Atklātais sabiedriskais fonds "Liepājas ebreju mantojums" jūlija sākumā bija sapulcējis Liepājas ebrejus no visas pasaules.

Salidojums, kas bija veltīts Liepājas ebreju draudzes 215 gadu dibināšanas un 25 gadu atjaunošanas atcerei, kā arī fonda "Liepājas ebreju mantojums" 10.gadadienai, bija sapulcējis vairāk nekā pussimts Liepājas ebreju un viņu pēcnācēju no Izraēlas, ASV, Kanādas, Austrālijas, Vācijas, Lielbritānijas, Anglijas, Krievijas un Dienvidāfrikas.

Portāls uz sarunu aicināja fonda valdes locekli un direktori Ilanu Ivanovu.

Sarunā piedalījās arī salidojuma organizācijas komitejas locekles Jeļena Sazonova un Rozālija Suhare.

Kā nonācāt pie idejas par salidojuma organizēšanu?
Salidojuma ideja nav mana, tā nākusi no izglābtajiem ārzemēs dzīvojošajiem ebrejiem, kuri jau padomju laikā mēģināja braukt uz Liepāju, lai paskatītos, kas no pilsētas pēc kara vēl palicis.

Izraēlā pastāv Latvijas un Igaunijas izcelsmes ebreju asociācija, ko vada vēsturnieks, profesors Elijs Valks. Viens no pirmajiem liepājnieku apvienības vadītājiem šajā asociācijā bija Geršons Juivāls jeb, kā viņu sauca pirms kara, – Griša Landmans, viņu nomainīja Solomons Feigersons, kas savulaik kā zēns bija izglābts no Liepājas geto un koncentrācijas nometnēm, bet tagad apvienību vada Ella Barkāne, kas arī bija salidojuma viešņa.

ASV liepājniekus apvienoja Džordžs Švābs, Triju Zvaigžnu ordeņa kavaleris, ASV Nacionālās ārpolitikas komitejas prezidents, arī viens no mūsu fonda dibinātājiem, pazīstamā Liepājas ārsta Arkādija Švāba dēls, kurš piedzīvoja Liepājas geto un koncentrāciju nometņu briesmas.

Viņi visi organizēja izglābto liepājnieku grupas, kas, pārvarot šausmīgās kara laika atmiņas, tomēr atrada spēku atbraukt uz savu dzimto pilsētu, kuru viņi tik ļoti mīlēja.

Kāpēc Liepājas ebreju pēcteči labprāt brauc šurp?
Brauc, lai apmeklēt vietas, kas saistītas ar ģimenes pirmskara dzīvi, redzētu, kā Liepāja mainās, brauc, lai satiktos cits ar citu, ar tiem cilvēkiem un viņu pēcnācējiem, kuri palīdzēja izglābties, lai izrādītu viņiem savu cieņu.

Brauc ne tikai uz salidojumiem, bet arī individuāli – nelielas grupas, pētot savu senču vēsturi.

Ar kādu mērķi organizējāt salidojumu?
Šogad aprit apaļas gadskārtas gan kopš draudzes dibināšanas, gan tās atjaunošanas, tāpat aprit desmit gadi kopš fonda dibināšanas. Šoreiz mūsu mērķis, organizējot salidojumu, bija parādīt, kāda bija dzīve, cik cieņpilnas bija attiecības pirmskara Liepājā.

Nebija pārliecības, ka atbrauks daudzi – varbūt desmit, piecpadsmit cilvēku. Galu galā ieradās 54 cilvēki no deviņām valstīm.

Pastāstiet par salidojuma galvenajiem notikumiem!
Viens no galvenajiem bija ebreju glābējiem veltītās alejas „Taisnīgie starp tautām” atklāšana Šķēdē.

Tā nav oriģināla ideja, šādas alejas pastāv Izraēlā un arī citās valstīs, bet interesanti, ka doma par aleju arī Liepājā vienlaikus radās gan man, gan Liepājas ebreju draudzes loceklim Mironam Karafjolova kungam. Kad draudze mūsu ideju atbalstīja, bija skaidrs, ka vispirms vajadzēs projektu. Nebija divu domu, ka tas jāuztic Raimondam Gabaliņam, kurš ir autors arī Šķēdes memoriālam, jo Gabaliņš jau toreiz ļoti nopietni attiecās pret šo tēmu, bija izpētījis gan ebreju vēsturi, gan tradīcijas. Paldies viņam un visiem, kas saprot, cik nozīmīga šī vieta mums ir!

Šķēdi izvēlējāmies tāpēc, ka tur ir ceļš, pa kuru gāja nāvei nolemtie. Un tur arī parādījās izcili drosmīgi cilvēki, kas uzdrīkstējās no šī nāves ceļa raut ārā un glābt ebrejus.

Mēs ceram, ka ar laiku šī vieta varētu kļūt par nozīmīgu memoriālu kompleksu.

Bija arī tāds kā ģenerālmēģinājums piemiņas zīmes atklāšanai vietā, kur atradās sinagoga?
Sākumā bija doma par plāksnes piestiprināšanu pie mājas Kuršu ielā 11/13, kas tagad atrodas šajā vietā. Taču mājas iedzīvotāji nepiekrita. Bet es viņus saprotu.

Bijām neziņā, bet tad pilsētas galvenais arhitekts ierādīja vietu pie mājas, kas ir pašvaldības gruntsgabals. Lūdzām Raimondu Gabaliņu mūs glābt, un viņš izdomāja šo piemiņas zīmi. Salidojuma laikā uzlikām tikai sinagogas maketu, jo nevarējām atrast, kas to izlies metālā. Tagad zīme uz laiku ir noņemta, un, kad būs atlieta, liksim to atpakaļ. Ņemsim vērā arī iebildumus, ka zīme nevar būt pārāk tuvu ietves vidum. Gribam, lai cilvēki to respektē un tā kļūst par vienu no pilsētas tūrisma objektiem, bet negribam, lai tā traucētu.

(Intervijas turpinājumu lasiet piektdien, 1.augustā)