Augusta Fišera pase, no LVVA materiāliem.

(Turpinājums. Sākumu sk. ŠEIT)

Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka sadarbībā ar Latvijas Universitātes Literatūras folkloras un mākslas institūtu, Latvijas Nacionālo bibliotēku un Latvijas Universitātes bibliotēku īsteno projektu "Kolektīvs pētījums par Liepājas Centrālo zinātnisko bibliotēku un pilsētas kultūrvidi gadsimtu gaitā".

Turpinot informēt lasītājus par interesantiem faktiem un notikumiem no Liepājas, tās bibliotēkas un grāmatniecības senas un nesenas vēstures, piedāvājam Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieces Simonas Sofijas Valkes ieskatu bibliofila Augusta Fišera dzīves notikumos un LCZB F fondā.

***

Atskatoties uz Liepājas bibliotēkas 200 gadiem, Liepājas laikrakstā "Komunists" 1977. gada septembrī tiek publicēts raksts ar intriģējošu virsrakstu "No F fonda". Laikraksta žurnālista Ābrama Kleina taujāta, toreizējā bibliotēkas direktore Anna Januška skaidro, ka tāds ir bibliotēkas apzīmējums grāmatu klāstam, kas piederējis Augustam Fišeram. Grāmatu kolekcionārs, savdabīgais "Kurzemes Misiņš" 1936. gadā esot nonācis finansiālās grūtībās un par samērā nelielu atlīdzību esot nodevis savu grāmatu krājumu Liepājas pilsētas valdei. Tā esot radies bibliotēkas F fonds. Tā kā grāmatu krājums pārsniedza 22 000 vienību un pat neliela atlīdzība par šādu bibliotēku varētu būt ievērojama naudas summa, rodas interese ne vien par grāmatu krājuma saturisko pusi, bet arīdzan par finansiālo grūtību izraisītāju.

Pāršķirstot senus digitalizētus laikrakstus, atrodas pirmā ziņa par Augustu Fišeru, kas gan nav saistīta ar viņa grāmatu krājēja kaislību. "Latvijas Vēstnesis" 1923. gadā rubrikas "Rīga" apakšrubrikā "Zādzības" ziņo, ka "Izglītības ministrijas intendantam Augustam Fišeram, Nikolaja ielā 36a, nozagti virssvārki 6000 rubļu vērtībā". Norādītā adresē – Nikolaja ielā, tagadējā Krišjāņa Valdemāra ielā, atradās Fišera darba vieta, pieminētā Izglītības ministrija un tādējādi, ja vēl nav izpētīts kurā gadā viņš uzsāka savas darba gaitas šajā valsts iestādē, tad varam secināt, 20-to gadu sākumā Vecpils pagastā 1882. gada 29. maijā dzimušais kurzemnieks jau bija stājies ierēdņu rindās.

Nākamās pāris ziņas laikrakstos ar Augusta Fišera pieminējumu parādās pēc krietna laika sprīža, proti, 1930. un 1931.gadā. Tās vēsta par apbalvojumu – Zviedrijas Vāzas ordeņa mazās zelta medaļas un 5. šķiras Triju zvaigžņu ordeņa – piešķiršanu. Noslēpumainajai Fišera personībai tiek ievilkts godprātīgais nopelnu vaibsts. Viņa saistību ar literatūras izzināšanas un vērtēšanas procesiem ilustrē darbība 1930. gadā dibinātajā izcilā latviešu literatūras kritiķa un vēsturnieka Teodora Zeiferta (1865-1929) piemiņas fondā.

Šodienas nedaudz zinošajam vērotājam kā zibens spēriens no skaidrām debesīm cienījamā kultūras cilvēka eksistencē ir 1934. gada laikrakstu ziņa: "Pēc Rīgas apgabaltiesas prokurora rīkojuma tika ievadīta izmeklēšana Kultūras fonda darbinieku lietā. Kriminālpolicija līdz šim noskaidrojusi, ka kasiera intendanta A. Fišera darbībā konstatēts attaisnojošo dokumentu trūkums par apm. 24.000 ls. Tāpēc vakardien [22.08.1934.] prokurors Karcevskis uz sodu likuma 545. panta pamata lietu nodeva Rīgas pilsētas 3. iecirkņa izmeklēšanas tiesnesim. Kā drošības līdzekli pret Fišeru izraudzīja naudas ķīlu 24.000 ls apmērā, līdz kuras iemaksāšanai Fišers paturēts apcietinājumā centrālcietumā. Kriminālpolicija noskaidro, vai Fišeram nav bijuši līdzzinātāji arī citu Kultūras fonda darbinieku vidū."

