Liepājas ebreju draudze un fonds "Liepājas ebreju mantojums" aicina liepājniekus 4. jūlijā piedalīties pasākumos, kas veltīti Ebreju tautas genocīda upuru piemiņai. Datums izraudzīts, pieminot Lielās Horālās sinagogas un vēl četru Rīgas sinagogu nodedzināšanu 1941. gada 4. jūlijā, kas kļuva par simbolisku aizsākumu nacistu okupācijas varas īstenotajam holokaustam.

"Godinot Latvijas ebreju tautas genocīda upurus, vēlamies atgādināt – vēsture māca mūs, cik trausla ir cilvēka dzīvība, cik trausls ir miers. Tikai vienota apņemšanās cīnīties pret antisemītismu, kā arī citām neiecietības izpausmēm, kas var izraisīt vardarbību, nodrošina laimīgu nākotni," teic fonda pārstāve Ilana Ivanova.

Piemiņas brīdis un lūgšana notiks pie bākas (Roņu ielā 6), Šķēdes memoriālā un pie piemiņas akmens bijušā Liepājas geto atrašanās vietā. Izbraukšana pulksten 12 no Liepājas ebreju draudzes nama Kungu ielā 21.

Uzziņa

Kad 1941. gada 29. jūnijā vācu nacistiskā armija ienāca Liepājā, pilsētā un apkaimē dzīvoja ap 6500 ebreju, bet līdz gada beigām dzīvi bija palikuši vien 1050.

1942. gada 1. jūlijā 832 ebreji tika ieslodzīti Liepājas geto, kurus 1943. gada 8. oktobrī pārveda uz Rīgas koncentrācijas nometnēm, bet tālāk uz Štūthofu un Būhenvaldi, dažus arī uz Aušvici. Holokaustā izdzīvoja tikai trīs procenti no nacistu okupētajā pilsētā palikušajiem ebrejiem.

Holokausta laikā Latvijā tika nogalināti līdz 70 000 ebreju. Uz Latviju tika deportēti arī 27 – 28 tūkstoši Vācijas, Austrijas, Čehijas, Lietuvas Ungārijas ebreju, no kuriem pāri par 20 000 tika nogalināti.

(Avots: muzejs "Ebreji Latvijā")