Augusta nogalē Liepājā atkal viesojās kādreizējā "Hotel de Rome" īpašnieka Hermaņa Drāta mazmeita Brigite Rīze (dzimusi Drāta) ar vīru Reimaru, tiekamies vienā no viņas vectēva viesnīcas numuriem, tiesa, tagad viesnīcai cits saimnieks un arī nosaukums ir cits – "Art Hotel Roma".

Portāls irliepaja.lv pirms pandēmijas jau tikās ar Brigites brāli Tomasu, kurš Liepāju apmeklē bieži, savukārt pēc neatkarības atgūšanas biežs viesis Liepājā bijis abu vecākais brālis Pēteris. Pateicoties Tomasam Drātam, portāls irliepaja.lv pērn varēja publicēt Brigites, Tomasa un Pētera tēva Raimunda 32 lappuses garo atmiņu stāstu, kurā viņš apraksta savu bērnību un dzīvi "Hotel de Rome". Tāpat esam publicējuši garāku Pētera Drāta atmiņu fragmentu, kas saistīts ar bērnības vasarām Liepājā.

Atšķirībā no vecākajiem brāļiem Brigitei, kas piedzima 1940. gadā, nav savu bērnības atmiņu par Liepāju. Taču Brigite par Liepāju daudz dzirdējusi no brāļiem un tēva.

"Mans tēvs Raimunds ir dzimis un audzis Liepājā, bet viņš negribēja pārņemt viesnīcu no sava tēva, un aizbrauca uz Vāciju studēt inženierzinātnes. Liepājā ir apglabāti viņa vecāki, un, kad četru mēnešu vecumā nomira viens no maniem brāļiem – Klauss, māte kara laikā atveda urnu ar viņa pelniem un arī apglabāja Liepājā, blakus vecvecākiem".

Kopā ar vīru Reimaru Brigite Liepājā viesojas jau trešo reizi, tiesa, pirmā reize bijusi gandrīz pirms trīsdesmit gadiem – pagājušā gadsimta deviņdesmitajos. Toreiz bijusi sajūta, ka iebrukuši ciematā, nevis pilsētā – tik daudz ielu bez cietā seguma, noplukušu māju, pat Rožu laukums bijis smiltīm klāts, atceras Reimars, kuram tas bijis milzīgs pārsteigums, ka sievai ir kaut kāda saistība ar Latviju. Tagad razdams, ka lēciens attīstībā bijis milzīgs, abi atzīst, lai gan joprojām redz daudz tukšu māju.

Tomēr Rīzu ieskatā Liepājai ir milzīgas perspektīvas kļūt par īstu Baltijas jūras kūrortpilsētu.

"Pēc Padomju Savienības sabrukuma mans vecākais brālis Pēteris centās noskaidrot, kas noticis ar mūsu īpašumu Liepājā. Pirmoreiz atbraucām visi, un vēlāk Pēteris un īpaši Tomass, pēc tam, kad uzzināja, ka Ivars Kesenfelds grib atjaunot viesnīcu, brauca uz Liepāju ļoti bieži. Tagad esam ļoti priecīgi par atjaunoto "Art Hotel Roma", īpaši skaisti ir tas, ka šeit ir tik daudz mākslas darbu. Tomass vienmēr te apmetas, un tagad arī mēs."

Brigiti, kas ir studējusi mākslu, pārsteidzis viesnīcas nosaukums – "Art Hotel". Vācijā esot viesnīcu ķēde ar šādu nosaukumu. Abi Rīzi atzīst, ka ļoti iespaidīga ir arī mākslas galerija "Romas dārzs" – gan ar pārvērtībām, ko piedzīvojuši "Romas" pagrabi, gan ar bagātīgo mākslas darbu krājumu.

Brigite ar vīru dzīvo Leipcigā, pilsētā, kurā līdz savai nāvei 1975. gadā dzīvojis arī viņas tēvs, un, piektdienas vakarā, kad Rīzes pošas uz Liepājas Simfoniskā orķestra koncertu "Lielajā dzintarā", abi atceras, ka Leipcigas laikraksts pirms pāris gadiem rakstījis par Leipcigas Gewandhaus orķestra koncertu Liepājā, galvenā diriģenta, latvieša Andra Nelsona vadībā.

