Arī Jūrkalnes etnogrāfiskais ansamblis "Maģie suiti", kas pastāv jau 64 gadus, iebilst pret Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras virzīto Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja parku "Elwind".

"Ārvalstu investoriem tiks atdota daļa no mūsu dabas un kultūras. Pie Jūrkalnes plāno 300 metrus augstus vēja ģeneratorus. Tie atradīsies 15 km attālumā no krasta, kaut gan nepieciešami 50 km, lai tos neredzētu. Mēs dzīvojam pie jūras un mīlam dabu. Līdz pie mums ieradās LIAA, lai kopā ar ministriju ierēdņiem un zaļām organizācijām mācītu, kā pareizi dzīvot zaļi. Mēs 30 gadus ik dienu rūpējamies par vidi, bet šos ļaudis vēl nebijām manījušas sev palīgos. Varbūt tādēļ, ka mums rūp patiesas dabas vērtības, nevis zaļā nauda no Eiropas lobistiem. Varbūt tādēļ, ka tas ir mūsu dzīvesveids, nevis projekts," raksta suitu sievas.

Viņas arī teic: "Ja LIAA, ierēdņi un zaļās organizācijas brauc uz Eiropu ar izstieptu roku, tad šeit Eiropa brauc pie mums. Un eiropieši stāsta, ka tieši ainava padara mūs unikālus".

Kā norāda suitenes, tieši neskartā daba ir tā, ko ārvalstu tūristi meklē un atrod Jūrkalnē: "Mūsu pludmali, stāvkrastu un saulrietu var saukt par mūsu zīmolu, bet patiesībā tas ir kas lielāks par jebkurām investīcijām. Tā ir mūsu būtība un mīlestība. To mēs celt gode".

Uzņēmīgiem suitu un piekrastes ļaudīm tas ir ļāvis radīt tūrisma industriju un infrastruktūru, bet tagad to apdraud vēja turbīnas.

Piekrastes zemju īpašnieki sadzīvo ar intensīvāko krasta eroziju Latvijā, un viņi nevēlas jaunus eksperimentus, jo ar neseno Pāvilostas mola pagarināšanu pietika, lai pilsēta pazaudētu savu pludmali.

"Va ta tav aces nemaz nau piere?" – vaicā suiti.

Kā zināms, suitu kultūrtelpa ir iekļauta UNESCO kultūras mantojuma sarakstā, piekrastes ainava – Latvijas kultūras kanonā. Jūrkalnes stāvkrasts ir noteikts par Latvijas ainavu dārgumu.

Elektrības dēļ Latvija jau reiz zaudēja Staburagu, kaut gan varēja HES būvēt tālāk un saglabāt Daugavas senleju. Atkal pakļausimies svešzemju interesēm, ignorējot vietējo sabiedrību un dabu? – vaicā "Maģie suiti".

Savā vēstulē medijiem suiti atgādina, ka Baltijas jūra jau šobrīd ir viena no piesārņotākajām jūrām pasaulē, tāpēc nevajadzētu to piesārņot vēl vairāk.

Un, lai gan Latvijas reģioni iztukšojas, Latvijas rietumkrastā no Pāvilostas līdz Sārnatei pamestas mājas ir retums. "Šeit nonāk arvien jauni iedzīvotāji, kas būvē mājas, un arvien jauni uzņēmēji, kas rada biznesus. [..] Šajā teritorijā ir vairāk nekā 100 dažādas naktsmītnes un 10 krogi, kafejnīcas un restorāni. Un vienu pašu tūrisma objektu – Jūrkalnes centra pludmali – pēdējā pusgadā ir apmeklējuši vairāk nekā 50 000 cilvēki," norāda suiti.

 "Latvijai ir 500 km jūras robeža. Kurzemes piekrastē pretī jūrai netrūkst mežu, kur nebūtu, kam protestēt. Šajā situācijā atkrastes vēja parkam izvēlēties vienu no Latvijas ainavu dārgumiem un Kurzemes pieprasītākajiem tūrisma galamērķiem ir palikt muļķ prāte. Neaiztieciet to, kas strādā. Labojiet to, kas nestrādā," aicina "Maģie suiti".

"Jūrkalne ir divu saulrietu krasts – vispirms to vēro pludmalē, tad uzkāpj stāvkrastā, lai piedzīvotu saulrietu vēlreiz. Atņemot saulrietu, jūs atņemsiet mums mūsu kultūru un identitāti," saka Jūrkalnes suitu sievas.