No 25. līdz 28. jūlijam notiks 12. Vispasaules Liepājas ebreju saiets, veltīts Liepājas ebreju dzīves atjaunošanas 35. gadadienai un atklātā sabiedriskā fonda "Liepājas ebreju mantojums" 20. gadadienai, informēja fonda direktore Ilana Ivanova.
Saieta piedalīsies Liepājas pēcteči un viņu ģimenes no vairāk nekā 10 valstīm.
Saieta ietvaros notiks vairāki pasākumi, t. sk. Piemiņas tūre, kuras laikā pasākuma dalībniekiem būs iespēja noturēt lūgšanu tieši pie bākas un atcerēties tos traģiskos notikumus, kad 1941. gada vasarā tika nogalināti vairākums no Liepājas ebreju vīriešiem vecumā no 16-60 gadiem.
Liela atceres ceremonija notiks Šķēdē pie restaurētā memoriāla Liepājas ebrejiem – holokausta upuriem. Pēc 19 pastāvēšanas gadiem, pateicoties Restitūcijas fonda, Uniting Foundation un Liepājas ebreju mantojuma fonda atbalstam, memoriāls ir atkal pieejams plašai publikai.
Saietā piedalīsies profesors Filips Rīders (Philip Reeder), viens no ASV speciālistu grupas vadītājiem, kuri, izmantojot neinvazīvo izpētes metodi, šovasar turpināja identificēt ebreju masu nogalināšanas vietas.
Kā parasti, notiks arī Saieta konference.
27. jūlijā pulksten 13 Liepājas ebreju draudzes zālē notiks šī konference.
Rīkot Saieta konferences (Reunion Conference) ir sena fonda "Liepājas ebreju mantojums" tradīcija. Katrai konferencei ir savi uzdevumi, ko vieno fonda galvenais mērķis – izzināt, saglabāt un popularizēt Liepājas ebreju pirmskara mantojumu Liepājas pilsētas vēstures kontekstā.
Šogad mūsu konferences laikā tiks prezentēti vairāki izpētes temati par pirmskara Liepājas ebreju vēsturi pilsētas vēstures kontekstā. Ir paredzēts, ka visi materiāli tiks publicēti e-grāmatas formātā. Konferencē varēs dzirdēt šādus referātus, kas veltīti Liepājas ebreju vēsturei:
• Izglītība – Dr. hist. Inese Runce;
• Sports – Raimonds Kaže;
• Veselības aprūpe – Mg. philol. Mārtiņs Vesperis;
• Kultūras dzīve, mākslinieki, mūziķi – muzikoloģe Marina Mihaileca;
• Bizness, tirdzniecība, amatniecība – vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš.
Konferences īpašais viesis – Profesors Filips Rīders (Philip Reeder) no ASV Dakasnas Zinātnes un inženierzinātņu skolas dalīsies ar informāciju, kuru ieguva viņa pētnieku grupa neinvazīvas metodes izpētes laikā zināmās un nezināmās ebreju masu nogalināšanas vietās Liepājā.
Konferencē kompānijas "Cemety” pārstāvis prezentēs Liepājas Līvas kapsētas ebreju vēsturisko apbedījumu (1843–1941) digitalizācijas rezultātus.
Konferences kurators – Iļja Ļenskis, muzeja "Ebreji Latvijā" direktors.
Pieteikties var pie Ilanas Ivanovas pa tālr. 29232949 vai e-pastu: ilaval39@gmail.com.
Latvijas vadošais rallija tandēms Mārtiņš Sesks un Renārs Francis izziņo gaidītākos jaunumus (2)
Lasītākie raksti
Laika ziņas
Dienas joks
12
0
Intervija ar profesoru Leo Dribinu - starp citu, mans bijušais kaimiņš Fr.Rozīša (agrāk un tagad - Ģimnāzijas) ielā, Liepājā, saukājām viņu par Lolli:
Latvijā vārds žīds ienāca pa diviem kanāliem — no Krievijas, kur tas nozīmēja svešais, atgrūžamais. Ķeizariene Katrīna II ar savu dekrētu 1764. gadā aizliedza lietot vārdu žīds valsts dokumentos. Uz ielas gan to neaizliedza. Polijā žid nozīmēja tikai tautību, nekādas nicinošas pieskaņas tam nebija. Latvijā, Kurzemē, vācu autonomijā, ienāca vārds Der Hebreer — ebrejs. Tā ieviešana bija saistīta ar to pašu Katrīnas pavēli. Kādu laiku tas noturējās. Tā kā Vācijā lietoja vārdu der Jude, arī Kurzemē 19. gadsimtā pārgāja uz šo lietojumu. Mans tēvs bija Kurzemes ebrejs, kurš prata vācu valodu. Es pirms kara gāju vācu bērnudārzā. Kurzemē ebreji bija vairāk orientēti uz vācu kultūru. Vārdu žid viņi lietoja, kad bija runa par Latgales ebrejiem.
Latvijas Republikā vārdu žīdi lietoja oficiāli. Sākumā, divdesmitajos gados, lietoja abus vārdus — žīdi un ebreji. Zīmīgi, ka Marģers Skujenieks sākumā lietoja vārdu ebreji, pēc tam pārgāja uz žīdi. Trīsdesmitajos gados vārds žīdi ieviesās visur, bet vārds ebreji pazuda. Oficiālajos dokumentos un presē lietoja «žīdi». Ebreji pret to neprotestēja. Bija, piemēram, Latvijas žīdu atbrīvošanas biedrība, Latvijas žīdu skola, Latvijas žīdu futbola klubs, Latvijas žīdu slimnīca. Tie bija oficiāli nosaukumi. Bet holokausts visu mainīja. Vārdu žīds rakstīja uz māju sienām. Lika vēl Dāvida zvaigzni līmēt uz muguras kā žīdu pazīšanās zīmi — jūs esat tie atgrūstie un iznīcībai nolemtie žīdi. Tas šim vārdam piešķīra ļaunu nozīmi.