Šeit jāpaskaidro, ka Latvijas Kultūras fonds tika dibināts 1920. gadā un sākotnēji atradās Izglītības ministrijas paspārnē, bet vēlāk kļuva par patstāvīgu organizāciju, kas piešķīra pabalstus un prēmijas zinātnē un mākslās, kā arī atbalstīja studijas un radošus ceļojumus. Pāris gadus periodikā ik pa laikam parādās ziņas par šīs skandalozās lietas izmeklēšanu, līdz 1936. gadā tiek pieņemts gala lēmums: "Vakar [15.02.1936.] Senāts izšķīra Tiesu palātas protestu A. Fišera lietā, kuru Rīgas apgabaltiesa notiesāja ar 1 gadu pārmācības namā, Kultūras fonda naudas izšķērdēšanas lietā, bet Tiesu palāta attaisnoja. Senāts prokurora protestu atstāja bez ievērības." Lai arī attaisnots, vai tiešām Augusts Fišers bija negodprātīgs izšķērdētājs?

Pārdesmit gadus vēlāk, atminoties savu izstāžu iekārtošanas pieredzi, ievērojamais muzejnieks, Skolu muzeja pārzinis Jānis Siliņš stāsta: "No ienākumiem sedzām izdevumus, kam valsts kontrole piekrita. Izstādes arī ik gadus atbalstīja Izglītības ministrija. Sevišķi ar cieņu jāpiemin Izglītības ministrijas intendants – kasieris Augusts Fišers, kas vienmēr apjautājās, vai nevajagot palienēt kādas naudas summas, jo viņš saprata, ka izstādes rīkot nebija viegli." Šķiet, ideālists Fišers savā kultūras atbalstītāja aizrautībā bija aizmirsis par matemātiku...

LCZB 1936. gada inventāra grāmatas atvērums ar Fišera krājuma grāmatām.

Lai nu kā, bet no savas iespaidīgās bibliotēkas viņš atvadījās tajā pašā 1936. gadā, vienojoties ar Liepājas pilsētas valdi par savu grāmatu nodošanu bibliotēkai. Pateicoties Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas direktores Ilgas Erbas pretimnākšanai un Komplektēšanas un apstrādes nodaļas vadītājas Laimas Butramjevas brīnišķīgajai atsaucībai un laipnībai, bija izdevība apskatīt senās inventāra grāmatas. Ja 30-to gadu sākumā bibliotēkā ienākošajām grāmatām – tiklab pirkumiem, kā dāvinājumiem – katram gadam atvēlēta viena inventāra grāmata, tad 1936. gads izceļas ar veselām četrām smalki pierakstītām grāmatām, kuras vieno norāde uz Fišeru (skaidrības labad atzīmēsim, ka pastāv arī 1935.–1936. gada inventāra grāmata, kurā nav Fišera grāmatu). Un tā kā vēl nav bijis gana, tad Fišera grāmatas izvietojas arī daļā no nākamā sējuma – 1936.–1937. gada inventāra grāmatā. Tātad ir iespējams skaidri identificēt Fišera devumu un atšķirt to no gadu gaitā F fondam klāt nākušajām grāmatām.

Zīmīgi, ka 1936. gada 15. februāris, datums, kurā Fišeru attaisnoja izšķērdēšanas lietā, ir arī pirmais viņa devuma iegrāmatošanas datums Liepājas bibliotēkas inventāra grāmatā, kurā sākas šī uzskaite. Ierakstot grāmatu inventāra sarakstā, līdztekus tās nosaukumam, autoram, izdošanas vietai un gadam, sējumu skaitam, cenai, šifram, formātam, lappušu skaitam un piezīmēm, ievilkta arī aile "Kā iegūta". Tajā lielākoties norādīts "No Fišera krāj.", citviet varam lasīt – "Dāvinājis A. Fišers", vai arī "Augusta Fišera rēķins no 4. febr. 1938. gadā". Varam vien minēt kāda ir bijusi precīza norēķinu kārtība un veids, tomēr, šķiet, ka dāvinājumi mijušies ar pirkumiem un grāmatu pārņemšanas process ir bijis visai ilgs, lai gan strādāts tika čakli un vairākās frontēs, tas ir inventāra grāmatās. Ja varam ticēt ierakstītajiem datumiem, pirmo 5000 vienību iereģistrēšana uzsākta februāra vidū, aizpildot pirmo inventāra grāmatu, tai pašā mēnesī naskie bibliotekāri pildījuši arī otro un trešo inventāra grāmatu, lai katrā no tām ierakstītu vēl pa 5000 vienībām.

