(Iepriekš publicēto sk. ŠEIT)

Lielākajai daļai viesu istabu skats bija uz dārzu. Uz zemes bijām uzstādījuši baložu būdu. Caur apaļu divslīpu logu baloži lidoja uz dārzu. Mēs turējām dārgus šķirnes baložus, es īpaši lepojos ar baltu pāvu baložu pāri ar melnām astēm. Viņi visu dienu peldējās un plunčājās strūklakā, un viesi tos daudz baroja. Viņi bija tik izcili, ka man par lielām skumjām pilnībā bija atmetuši tādus plebejiskus ieradumus kā olu dēšana un perēšana.

Viesnīcas iekārtojums atbilda neorenesanses¹ stilam:

smagas portjeras ar ielocēm, ar samtu pārvilkti krēsli ar pušķiem, milzīgi spoguļi apzeltītiem rāmjiem utt.

Gadsimtu mijā arvien vairāk valdīja jūgendstils. Protams, nebija centrālās apkures vai tekoša ūdens. Daudzās krāsnis tika kurinātas no gaiteņiem – galvenokārt ar malku, tāpēc ziemā pilnībā tika nodarbināti divi vīri. Malku no malkas pagraba nesa speciālā grozā uz pleciem.

Visu vasaru mūsu saimniecībā tika zāģēts un cirsts, un šim darbam tika norīkoti arestanti drūma, ar zobenu bruņota cietuma apsarga uzraudzībā.

Bieži vien es mēģināju izrādīt labvēlību pret arestantiem, bet to ņēma ļaunā – nevis vecāki, bet gan viesnīcas darbinieki, paskaidrojot, ka tas nav "šiki" un ka arestanti ir "ļauni". Esmu atklājis, ka īpaši

"mazajiem cilvēkiem", piemēram, manai vecmāmiņai, ir noteikts priekšstats par to, kā jāuzvedas kungu kārtas bērnam, un viņi ir ļoti vīlušies vai šokēti, ja šī bērna uzvedība neatbilst viņu iedomātajai.

Cik atceros, viesnīcā vienmēr bija elektriskais apgaismojums, taču bija labi redzams, ka tas ir ticis modernizētas. Vestibilos un gaiteņos agrāk bija bijis gāzes apgaismojums (manā laikā joprojām bija daži gāzes degļi), pompozie gāzes kroņlukturi vēlāk tika pārtaisīti, aizstājot gāzes degļus ar elektriskajiem. Mūsdienu acīm skatoties, šie apgaismes ķermeņi bija briesmīgi, bet tajā laikā tie mums šķita neaprakstāmi krāšņi. Vadi sastāvēja no sapītām stieplēm, un bija piestiprināti pie nelieliem izolatoriem pie sienas vai griestiem. Šie vadi bija drausmīgi putekļaini.

Elektrisko galda lampu tikpat kā nebija, un galdi tika apgaismoti ar petrolejas lampām, visus mājasdarbus rakstīju petrolejas lampas gaismā, ko šodien sauc par "siltu".

Daudzo petrolejas lampu tīrīšana un kopšana bija smags darbs, tas cilvēku nodarbināja pilnībā. Par to, kas notika, ja lampu atstāja bez uzraudzības, nemaz negribu runāt. Uz naktsgaldiņiem bija sveces, kuras tika apgrieztas ar speciālu rīku, kas izskatījās kā zīmuļu asināmais, un tās atkal izskatījās kā jaunas. Neskatoties uz to, ka viesnīcā

dažādās vietās bija piestiprināti ugunsdzēšamie aparāti "Minimax", kas stāvēja 55 gadus, tie nekad netika izmantoti, jo ne reizi neizcēlās ugunsgrēks, kas bija liels brīnums.

Pašvaldības ūdensapgādes nebija, visām mājām bija savas akas. Arī mums "sūkņa mājā" bija pumpis ar lielu spararatu, kuru agrāk grieza ar rokām. Sūknis sūknēja ūdeni zem jumta esošā augstā tvertnē, no kuras tas aiztecēja līdz dažiem krāniem. Lai piepildītu augsto tvertni, diviem vīriem vismaz stundu bija jāgriež kloķis, vēlāk šī darba veikšanai tika uzstādīts elektromotors. Ūdens tecēja no augstās tvertnes ne vien uz virtuvi un tualeti, bet arī uz krātuvēm, kur kalpones izlēja netīro ūdeni no viesnīcas istabām un piepildīja traukus un krūzes.

Virtuvē "komandēja" mana māte, ieviešot stingru kārtību. Virtuve bija liela un plaša. Virs plīts bija liels tvaika nosūcējs. Blakus virtuvei atradās divas kameras ar lieliem ledusskapjiem. Ledus ziemā tika vests no "mazā ezera" (Liepājas ezera) ar fūrēm un uzglabāts ledus pagrabā starp zāģu skaidu slāņiem, kur tas stāvēja līdz nākamajai ziemai.

1. – Gründerzeit (vācu. val.)

(Turpinājums sekos)