"Heer Geelhaar, senior" un "Herr Carl Fridrich Groht" – pirmie divi ieraksti grāmatu un citu priekšmetu ziedotāju un dāvinātāju sarakstā. No: 1782/1783. Liepājas pilsētas un lasītājbibliotēkas darbības gada pārskats, 16. lp.


(Turpinājums. Sākumu sk. ŠEIT)

Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka sadarbībā ar Latvijas Universitātes Literatūras folkloras un mākslas institūtu, Latvijas Nacionālo bibliotēku un Latvijas Universitātes bibliotēku īsteno projektu "Kolektīvs pētījums par Liepājas Centrālo zinātnisko bibliotēku un pilsētas kultūrvidi gadsimtu gaitā".


Turpinot informēt lasītājus par interesantiem faktiem un notikumiem no Liepājas, tās bibliotēkas un grāmatniecības senas un nesenas vēstures, piedāvājam LU Latvijas Vēstures institūta pētnieka Dr.phil. Viktora Dāboliņa rakstu par Liepājas kolekcionāriem.

***

Liepājas pilsētas un lasāmbibliotēkas katalogā par 1782.-1783. darbības gadu lasāms "Saraksts ar aizgādņiem, draugiem un labdariem, kas aizgājušā gadā ar grāmatu dāvinājumiem un citiem izdaiļojumiem ir pavairojuši un izskaistinājuši mūsu bibliotēku." Sarakstā minēti 23 Liepājas pilsoņu un apkārtējo muižu un draudžu iemītnieku vārdi. Bez viņiem ir vēl pa kādam anonīmam ziedotājam, viens ir iemaksājis 1000 guldeņus, no kura noguldījuma procentiem bibliotēkaram ik gadu jāizmaksā darba alga, vēl kāds bez teikšanas atstājis grāmatu saini. Šādi labdaru saraksti publicēti arī vēlāk tapušajos bibliotēkas katalogos, diemžēl vairumā gadījumu atstājot katra indivīda pienesumu bez ievērības. Šoreiz plašāk par diviem no viņiem, vārda un amata brāļiem "Gēlhāru seniora kungu" un "Karlu Frīdrihu Grota kungu".

Kārlis Ludvigs Gēlhārs dzimis 1755. gadā Palangā (Memel). Vēlākos gados viņš pārvācās uz 67 km attālo Liepāju, apgūst tirgotāja profesiju un kā Liepājas Lielās ģildes (tirgotāju) zellis dien Zilajā gvardē. Par viņa privātās dzīves un darba gaitām gaužām maz kas zināms. Kādu brīdi viņš pilda grāmatveža pienākumus, mirst Liepājā 1817. gadā. Gēlhāru dzimtas vārds diezgan bieži izskan Liepājas un apkārtējā reģiona vēsturē. Liepājas Gēlhāru priekšteči, domājams, saistīti ar Prūsijas karalistes Karalauču un Palangas atzariem. Gēlhāri, piemēram ir bijuši Prūsijas karaļu naudas kalēji Karaluačos un pastmeistari Gdaņskā. No Palangas Gēlhāriem nākušas vairākas Liepājas tirgotāju paaudzes.


Spriežot pēc 1782./1783. gada ieraksta Bibliotēkas katalogā, Karlam Ludvigam Gēlhāram samērā agrā vecumā izveidojās saikne ar Liepājas lasāmbibliotēku. Diemžēl grūti spriest par viņa turpmākajām aktivitātēm, jo Bibliotēkas kataloga numuros viņa vārds vairs neizskan. Lielāko dāvanu bibliotēka, iespējams, saņēma tikai pēc Gēlhāra aiziešanas viņsaulē. Liepājas muzeja bibliotēkā, kuras krājums nokomplektēts pārsvarā no senās Liepājas lasītājbibliotēkas un privātajām kolekcijām, atrodami 16 sējumi ar "C.L.GEELHAAR" vai "Carl Ludwig Geelhaar" zīmogu. Pirmajā acu mirklī abi zīmogi liecina par sējumu piederību vienam un tam pašam kolekcionāram. Tomēr būtu nepieciešams veikt padziļinātas kolekcijas provenances studijas, lai nāktu klajā ar drošticamiem apgalvojumiem.


Karla Ludviga Gēlhāra zīmogi uz grāmatu pirmajām lapām.


Gēlhāra kolekcijas grāmatas pārsvarā iespiestas 18. gs. vidū slavenajos vācu grāmatniecības centros Leipcigā, Hamburgā, Kēnigsbergā. Izņēmums ir viena Bernē, Šveicē iespiesta monogrāfija. Latvijas grāmatniecības kontekstā šīs kolekcija unikāla ar to, ka visi eksemplāri piederīgi numismātikas literatūrai. Tie ir Rietumeiropas monētu katalogi, rokasgrāmatas, kā arī apskati par ievērojamām grāmatu un numismātisko priekšmetu kolekcijām. Senākais iespējamais kolekcijas eksemplārs ir ar 1700. gadu datētais Hamburgas grāmatu izdevēja Benjamiņa Šillera izdotais "Atvērtais monētu kabinets jeb ievads, kā šādu zinātni viegli iemācīties […]"


Kā jau no nosaukuma noprotams, grāmata ir domāta kā padomdevējs jeb ceļvedis numismātikas iesācējiem. Ievada pirmajā teikumā Šillers raksta: "No visām senlietām, ko mums citādi aizņemtais laiks atvēl,  monētām dodama priekšroka". Šillera raksturojumā nauda ir informācijas ietilpīgs mēdijs, augstvērtīgs mākslas un vēstures izpētes objekts. Ievada autors grib pārliecināt lasītāju vai kolekcionāru par to, ka numismātiskie priekšmeti ir viņa brīvā laika vērti. Šī kabatas formāta rokasgrāmatiņa ir kā radīta aktīvai lietošanai. Sarakstīta samērā vieglā vācu valodā, tā priecē lasītājus ar acij tīkamiem retāko un interesantāko numismātikas pasaules priekšmetu (monētu, medaļu un žetonu) attēliem. Par to, ka grāmata savu uzdevumu ir pildījusi godam, liecina cītīgie tekstu pasvītrojumi ar tinti. Ar tik plašu speciālās literatūras izlasi, Gēlhārs seniors droši vien bija viens no zinošākajiem vīriem numismātikas jautājumos Liepājā. Pat ja Gēlhārs nebija praktizējošs monētu kolekcionārs (kas ir maz ticams), pēc viņa zināšanām un grāmatām Liepājā noteikti bija pieprasījums.