepaja.lv rakstīja janvāra sākumā. Cilvēki lielākoties baložu pazušanu saista ar lielāku un spēcīgāku putnu, piemēram, sudrabkaiju un vārnu parādīšanos. Taču, kā apgalvo ornitologi, kaijas un vārnas iznīcina tikai vārgākos jaunuļus un slimos putnus. Turklāt


dabā vienmēr valda līdzsvars, un plēsīgie putni nekad neiznīcinās visu populāciju,

lai pašiem pēc tam nebūtu jābadojas, uzsver ornitologi. Tiesa, Dmitrijs Boiko atzīst, ka baložiem ir grūti konkurēt ar kaijām un vārnām cīņā par barību pie atkritumu urnām.


Baloži, ko redzam pilsētā, ir tā sauktie klinšu baloži, kas pie mums nonākuši no Eiropas kalniem, pieraduši pie šejienes apstākļiem un iedzīvojušies pilsētās.


Ornitologi baložus sauc par invazīvu sugu, kas putnu hierarhijā ieņem zemāko kārtu. Baloži arī nav tie putni, uz kuriem attiektos putnu aizsardzība.


Taču tūristi un arī pilsētnieki par šiem putniem allaž priecājas.


Arī vēsturiski "Hotel de Rome" pagalmā allaž dzīvojušies baloži,

un tur pat atradusies īpaša "baložu māja", kā to savās atmiņās raksta viesnīcas kādreizējā īpašnieka mantinieks Raimunds Drāts.