No 26. maija līdz 17. augustam Leļļu mākslas un dizaina muzejā, galerijā "Romas dārzs" Liepājā skatāma izstāde "ciTĀDI MĒS ESAM".  Lai kādi vēji pūš, ciemojoties Liepājā, vienmēr gribas atgriezties – jo gaisā virmo mākslas elpa visplašākajos izpausmes veidos, informē Galerijas "Romas dārzs" vadītāja-Žanna Štakona.

Šis gads Liepājai ir ļoti nozīmīgs – krāšņi un sirsnīgi tika atzīmēta pilsētas 400 gadu jubileja, bet svētku sajūta nepāriet – gribas turpinājumu, un tādēļ šoreiz vārds liepājniekiem! Izstāde, kurā fotogrāfija mijas ar tekstilmākslu un animāciju, ir īpaša, jo tās autori ir Liepājā iemīļota, sirsnīga un talantīga ģimene.

Mākslas izstāde sevī ietver Terēzes Marijas Miltiņas video animācijas jeb sīkfilmiņas, Agneses Rudzītes spuraini krāsainos un košos tekstildarbus, kā arī Jāņa Rudzīša ar bērnības filtru iekrāsotās fotogrāfijas.

Terēze Marija Miltiņa

Rada kustības ilūziju, secīgi attēlojot savstarpēji nedaudz atšķirīgus statiskus tēlus.
Runā, ka meitenīte vārdā Līva šeit sen jau dzīvojusi. Bieži peldējusies upē ar māsām – Wiktoriju un Juliannu. Viņai mīļš Ūliha un Peldu ielas stūris, kur brāļi muzicē. Baltijas jūra ne vienmēr ir balta. Liepājā mestās basketbola bumbas un hokeja ripas sasniedz Ameriku. Paldies tēvocim Berči par senajiem mūriem, kurus neaizpūš vējš. Katram liepājniekam kabatā ir dzintars jeb Saules akmens vai kastanis – veselībai un veiksmei.

Agnese Rudzīte

No tekstilšķiedrām rada objektus un tekstilijas, ierosmi rodot un izrokot jau savu mūžu nokalpojušos materiālos – pogu krāteros, audumu kalnu grēdās un sadzīves lietu likteņstāstos. Arī Liepāju Agnese salīdzina ar kleitu – ērtu un smalku, ne internetā pasūtītu, īpaši valkātājai šūtu. Ar to var brist jūrā un vērot putnus ezerā, kā arī saplūst ar pilsētas artērijām – tuk, tuk, tuk, tuk. Kleitas piedurknei pieskaras vecmāmiņa, un pie krūtīm mirdz dzintara broša. Ostā ieslīd jaunākās pasaules vēstis, un vīri krastā ķer sapņus.
"Radīšana ir manī," saka māksliniece. "Pilsētas nemiers un burbuļošana mani iedvesmo. Esmu īstajā vietā un laikā – Liepājā." Baroka un jūgendstila caurvītas ēkas, bruģētās ielas un viļņu lauztās līnijas pret molu, lielmeistara Berči kaps un rozes ļaužu likteņos. Pilsēta dod un ņem, kā jau mīlestībā.

Jānis Rudzītis

Uz mirkli aptur laiku, izmantojot fotoaparātu. Par favorīttēmām dēvē cilvēku aizmirstas, novārtā atstātas vietas un lietas. Uz apkārt notiekošo lūkojas citādi.

Jānim allaž mīļas divas pavadones – pieticība un pateicība. Tas atspoguļojas arī fotoattēlos – sižets askētisks, krāsu toņu daudzums minimāls, un nodeva pagātnei.

Latvija ir mūsu dzimtene, bet par mājām – Vēju pilsētu viņš sauc. Kaut arī debespuses ir atvērtas, patīk būt te un tagad! Mīlestību nesavtīgi līdzcilvēkiem dāvā – tas šķiet jēgpilni, un lai tā arī paliek!

Trijotni iedvesmo pastaigas dažāda mēroga pilsētvidēs, arhīmeditācijās, dabas ielokos un sirdssiltās sarunās, kā arī mūzikas un mākslas pasākumi, meistarklases un rezidences.