Poļu vēsturnieks un irliepaja.lv autors Mareks Gluško stāsta par nojauktās ēkas Valdemāra ielā 32 saistību ar pašreizējā Polijas prezidenta Broņislava Komorovska dzimtu.

Kā zināms, koka ēka Valdemāra ielā 32 (precīzāk, trīs ēkas ar vienu adresi), par kuru runā poļu vēsturnieks, kādreizējais Polijas vēstniecības Latvijā konsulārās daļas 1.sekretārs Mareks Gluško, tika demontēta 2011.gadā, kad pašvaldība nolēma paplašināt Valdemāra ielas braucamjoslu. Ar Liepājas domes lēmumu ēka tika nodota Grobiņas novada domes īpašumā bez atlīdzības. Ēkas demontāža un materiālu nodošana tālākai izmantošanai notika Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPI) uzraudzībā.

Tikai 2015.gada pavasarī demontētā ēka no SIA "Komunālā pārvalde" noliktavas tika aizvesta uz Grobiņas novada Medzes pagasta Tāšu muižu, kur to pārņēma celtniecības arheologs Juris Zviedrāns.

No Liepājas Būvvaldes 2011.gada sarakstes ar Grobiņas novada domi izriet, ka ēkas detaļas "paredzēts adaptēt muižas apbūves videi un jumtu ainavai. Būvējot paredzēts atlikt visas labā stāvoklī esošās koka konstrukcijas un trūkstošās pielasīt no citām nojaucamām celtnēm".

Zviedrāns portālam pastāstīja, ka Valdemāra 32 savulaik tikusi daļēji būvēta no veciem būvmateriāliem – tās celtniecībā izmantoti arī materiāli no kādas vecākas, iepriekš nojauktas ēkas. "Tāpēc tur bija ļoti daudz bojāta materiāla. Otra ēka, ko izjauktu aizveda uz Kuldīgu, bija labākā stāvoklī, jo tā bija būvēta tikai no jauniem materiāliem.”

Pēc Zviedrāna teiktā, pagaidām Tāšu muižā esošās ēkas daļas nav izmantotas, taču nodoms tās likt lietā ir. Tiesa, ēka noteikti nebūšot tāda, kā bija, jo "ir pārāk daudz bojāto daļu”. Kādā formātā būs ēka, to Zviedrāns arī vēl nevarēja pateikt. „Izmantosim kaut ko no tā, kas ir, plus klāt jāliek jauni materiāli. Tāpat kā toreiz, kad ēku cēla Valdemāra ielā.”

Kādreiz māja Valdemāra ielā 32 piederēja Komorovsku – pašreizējā Polijas prezidenta dzimtai. Gluško par to sīki raksta savā brošūrā "Ne tikai Kurmene – pa Komorovsku pēdām Latvijā”:

"XIX gadsimta otrajā pusē šajā Kurzemes ostas pilsētā [Liepājā] apmetās daudzas ievērojamas poļu – lietuviešu ģimenes. Cara represiju rezultātā pēc Janvāra sacelšanās apspiešanas daudzi šo dzimtu īpašumi [..] tika konfiscēti vai piespiedu kārtā pārdoti [..], bet veselas ģimenes izsūtītas uz Sibīriju. Pēc soda izciešanas un atgriešanās no Sibīrijas šīm ģimenēm bija aizliegts atgriezties dzimtajā pusē Lietuvas guberņās, tāpēc tās bieži izvelējās apmesties Liepājā, Kurzemes guberņā, lai varētu būt iespējami tuvāk dzimtajām vietām.

Otrs iemesls Liepājas popularitātei tajā laikā bija izcilā vācu ģimnāzija, kura arvien pieaugošās rusifikācijas apstākļos vilināja poļus pat no vistālākajām senās Žečpospolitas malām.”

