Ceturtdien Liepājas domes sēdē tiks apstiprināts detālplānojums un būvniecības iecere teritorijām, kurās SIA „Rapsoli” iecerējis būvēt vēja elektrostacijas. Piedāvājam grobiņnieka Alda Mežvida viedokli.

No 8.novembra līdz 29.novembrim un no 26. novembra līdz 17.decembrim sabiedriskajai apspriešanai bija nodotas divu detālplānojumu pilnveidotās (galīgās) redakcijas. Viena attiecās uz teritoriju no Cietokšņa kanāla līdz pilsētas ziemeļu robežai starp Baltijas jūru un Tosmares ezeru, otra – uz teritorijās Lībiešu ielā 4, Lībiešu ielā 14, 14.novembra bulvārī 88/98 un Jātnieku ielā 2/18.

Abi detālplānojumi tapuši saistībā ar SIA ”Rapsoil” vēlmi šajās teritorijās būvēt lielākas un jaudīgākas vēja elektrostacijas (VES), nekā bija plānots iepriekš.

Vienā no teritorijām paredzētas septiņas, otrā – 12 VES, kopā 19 VES.

Katras VES jauda ir 3,0 MW, torņa augstums 99 metri, rotora diametrs 101 metrs, maksimālais spārnu spices augstums 150 metri.

Lai būtu labāk saprotams, kāds ir plānoto VES augstums, Mežvids tos salīdzina ar Liepājas televīzijas torni, kura augstums ir 100 m. VES torņa augstums ir līdzvērtīgs, taču VES maksimālais augstums ir vēl par 50 m augstāks, jo tāds ir rotora spārna garums, tātad VES kopējais augstums būs 150 metri.

Aldis Mežvids: „Lai saprastu, kādus monstrus Liepājas pilsētas teritorijā plāno būvēt, norādīšu dažus raksturlielumus: kopējā torņa masa ir aptuveni 867 tonnas (tornis sastāv no trim tērauda un 14 betona posmiem); pamatu virszemes daļas augstums ir 2,2 m, diametrs 18 m, bet, lai tornis neapgāztos, tad zemē ir jādzen pāļi apmēram 20 metru dziļumā.”

Mežvids norāda uz to, ka viena no VES ietekmēm ir tās radītais troksnis, kuru var prognozēt un aprēķināt, zinot konkrētās VES radīto troksni, ko, savukārt, sniedz VES ražotājs „Enercon”.

Diemžēl Vides pārraudzības valsts birojs nav uzskatījis, ka vēlreiz jāpiemēro ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, lai gan sākotnēji plānotie VES modeļi nomainīti ar jaudīgākiem, tāpat mainīts VES izvietojums, norāda Mežvids.

Viņš nepiekrīt tam, ka VES radītais troksnis neskars Šķēdes ciema iedzīvotājus, jo SIA „Rapsoil” nav veicis jaudīgāko VES ietekmes modelēšanu un mērījumus.

Mežvids: „Lai būtu skaidrība par to, kādas ir „Enercon E101” VES radītā trokšņa izplatīšanās zonas var ieskatīties šeit.”

Mežvids: „Troksnis pats par sevi ir piesārņojums, līdz ar to pirms atļaut vai aizliegt kādu darbību, amatpersonām jāapzinās, cik liela platība piesārņojošām darbībām tiks atļauta [..] un kādas sekas tiks radītas piesārņojuma zonās.

[..] VES radītais troksnis ir impulsveida troksnis, un ir īpaši kaitīgs (sk. šeit). [..] zemāks skaņas spiediena līmenis, ko rada VES, cilvēkiem traucē vairāk nekā augstāks skaņas spiediena līmenis, ko rada autosatiksme.”

Mežvids norāda, ka Latvijas Akustiķu apvienība dokumentāli apliecina, ka Latvijā pastāvošā trokšņa normēšana aptver tikai dzirdamās skaņas diapazona daļu un neattiecas uz infraskaņu un ultraskaņu, „tādejādi VES trokšņa visai būtiskā zemfrekvences komponente šobrīd Latvijā netiek izvērtēta”.

Mežvids arī norāda, ka trīs VES aizsargjoslas atrodas uz ceļa braucamās daļas un skar NATURE2000 dabas liegumu – Tosmares ezeru, ka detālplānojuma teritorijā nav pieļaujama VES izvietošana, norādījusi arī Latvijas Ornitoloģijas biedrība.

„Pamatojoties uz visu iepriekš minēto, esmu kategoriski pret to, lai tiktu apstiprināts detālplānojums teritorijām, kur SIA „Rapsoil” plāno būvēt vēja elektrostacijas,” teikts vēstulē.

Savu viedokli Aldis Mežvids nosūtījis Liepājas domes priekšsēdētājam Uldim Seskam un plašsaziņas līdzekļiem.