Aprīļa domes sēde, kas notika ceturtdien, 19.aprīlī, deputātiem sākās ar negaidītu tikšanos vestibilā, kur bija sanācis daudz ļaužu.

Pirms sēdes domes 2.stāva vestibilā un zālē pulcējās vairāki desmiti 8.vidusskolas bērnu vecāku un pedagogu, kurus bija satraucis darba kārtības 10.punkts " Par Liepājas internātpamatskolas reorganizēšanu", proti, sagatavotais lēmumprojekts par internātpamatskolas reorganizāciju, pievienojot to 8.vidusskolai (lēmumprojekta formulējums).

Vecāki bija neizpratnē, kāpēc visiem 80 šīs skolas bērniem jānonāk vienā skolā un kāpēc šai skolai jābūt tieši 8.vidusskolai. Vecākus uztrauca iespēja, ka šādā situācijā integrēti tiks nevis internātpamatskolas bērni, bet 8.vidusskolas audzēkņi. Viņuprāt, ir vairākas alternatīvas, piemēram, integrēt 80 internātpamatskolas bērnus visās pilsētas skolās, bet, ja vēlas, lai visi būtu vienā vietā, tad pastāv iespēja izvietot viņus internātskolā, kas ir izremontēta, bet pustukša.

Viena no 8.vidusskolas audzēkņu mammām portālam irliepaja.lv savu sašutumu un neizpratni pauda jau nedēļas sākumā – vispirms jau par to, ka jaunumus gan skolas kolektīvs, gan vecāki uzzinājuši no masu saziņas līdzekļiem, nevis no skolas vai Izglītības pārvaldes. Pēc tam – par notikušo sarunu, kurā piedalījušies Izglītības pārvaldes un pašvaldības vadītāji, un kurā "visvairāk šokēja attieksme". 8.vidusskolas audzēknes māte uzskata: "Tas viss ir totāli nesagatavots! Pilnīga nekompetence izglītības jautājumu risināšanā! Neviens nav painteresējies, vai skolai ir pietiekama kapacitāte, lai strādātu ar tādu baru bērnu, kuriem nepieciešamas speciālas programmas!"

Acīmredzot pie līdzīga secinājuma bija nonākuši arī deputāti, kuri jautājumu par internātpamatskolas reorganizāciju no sēdes darba kārtības izņēma.

Internātpamatskola arī nebūs pieminēta lēmumā par Izglītības pārvaldes virzīto projektu 8.vidusskolā veidot "Pozitīvo sajūtu telpu" – vietu, kur bērni varēs uzlabot pašsajūtu, atpūsties u.tml. Iepriekš šādas telpas nepieciešamība tika pamatoti tieši ar to, ka internātpamatskolas bērniem šāda vieta ļautu veiksmīgāk iekļauties jaunajās mājās 8.vidusskolā.

Darba kārtības 49 jautājumu vidū nebija arī iepriekš paredzētais "Jūrniecības muzeja ekspozīcijas izveide" jeb projekts, kurš ieguvis "Torņa projekta" nosaukumu. Portāls irliepaja.lv jau iepriekš vēstīja gan par pastāvīgajās komitejās spriesto un lemto, saistībā ar šo projektu, gan deputāta Jāņa Vilnīša viedokli, ka "ideja nav slikta", taču iepirkums parādījis, ka objekts izmaksās daudz dārgāk, nekā prognozēts, turklāt vēl nav zināmas tā uzturēšanas izmaksas.

Par šo jautājumu deputātiem nāksies lemt maijā, un alternatīvas acīmredzot ir tikai divas – vai nu "par" vai "pret".

Tas, ka ne tikai šis, bet arī citi projekti pēc iepirkumiem izrādās daudz dārgāki, nekā iepriekš cerēts un lēsts, bija satraucis "Saskaņas" pārstāvi Valēriju Agešinu. Tomēr pēc Agešina raisītās diskusijas deputāti vienbalsīgi atbalstīja grozījumus lēmumā "Publisko aktīvās atpūtas laukumu atjaunošana Bernātos, 2.kārta", kas arī saistīti ar projekta sadārdzināšanos pēc iepirkuma.

Vicemērs Gunārs Ansiņš norādīja, ka "vainīga ir ekonomika" un ka ne visi projekti sadārdzinās, vērojams arī pretējs process, piemēram, iepirkums par Vētru ielas būvniecību (projekts "Pamatinfrastruktūras nodrošināšana uzņēmējdarbības veicināšanai, revitalizējot degradēto teritoriju Liepājā") beidzies ar piedāvājumu, kas pašvaldībai ļaus aizņemties mazāku summu, nekā bija plānots.

Diskusijas raisījās arī par citiem sagatavotajiem lēmumprojektiem, piemēram, apspriežot pilsētas attīstības programmu un rīcības plānu 2015.–2020. gadam, deputāts Agešins rosināja pievienot Liepājai Cimdeniekus. Jānis Vilnītis iebilda, ka šobrīd tas nav aktuāli, tam ir jāsagatavojas un šādu lēmumu nevajag sasteigt. Gunārs Ansiņš bilda, ka Liepājas domei jau tagad ir sadarbība ar blakus novadiem – dažādu projektu ietvaros. Tāpat Liepāja esot nākusi pretī Grobiņas iedzīvotājiem, integrējot šo maršrutu pilsētas sabiedriskā transporta tīklā. Ludmila Rjazanova gan iebilda, ka "nav normāli", ja teātris beidzas 21.45, bet pēdējais autobuss aiziet 21. Uldis Sesks norādīja, ka var diskutēt par Cimdenieku pievienošanu, bet "tāds lēmums nav pašvaldības kompetencē".

Agešins kārtējo reizi aktualizēja jautājumu par autobusu pieturām bez nojumēm, uz ko izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš viņam atbildēja, ka atsevišķas pieturvietas tiks labiekārtotas Eiropas finansēto infrastruktūras projektu ietvaros, bet divu pieturu aprīkošana ar nojumēm ieplānota Komunālās pārvaldes budžetā.

Sēdes darba kārtībā deputāti iekļāva papildu jautājumu – akceptējot atteikumu izmantot pirmpirkuma tiesības uz vairumtirdzniecības kompleksa ēku Brīvības ielā 164 ("K Senukai"), ko par 1 800 000 eiro pārdod SIA "Brīvības Centrs".

Sēdes laikā arī pilsētas mērs Uldis Sesks pasniedza Pateicības rakstu līdzšinējai Sociālā dienesta direktorei Ivetai Bartkevičai un sveica dienesta jauno direktori Lindu Krasovsku.