Liepājā pastāvīgi dzīvojošu poļu ģimeņu skaitā bija arī Valdemāra jeb toreiz – Vilhelmīnes ielas – 32 īpašnieki Augustīns un Emīlija Komorovski. Koka nams Vilhelmīnes ielā, iepretī katoļu baznīcai, bijis skaistā klasicisma stilā veidots, uzcelts 1870.gadā. "Tā kā apmēram šajā laikā Komorovski pārceļas no Pabiržiem Lietuvā uz Liepāju, nav izslēgts, ka viņi bija pirmie šī nama īpašnieki,” raksta Gluško.

Komorovskiem bijusi meita un pieci dēli – Staņislavs, Vaclavs, Česlavs, Stefans un Viktors. Vecākā no bērniem bijusi Marija Matilde (1862 – 1935), pēdējā Komorovsku dzimtas Kurmenes muižas īpašniece.

Trīs no pieciem Augustīna un Emīlijas dēliem – Staņislavs, Vaclavs un Viktors pēc Liepājas ģimnāzijas beigšanas uzsāka studijas Rīgas Politehnikā. Visjaunākais no viņiem, Viktors, skolu pabeidza apmēram 1889.gadā, tāpēc XIX.gada 90.-os gados ģimene visticamāk vairs pastāvīgi nedzīvoja Liepājā, raksta Gluško.

Nams Vilhelmīnes ielā paliek Komorovsku ģimenes īpašumā līdz 1901.gadam, kad Augustīna dēls Česlavs tēva vārdā paraksta aktu par īpašuma pārdošanu Blumbergu ģimenei.
Komorovskiem Liepājā neilgu laiku pieder vēl viens nekustamais īpašums – nams Rožu ielas un Pētera ielas krustojumā, iepretī apriņķa tiesai un sinagogai, tas piederējis Mihalīnai, Onufrija Komorovska meitai un viņas vīram Ignācijam Jasinkovičam.

Vairākreiz interesantu informāciju par Liepājas periodu Komorovsku ģimenes vēsturē sniedz sludinājumi tālaika presē. No tiem uzzinām, ka vasaras laikā Komorovski Liepāju labprāt apmeklējuši jau vismaz kopš XIX gadsimta 50.gadu beigām. No Kurmenes atpūsties uz Liepāju Komorovski devušies, piemēram, 1858. un 1860.gadā. Brošūrā citētā Staņislava Rodoviča raksta: "Viena no manām pirmajām atmiņām ir peldes jūrā mūsu uzturēšanās laikā Liepājā 1862.gada vasarā. Liepāja toreiz bija neliela Kurzemes pilsēta ar brīnumskaistu pludmali Baltijas jūras krastā. Tajos laikos Žemaitijas sabiedrībā tā bija ļoti iemīļots kūrorts, bet togad vasarnieku no Žemaitijas bija ieradies īpaši daudz.”

Gluško arī raksta, ka Liepājas ģimnāzijas 1882.gada absolventu vidū minēts Staņislavs Komorovskis. Savukārt no sludinājumiem tā laika presē brošūras autors uzzinājis, piemēram, par Komorovsku flīģeļa pārdošanu vai par dzīvokļa ar visām ērtībām izīrēšanu. Vairākas reizes sastopami sludinājumi par iespēju iegādāties svaigu pienu Komorovsku namā Vilhelmīnes ielā. 1888.gada septembrī sludinājumi Liepājas presē vēsta, ka Mihalīnas Komorovskas un Ignācija Jasinkoviča mājā (namā iepretī sinagogai) atradies Varšavas šūšanas darbnīcas salons.

1902.gada maijā ievietots paziņojums par iespēju kādā no Liepājas veikaliem iegādāties „Grāfienes E.Komorovskas cepumus un piparkūkas”. Tātad, secina Gluško, arī Liepājā, tāpat kā daudzās citās cariskās Krievijas pilsētās, bija iespēja nopirkt produktus no prezidenta Broņislava Komorovska vecvecmāmiņas Elīzas Komorovskas saldumu fabrikas!