Drātu ģimene kara dēļ piedzīvojusi tādu pašu likteni kā daudzas latviešu ģimenes, proti, pēc kara Brigites tēvs Raimunds ar dēliem bija palicis Rietumvācijas pusē, un atpakaļ VDR Leipcigā negribēja atgriezties, savukārt Brigite ar māti turpināja dzīvot Austrumvācijā.

"Mēs uz Rietumvāciju nedrīkstējām braukt, bet divas reizes gadā brāļi brauca pie mums ciemos.

Vienā tādā reizē Pēteris pie mums pat iepazinās ar savu nākamo sievu, bet, kad brālis precējās, mamma uz dēla kāzām braukt nedrīkstēja."

Pētera, Tomasa un Brigites vecāki Helmi un Raimunds Drāti. Foto no Drātu ģimenes arhīva.

Pandēmijas dēļ nekādu grūtību, lai atbrauktu uz Liepāju, neesot bijis, taču pirms tam divas reizes reisi tikuši atcelti.

"Atlidojām uz Rīgu, noīrējām mašīnu un braucām uz Liepāju."

Visu šo laiku, vairāk nekā nedēļas garumā, Rīzi izmantojot auto nelieliem izbraucieniem, lai apskatītu gan Liepāju, gan tuvējo apkaimi, bet viņu galvenais mērķis ir izbaudīt tieši Liepājas atmosfēru.

"Te ir daudz brīnišķīgu māju, sevišķi jūras pusē, bet ir arī vēl daudz, ko darīt."

Pirmo reizi, kad Brigite uz Liepāju ceļojusi kopā ar Pēteri un Tomasu, visu ceļu no Vācijas nobraukuši automašīnā. Nākamajā reizē ceļojuši ar prāmi, bet šoreiz – ar lidmašīnu. Rīzu ieskatā vislabākais veids, kā ceļot uz Liepāju, būtu vilciens, kurš ir apkārtējai videi draudzīgāks transportlīdzeklis. Tieši tādēļ Vācijā vilcieni kļūstot aizvien populārāki, un pamazām aizstājot iekšējos lidojumus. Diemžēl sliedes Liepāju savieno tikai ar Rīgu, un vilciens kursē divas reizes nedēļā. Rīzi pamanījuši, ka Latvijā un arī Liepājā maz izmanto tīrās enerģijas – vēja ģeneratorus, saules baterijas.

Rīzi pamanījuši vēl kādu trūkumu – Vācijā ir ļoti liela interese par Baltijas valstīm, Latviju, un vācu pensionāri, arī individuāli ļoti labprāt brauktu uz šejieni. Diemžēl ir kāds apstāklis, kas viņu attur, – te ir ļoti maz cilvēku, kas saprot un runā vācu valodā. Ar to Rīzi saskārušies apmeklējot dažādas vietas pilsētā (portālam irliepaja.lv sarunāties ar abiem vācu ciemiņiem palīdzēja Jana Kesenfelde).

Ja veselība ļaus, Rīzi citu gadu labprāt atkal brauktu uz Liepāju. Foto: irliepaja.lv.

Šajā reizē braucot ciemos uz Liepāju, Drātu dzimtas pēctece sarūpējusi arī vērtīgas dāvanas – galdautus no "Hotel de Rome" restorāna, kas brīnumainā kārtā cauri kara laikiem saglabājušies neskarti, jo daudzas ģimenes relikvijas gājušas bojā. Vienu galdautu Brigite Rīze dāvināja Liepājas muzejam, otru – "Art Hotel Rome".  Savukārt uz Vāciju Rīzi vedīs vēsturisko fotogrāfiju albumu "Pastaiga pa skaisto Liepāju". Un noteikti ieteikšot saviem trim pieaugušajiem bērniem – abiem dēliem un meitai – un mazbērniem vasarā atbraukt uz Liepāju, lai izbaudītu šejienes brīnišķīgo pludmali.