Liepājai zaudējot daudzus vēsturiskus namus, "speciālistu" akceptētais Dīķa ielas 6. nama nojaukšanas gadījums ir kā zaimi uz arhitektūras mēneša spoži sterilās skatuves.

Nu jau par tradīciju kļuvušie arhitekta Berči lasījumi šajā rudenī jaunā kvalitātē – oktobra sākumā pasaules arhitektūras dienas Liepājā pārvērtušās par arhitektūras mēnesi ar visai interesantu un bagātu programmu.

Priecina, ka lekcijās varēs dzirdēt tādus arhitektūras aroda, zinātnes un nozares vēstures korifejus kā D. Lāci, L. Alksni-Sāni vai J. Krastiņu.

Taču... Šā gada notikumi pilsētas vizuālajā koptēlā manī izraisījuši ne tikai sajūsmu, piemēram, apvedceļa, jaunā tramvaja līnijas atzara vai veloceliņa ienākšanu liepājnieku apritē. Un tieši Būvvaldes poētu sameklētais arhitektūras dienu moto "Pilsētas gars" man lika sajust pamatīgu rūgtumu par diemžēl hronisku vārdu nesakritību ar reāliem darbiem Liepājas arhitektu un sevišķi jau šā procesa administrēšanas lauciņā.

2012. gadā pilsētas centrs ir zaudējis piecas (!) izcilas ēkas.

Ja Būvvaldes administratori, kas sacerēja arhitektūras dienu anotāciju par šo ”garu”, pārstātu paštīksmināties un kritiskāk izlasītu savu sacerējumu, kurā teikts, ka „Pilsētas gars” nozīmējot pievērst uzmanību ēkām, kurās izpaužas pilsētas gara spēks kā vēsturē, tā mūsdienās, tad... Varētu domāt, ka šajā gadā nojauktās ēkas – K. Valdemāra iela 32 un 32b, nams Jūrmalas un Klaipēdas ielas stūrī, nams Kuršu ielā 20, militārā dzelzceļa stacija Karostā – nav savas eksistences laikā vairāku gadsimtu garumā iemantojušas šo odisko „garu”!

Bet nupat vesela bara „speciālistu” akceptētais Dīķa ielas 6 nojaukšanas gadījums ir kā zaimi uz arhitektūras mēneša spoži sterilās skatuves!

Domāju, ka Liepājas arhitektūras dienām vajadzētu izgaismot vēl vienu ilgstošu problēmu – paštīksmināšanos un nevēlēšanos saskatīt pilsētbūvniecības radošuma stagnāciju. Manuprāt, tā izpaužas arī vadošo arhitektu un būvadministrātoru novecošanā un šo galveno nelaimju  iemeslā – Rožu ielas „stūrmaņu” nespējā domāt perspektīvā. Vai arī ...vienaldzībā.

Ar interesi arī es apmeklēšu arhitektūras mēneša pasākumus. Taču man šķiet, ka to norisē trūks kā būtiska – piemiņas vainagu nolikšanas un ardievas 2012.gadā bezjēdzīgi nojauktajiem Liepājas vēsturiskajiem namiem.