Liepāja ir ne tikai pilsēta starp ezeru un jūru, lielā mērā tā ir pilsēta, kura pastāvīgi cieš no pārāk daudz ūdens tur, kur tas nemaz nebūtu nepieciešams.


Pat ielu nosaukumos ir tik daudz ūdens, sākot ar Ūdens ielu, beidzot ar Jūras ielu. Bet ir jau arī Akas, Avotu, Baseina, Dīķa, Ezera, Ezermalas, Ezerlīču, Strautu, Upmalas un neskaitāmu ielu, kuras nosauktas tuvāku vai tālāku upju vārdos vai kurām doti ar ūdeņiem saistīti nosaukumi (Laivinieku, Laivu, Loču, Stūrmaņu, Zivju).


Ne velti pašvaldība šogad beidzot ir atradusi iespēju pievērsties plūdu problēmai, nolemjot pasūtīt tehniskās dokumentācijas izstrādi Amatas ielas, Ezera ielas un Eduarda Tisē ielas posmu pārbūvei, lai pasargātu šo pilsētas teritoriju no plūdiem.  Par nožēlu pašvaldības skats vēl nav pavērsies pretējā – jūras virzienā, kur jau gadiem krīt koks pēc koka, jo saknes pastāvīgi mirkst ūdenī.


Pērkones ielas gals. Foto: irliepaja.lv.


Šogad posmā no Pērkones ielas līdz Jūrmalas ielai starp veloceliņu un Piejūras slimnīcas/pašvaldības teritoriju plūdi ir īpaši plaši – pirms Jūrmalas ielas applūdis arī velosipēdu un gājēju celiņš, un tam paralēli jau izveidojusies jauna taka gar priežu audzi. Tāpat par milzu dīķi pārvērties Pērkones ielas gals – zem ūdens ir iela, auto stāvlaukums invalīdiem un pludmales apkalpes transportam, un, protams, ūdens skalojas starp kokiem. Posmā līdz Jūrmalas ielai desmitiem koku ir arī nolūzuši vai izgāzušies ar visām saknēm, daļa no tiem tur guļ jau vairākus gadus.


2020.gadā Komunālā pārvalde skaidroja, kāpēc mežā ir jāsaglabā krituši un nokaltuši koki, taču tajā pašā relīzē arī bija teikts: "Dienvidrietumu meža masīvs ir 60 ha liels un pie Pērkones ielas tas robežojas ar Jūrmalas parka teritoriju."


Applūdušais veloceliņš pie Jūrmalas ielas. Foto: irliepaja.lv.


Tātad posmā līdz Jūrmalas ielai tas vairs nav mežs, bet parks ar citiem kopšanas nosacījumiem. Taču šoreiz ne par to, mani vairāk uztrauc mūžīgais purvs šajā teritorijā. Portāls irliepaja.lv jautāja pašvaldības Apstādījumu uzraudzības komisijai (AUK), kāds ir tās viedoklis par kokiem, arī lieliem, resniem, starp veloceliņu un Piejūras slimnīcas žogu, kuri, pastāvīgi esot ūdenī, iet bojā, kā arī – ko AUK iesaka darīt.


Daudzi koki krīt, jo vairs nespēj pretoties ūdens pārspēkam. Foto: irliepaja.lv.


Apstādījumu uzraudzības komisijas priekšsēdētāja Laura Vīva atbildēja, taču iespaids palika tāds, ka šo teritoriju viņa nemaz nav redzējusi. Atbildē teikts: "Teritorijas plānojumā zemesgabali Pērkones 40 un Pērkones 29/31 noteikti "Mežaparku teritorijas". Galvenais mežaparka ainavas elements ir mežs, kurā saglabā dabiskos augšanas apstākļus. Tostarp, kritušus kokus, zarus, celmus u.tml. Šo teritoriju uzturēšanu veic Komunālā pārvalde. Ja ir bīstami, puslūzuši koku zari, par to var informēt pārvaldi, kura organizē bīstamo koku izzāģēšanu, un zaru, kas iekārušies kokos, nocelšanu.  Komunālā pārvalde par koku stāvokli minētajās teritorijās ir informēta un koku un zaru novākšana tiek plānota un tiks organizēta, kad būs atbilstoši laikapstākļi un zeme pietiekami sausa, lai tur varētu piekļūt ar tehniku.


Gadiem ūdenī. Foto: irliepaja.lv.


Gar jūras piekrasti ir izbūvēts vairāk nekā 3 km garš gājēju-velo ceļš, kas paredzēts pastaigām un aktīvai atpūtai. Un Komunālās pārvaldes speciālisti attiecīgi regulāri nodrošina gar ceļa malām augošo koku un apstādījumu kopšanu, tostarp bīstamo koku vai zaru novākšanu".

Tas arī viss.