Svētdien, 14. jūnijā, plkst. 12 ar svētbrīdi Liepājas Centrālkapos pie deportēto piemiņas akmens notiks piemiņas pasākums, lai godinātu komunistiskā genocīda upuru piemiņu, informē Sandra Šēniņa, Liepājas muzeja struktūrvienības “Liepājas okupācijas muzejs” vadītāja.

Pasākumā piedalīsies Liepājas politiski represēto kluba biedri, jaunsargi, Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra, Liepājas bērnu un jaunatnes centra dalībnieki, nacionāli patriotisko organizāciju pārstāvji, visi, kam ir svarīgi pieminēt tos, kuriem nebija lemts atgriezties dzimtenē.

Pasākumu vadīs Laura Jeruma un Emīls Dreiblats, par pasākuma muzikālo noskaņu rūpēsies Liepājas bērnu un jaunatnes centra popgrupa “Maskas”, solisti – Beāte Benuše, Enija Vanaga, Ralfs Jēkabsons un Dāvis Putniņš, vadītāja Irēna Karpa.

Pasākuma dalībniekus uzrunās Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš, kapelāns Jūras spēku vecākais kapelāns komandleitnants Dāvids Šterns, Liepājas politiski represēto kluba priekšsēdētājs Ilgvars Šēns.

Pēc svētbrīža dalībnieki ar autobusu dosies uz Liepājas okupācijas muzeju, K. Ukstiņa ielā 7/9, kur pulksten 13 sāksies īpaši represēto ļaudīm veltīts koncerts “Teic, kur zeme tā!”.

Koncertā piedalīsies Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra sieviešu koris “Aija”, diriģente un mākslinieciskā vadītāja Gunta Vite, koncertmeistars Renārs Juzups. Koncertu vadīs Līva Barute.

Pēc koncerta pasākuma dalībnieki varēs pakavēties sarunās un atmiņās pie tējas tases.
Pirms astoņdesmit pieciem gadiem, 1941. gada 14. jūnijā, lauza un iznīcināja cilvēku dzīves, cerības un sapņus. Bez tiesas un sprieduma nevainīgus cilvēkus sadzina lopu vagonos un izsūtīja uz attālajiem Padomju Savienības ziemeļu reģioniem. 

To dienu Latvijas baisais skaitlis ir 15 424 deportēto. Tāds liktenis piemeklēja 1371 Liepājas un apkārtnes iedzīvotāju, kas tajā drausmīgajā naktī tika deportēti.

Deportētās sievietes, bērnus un gados vecos cilvēkus izsūtīja mūža nometinājumā uz Krasnojarskas novadu, Novosibirskas apgabalu un Kazahstānas ziemeļu rajoniem. Vīrus un tēvus atdalīja atsevišķos vagonos. Viņi nokļuva soda nometnēs Vjatlagā, Usoļlagā, Noriļlagā, kopā 22 nometnēs. Izdzīvoja tikai retais.

14. jūnijā mēs pieminēsim cilvēkus, kuriem bija lemts to pārdzīvot. Viņi zaudēja visu, izņemot savu cilvēka cieņu un mīlestību pret dzimteni. Šodien mēs runājam viņu vietā. Mēs glabājam viņu stāstus, viņu atmiņas – lai vēsture netiktu aizmirsta un lai šāda netaisnība vairs nekad neatkārtotos. 

Lai pieminām troksni stacijā, aukstumu vagonos, asaras mātes acīs. Lai atceramies klusumu, kas bija pārāk skaļš. Mums ir svarīgi šo piemiņu saglabāt dzīvu. Lai 14. jūnija piemiņas pasākuma klusuma brīdis kļūst par skaļu solījumu – mēs neaizmirsīsim.

Informējam, ka pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana un video filmēšana. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti pasākuma publicitātes nolūkos Liepājas muzeja mājas lapā un sociālo tīklu kontos.