Fišera krājums hronoloģiski aptver izdevumus, tostarp periodiku, no 18. gadsimta līdz 20. gadsimta 30-tiem gadiem. Piemēram, viena no senākajām grāmatām ir 1746. gadā Kēnigsbergā, Johana Heinriha Hartunga spiestuvē drukātā vācbaltiešu literāta, valodnieka, luterāņu teologa un mācītāja Georga Manceļa "Neu Lettische Postilla" (Jaunā latviešu sprediķu grāmata). Un vēl kāds interesants un vērtīgs izdevums, kura pirmā nodaļa sākas ar mūžīgi aktuāliem vārdiem – "Mīļie bērni! Dzīvot, un Dieva pasaulē vesels un priecīgs būt, vai tas kāds labums ir? – Tas ir ļoti liels un dārgs labums, tā dzīvība ir viena augsta un dārga Dieva dāvana." Tā ir Kurzemes un Zemgales hercogistes pēdējā 1795. gadā Stefenhāgena apgādā izdotā "Veselības grāmata: latviešu bērniem par mācību sarakstīta", kuras autors ir Matiāss Štobe, pirmā latviešu valodā izdotā vispārīga satura žurnāla "Latviska gada grāmata" (1797-98) redaktors.

Grāmatas galvenokārt ir latviešu valodā, arī vācu un krievu valodā un pavisam nedaudz grāmatu ir franču, angļu, lietuviešu, igauņu, čehu un citās valodās. Līdzās latviešu literatūrai rindojas ārzemju autoru darbu tulkojumi. Latviešu daiļliteratūras klāsts ir tiešām plašs – Īvandes Kaijas, Haralda Eldgasta, Āronu Matīsa, Andreja Upīša un daudzu citu autoru darbi jau atrodami LCZB elektroniskajā katalogā ar atzīmi Fišera fonds. Pilnībā šī krājuma bagātību un daudzveidību varēs novērtēt pēc pilnīgas grāmatu ziņu digitālas ievades.

Grāmata no Fišera fonda: Gustava Brašes "Īsa pamācīšana latviešiem, kas savu valodu labāki grib pazīt un caur to par labiem rakstītājiem palikt" (1857).

Tēmu dažādība ir pārsteidzoša – jau pieminētā daiļliteratūra, veselība, teoloģija un reliģija, dziesmu krājumi, kalendāri, lauksaimniecība, politika un diplomātija, slavenu personību dzīves, dzīvnieku pasaule un citas jomas.  Lūk, neliels ieskats: grāmatvedības jomā varam atrast 1930. gadā izdotās "Tabeles darba algu aprēķināšanai", ideoloģiju pārstāv Latviešu sociāldemokrātiskās strādnieku partijas 1906. gadā Bernē izdotā Augusta Bebela "Socialiskā kartība", būvniecību ilustrē Valkā, Jāņa Rauskas izdotā brošūra bez gada norādes "Betona akmeņi – jaunākais, lētākais, glītākais un izturīgākais būvmateriāls", mājsaimniecības padomus var smelties 1927. gadā izdotajā "Rokas grāmatā veļas mazgāšanā", dabaszinātnēs varam iedziļināties, lasot 1926. gadā izdoto Kārļa Starca "Piezīmes par rasaspodiņu sīksugu izplatību Latvijā", seni pareizrakstības ieteikumi atrodami vācbaltiešu luterāņu mācītājs, literāta un valodnieka Gustava Brašes 1857. gada izdevumā "Īsa pamācīšana latviešiem, kas savu valodu labāki grib pazīt un caur to par labiem rakstītājiem palikt" un  par Latvijai nozīmīgās piensaimniecības jautājumiem uzzinām no 1926. gadā Rīgā franču valodā izdotās "L’industrie laitière en Lettonie" (Piensaimniecība Latvijā).

Fišera fonds ir viens no LCZB vērtīgākajiem grāmatu krājumiem, aizraujoša lappuse Liepājas bibliotēkas vēsturē, 20. gadsimta sākuma Latvijas spilgts artefakts, literāro, sabiedrisko un citu aktualitāšu un radošās domas atspoguļojums, sava laikmeta skats uz pagātni un arī skatiens pāri robežām, kas ir pelnījis detalizētu izpēti un ne vienu vien izstādi, neatstājot novārtā tā radītāju.