Turpinot portālā aizsākto diskusiju par autostāvvietas projektēšanu pie koncertzāles "Liepājas Dzintars", savu viedokli atsūtījusi Liepājas Zaļā centra vadītāja Inese Eistere.

Vēlos uz šo tematu paskatīties plašāk, un parunāt par izveidoto un veidojamo autostāvvietu skaitu pilsētā pēdējā gadā, auto kustību pilsētā un, kā tas viss rezultējas ar pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam, īpaši transporta jomā; cik "ilgtspējīga" ir šāda veida transporta kustības plānošana. Citiem vārdiem, kāda būs Liepājas nākotne, kurp mēs ejam, kopā ar Eiropas valstu pilsētām, vai tām nopakaļus, pateicoties domes "gudrajām galvām".
 
Pēdējo gadu laikā bez jau esošajām stāvvietām Rožu laukumā, pie "Rimi", "Rietumu centra", "Salas XL", Pētertirgus abās pusēs u.c. nākušas klāt, tiek plānotas vēl vismaz piecas vieglo automašīnu stāvvietas – kādreizējā sporta laukumā aiz teātra, teātra apmeklētāju vajadzībām, aiz koncertzāles Lielais dzintars, – vienīgajā vecās Liepājas apbūves kvartālā, kas vēl puslīdz saglabāts, tāpat pie Olimpiskā centra, Jaunliepājas (Annas) tirgus laukumā un blakus iecerētajai vieglatlētikas manēžai Brīvības ielā, izcērtot lērumu koku.

Visas piecas stāvvietas domātas cilvēku kultūras, atpūtas un sportošanas prieku vajadzībām.

Ja mašīnu stāvvietas daudzdzīvokļu māju iekšpagalmos, pie supermārketiem un tirdzniecības vietām ir nepieciešamas, tad to nevarētu teikt par visām kultūras un izklaides vietām.

Cilvēkiem ir jāļauj, sliktākajā gadījumā – viņi jāpiespiež, dažus soļus pastaigāties arī ar kājām. No tramvaja, līdz teātrim vai koncertzālei ir simts soļi. Tātad stāvvietas te vispār nevajag. Sliktākajā gadījumā mašīnu var atstāt Rožu laukumā. Nevajag pilsētā, kurā palikuši vairs tikai ap 70 000 iedzīvotāju, pēc katriem 200 m būvēt pa autostāvvietai! Tā tiks saglabāta, nevis noplicināta kultūrvēsturiskā pilsētas vide.

Arhitektam, piemēram vieglatlētikas manēžas projektētājam Andrim Kokinam, arī pilsētas galvenajam arhitektam vajadzētu redzēt ne tikai būvējamo objektu, bet arī saskatīt tuvāko apkārtni, tur esošās celtnes un kokus, kā objekts iederas kultūrvēsturiskajā vidē, veidojot vienotu ansambli. Laikam to visu kopā sauc par telpisko plānošanu (spatial planning).

Tur Ģirtam Kronbergam taisnība, – vecās vēsturiskās celtnes vajag izmantot mūsdienu iestāžu darba vajadzībām (Dānijas, Austrijas pieredze).

Un tagad par ilgtspējību. Cik vērojams Latvijā, ilgtspējības jēdziens pēdējos gados tiek stipri sašaurināts, tiek izprasts burtiski, – spējīgs pastāvēt ilgi.

Ilgtspējīgas attīstības jēdziens ir ļoti plašs, attiecās uz visdažādākajām pilsētvides jomām, – būvniecību, tūrismu, biznesu, apsaimniekošanu, transportu.

Lai būtu vieglāk to ieviest, kā instrumentu vai darba rīku, izmanto ilgtspējības trīsstūri, kura šķautnes ir ekonomika, vide un sociālā vide. Šīs trīs vides jāattīsta līdzsvaroti, lai tās neietekmē viena otru vai ietekmē minimāli.

Ir vajadzīga komanda (dažādu specialitāšu eksperti) un vadītājs. Iet cauri pa nozarēm un meklē ilgtspējīgus risinājumus. Tas ir kolektīvs darbs. Jāpieņem lēmumi katrā nozarē, lai tie minimāli ietekmētu citas vides vai nozares. Ir vajadzīgas zināšanas un prakse.

Par satiksmes attīstību pilsētā. Viens no būtiskiem risināmiem uzdevumiem pilsētā ir, kā samazināt automašīnu plūsmu un to apjomu ielās un auto radīto CO2 piesārņojumu. Respektīvi, – kā atbrīvot ielas gājējiem, velosipēdiem, atstāt uz tām tikai sabiedrisko transportu un samazināt iedzīvotāju saslimstību. Ir demonstrētas LTV1 filmas par šo tēmu.

Ko mēs veicinām ar autostāvvietu ierīkošanu? Samazinām vai palielinām mašīnu skaitu ielās?

Šis tas Liepājā ir darīts ilgtspējīgas satiksmes plānošanā, – gājēju ielu izveide Zivju un Tirgoņu ielās, koku alejas no iepriekšējo paaudžu pašvaldībām, smago kravas mašīnu novirzīšanu uz pilsētas perifēriju, zaļās zonas saglabāšana. Tajā pašā laikā ar citiem ačgārniem lēmumiem mēs iznīcinām to, ko esam sasnieguši iepriekš!

Ko varētu darīt nākotnes Liepājas kontekstā? Plānot, piemēram, projektu par elektrisko transporta līdzekļu (ETL) uzlādes staciju izveidi Liepājā neskaitāmo autostāvvietu vietā. Šim projektam ir perspektīva, garantēts ES finansējums un nodrošināts prestižs Latvijā un ārzemēs. Un galvenais, – projekts ir ilgtspējīgs! Tas nekas, ka pārāk daudz ETL mums tik drīz vēl nebūs.

Nupat Liepājā tika prezentēts ES finansētais elektromobilitātes projekts "Green eMotion" Liepājas Olimpiskajā centrā ar daudzu elektromobiļu modeļu piedalīšanos. Projekta mērķis bija nodrošināt vienotu elekromobilitātes platformu visā Eiropā, atbalstot plašu elektrisko transportlīdzekļu izmantošanu, lai sasniegtu ES mērķi līdz 2050.gadam par 60% samazināt transporta radīto CO2 izmešu emisiju.

Konferencē tika uzsvērts, ka nepieciešama uzlādes infrastruktūras ērta pieejamība reģionā. Latvijā un Liepājā pagaidām tādas nav, bet konomisks pamatojums ETL izmantošanai Latvijā nav iespējams bez publiski pieejamas uzlādes staciju infrastruktūras.