Liepājas būvvalde līdz 28. martam bija izsludinājusi metu konkursu Jūrmalas parka un valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa – Liepājas pilsētas vēsturiskā centra – teritorijā esošās vēsturiskās ēkas, Paula Maksa Berči celtās Peldu iestādes pārbūvei par SPA centru. Tagad pēc Arhitektu savienības piepraījuma termiņš pagarināts līdz 19. aprīļa pulksten 16.

Apstiprinot konkursa nolikumu, būvvalde pieļāvusi, ka maksimālais apbūves augstums varētu būt pieci stāvi,

lai gan, pilsētas apbūves noteikumos Jūrmalas parka teritorijai rakstīts, ka maksimālais apbūves augstums var būt "deviņi metri – divi stāvi un mansards".

Konkursa materiālos redzams, ka uz jautājumu, kāpēc tiek pieļauta iespēja pārsniegt spēkā esošos noteikumus, sniegta šāda atbilde: "Paredzot saglabāt un pēc iespējas atjaunot vēsturiskās M.P. Berči (runa acīmredzot tomēr ir par Paulu Maksu Berči – irliepaja.lv) projektētās ēkas apjomu, vajadzīga jauna piebūve, kura, visticamāk, būtu vai nu augstāka par pašreiz TIAN* atļauto, vai aizņemtu lielāku apbūves laukumu, atstājot mazāk brīvās teritorijas.

Spēkā esošo TIAN 48. punkts paredz, ka

"Atkāpes no šajos noteikumos noteiktajiem apbūves rādītājiem atļautas atsevišķos gadījumos, kad augstvērtīgs arhitektūras risinājums iegūts atklātā arhitektūras konkursā,

un būvniecības iecere ir atbalstīta, ņemot vērā publiskās apspriešanas rezultātus."

Uz līdzīgu jautājumu sniegta arī šāda atbilde: "Atsauce par 5 stāviem (bez konkrētas augstuma norādes metros) minēta kā norāde, ka, to pārsniedzot, būtu nepieciešams grozīt TIAN, ar pamatojumu plašākā silueta un pilsētainavas analīzē. Tam piemērojama lokālplānojuma procedūra, kas prasītu ievērojami lielāku darba un laika apjomu, negarantējot rezultātu un tāpēc nebūtu ieteicams risinājuma ceļš. Tādējādi jaubūvējamās daļas apjomu pieļaujamā augstuma noteikšana ir šī konkursa viens no mērķiem."

Foto no konkursa materiāliem.

Izsludinot konkursu, būvvalde kā žūrijas komisijas priekšsēdētāja vietnieku jau bija norādījusi Latvijas Arhitektu savienības (LAS) pārstāvi, arhitektu Juri Pogu, lai gan LAS tobrīd vēl nebija izvērtējusi konkursa nolikumu un savu dalību konkursa žūrijā, taču, kā portālam irliepaja.lv piektdien sacīja Poga, "tagad šis jautājums ir sakārtots". Poga piekritis būt žūrijas komisijā, taču, izvērtējot būvvaldes izstrādāto ideju konkursa "Vēsturiskās Peldu iestādes pārbūve par SPA centru un teritorijas labiekārtošana Miķeļa Valtera ielā 13, Liepājā" nolikumu, Arhitektu savienība pieprasījusi veselu virkni labojumu un papildinājumu, tie aizņem  septiņas lapas.

Papildinājumu vidū, piemēram, ir sadaļa par autortiesībām, personas datu apstrādi, sarunu procedūru, godalgu sadalījumu u.c.

Labota arī sadaļa "Darba uzdevums". piemēram formulējuma "Apbūves rādītājiem pārsniedzot TIAN maksimāli pieļautos: maksimālais apbūves augstums – 5 stāvi; maksimālais apbūves blīvums – 60%; minimālais brīvās teritorijas rādītājs – 20%, būs nepieciešams veikt grozījumus TIAN atbilstoši lokālplānojuma procedūrai" vietā LAS iesaka: "Atkāpes no TIAN noteiktajiem apbūves rādītājiem atļautas atsevišķos gadījumos, kad augstvērtīgs arhitektūras risinājums iegūts atklātā arhitektūras konkursā un būvniecības iecere ir atbalstīta, ņemot vērā publiskās apspriešanas rezultātus (Liepājas TIAN 48. punkts). Idejas priekšlikuma ietvaros veicama vides ietekmes analīze."

LAS arī pastiprinājusi sabiedrības vērtējuma nozīmi. Ja būvvalde bija ierakstījusi nolikumā, ka "sabiedrības kopvērtējums piešķir tādu pat baļļu skaitu, kā viena žūrijas locekļa vērtējums", tad LAS sabiedrības kopvērtējuma nozīmi pielīdzina žūrijas komisijas vērtējuma summai.

Piektdien vēl nekādi labojumi konkursa dokumentācijā nebija redzami, tāpat nebija papildināts žūrijas sastāvs, kurā piekritis darboties arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) vadītājs Juris Dambis (vēstule būvvaldei nosūtīta 1. februārī). Portāls irliepaja.lv lūdza NKMP vadātāju Jura Dambja komentāru par konkursa nolikumu, kā arī NKMP dalību tajā, ko arī esam saņēmuši. Dambis raksta:

Foto no konkursa materiāliem.

"Parasti, rīkojot arhitektūras ideju konkursus, jācenšas pilnībā ievērot spēkā esošos normatīvos aktus, arī teritorijas plānojuma dokumentos noteikto. Dažkārt mēdz būt arī tādi konkursi, kuros ideju ģenerēšana netiek strikti ierobežota, atsevišķos aspektos pieļaujot atkāpes.

Šādos gadījumos jāapzinās, ka konkursa rezultāts var neatbilst teritorijas plānojumā noteiktajam un priekšlikums var kalpot tikai kā iespējams risinājums, ja notiks izmaiņas noteiktajā regulējumā.

Šādu paņēmienu izmanto situācijās, ja nav pārliecības par pastāvošā regulējuma pamatotību un kvalitāti.

Ar minēto paņēmienu jārīkojas ļoti uzmanīgi! To nedrīkst izmantot kā mehānismu lai "izbīdītu" konkrētai vietai neiederīgu, bet kādam ļoti vajadzīgu risinājumu. Šādos gadījumos vērtēšanai jābūt ļoti profesionālai, atbildīgai un caurspīdīgai.

Pārvalde no savas puses centīsies minētajai vietai pievērst pastiprinātu uzmanību."

* Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi