Šogad aprit 112 gadi kopš pirmās Krievijas revolūcijas. Vistiešākā līdzdalība tās notikumos bija arī Aizputes, Kuldīgas, Grobiņas apriņķu dažādu slāņu un politiskās pārliecības iedzīvotājiem.

"Kritušiem slava,
Lāsts tiem, kas kāva!"
J. Rainis

Revolūcija, par kuras tuvošanos liecināja spriedzes pieaugums sabiedrībā, tomēr atnāca  negaidīti un kā lavīna aizrāva un skāra it visus: dziļi un iedvesmojoši – uz gadu desmitiem, tagad jau vairāk par gadsimtu, un vēl tālākā nākotnē – pat pēc mums un mūsu bērnu bērniem....

Gan toreiz, tūlīt pēc gaišo, tumšo un arī zemisko viļņu noplakuma, gan tagad, neatkarīgas un atjaunotas Latvijas Republikas pilsoņu brīvības un, diemžēl, ne ideālas pārticības apstākļos,  atrodas gudri spriedelējoši ļaudis, kas apcer, cik nepareizi vai pareizi, radikāli vai apdomīgi ir rīkojušies revolūcijas virpuļos ierautie. Taču arī 21. gadsimtā jāatceras traģiskie upuri un vārdos jānosauc to bendes.

Viena no daudzajām revolūcijas drāmām norisinājās netālajā mūspusē pirms 111 gadiem – 1906. gada 16. februārī ( pēc vecā stila 3.02.) Valtaiķos (vācu Neuhauzen) pie baznīcas un bijušā J. Bendrupa kroga. Tajā dienā tur,  kroga „kungu galā” baroni, Vecpils Edgars fon Keizerlings, Kazdangas Karls fon Manteifels, Tadaiķu fon Klopmans, Labraga un Kurmāles Silvio fon  Bredrihs, Aizputes pilsētas galvas Grotta znots, poručiks F.Semjonovs, kā arī krievu augstlabdzimtības, Volīnijas pulka virsnieki, sprieda "tiesu" pār vairākiem desmitiem latviešu zemnieku, galvenokārt  no tagadējās Jūrkalnes apkārtnes. Tā bija brutāla izrēķināšanās ar latviešiem, kas uzdrošinājās apšaubīt gadsimtos iedibinātās baltvācu baronu tiesības uz muižu, krogu, zemnieku māju un mežu īpašumiem un  tradicionālo teikšanu pār pagastu skolotājiem, ārstiem un mācītājiem. Tajā sniegotajā dienā graviņā aiz kroga tika nonāvēti 32 cilvēki. Jā, viņu vidū bija arī patiesi revolucionāri un pagastu rīcības komiteju locekļi. Dažiem no šiem upuriem varēja inkriminēt Labraga barona S. Brederiha un Upesmuižas barona N. Lilienfelda muižu nodedzināšanu. Taču tie bija vēl nepierādīti krimināli noziegumi. Krogus stadulā turētos zemniekus pa vienam izsauca "kungu galā” un "tiesa” pēc uzvārda paprasīšanas sprieda ātri – nāve. Pretīgs fakts – bruņinieciskumu sludinoši Krievijas impērijas armijas vēstures apoloģēti gan tad, gan arī šodien piemirsuši par karavīra godu, kad cara zaldāti upurus pirms nāves prasti aplaupīja!

Vēl pretīgāka man šķiet Ziemupes muižas īpašnieka, Valtaiķu un Rudbāržu baznīcu draudžu mācītāja Hermaņa Valtera fon Gavela (1858. –1910.) rīcība. Mācītājs, Tērbatas universitātes matrikulētais teologs bija aizmirsis Piekto bausli – Tev nebūs nokaut. Latviešu nonāvēšanu aiz kroga esošajā graviņā pavadīja Valtaiķu baznīcas zvana dimdoņa. Zvaniķis vairākas stundas esot pildījis mācītāja Hermaņa fon Gavela pavēli, lai zvans noslāpētu šāvienu troksni un mirstošo kliedzienus. Nomirēji paguva dzirdēt savu apzvanīšanu.

Tā paša gada februārī šis kristietis ziņojumā rakstīja, ka soda ekspedīcija pagastā nošāvusi 24 draudzes locekļus un nodedzinātas 8 mājas. Bez šiem 3. februārī turpat līdzās baznīcai tikuši nošauti 32 ārmalnieki, kuru līķi vēl sestdien bija palikuši turpat guļam.

Mācītājs bija aizmirsis par kristīgu žēlsirdību, piedošanu un tuvākā mīlestību, nepieciešamību cīnīties un aizstāvēt jebkura dzīvību.

Likteņi
Nošautos piederīgajiem bija aizliegts izvest vēl divas dienas. Vēlāk pilsberģiešus apbedīja kopējā kapā Jūrkalnes kapsētā. Upurus no citiem pagastiem apbērēja ģimeņu kapos.

Mācītājs fon Gavels nomira 1910. gada 18. maijā pakaroties.

Grāfu Kezerlingu mežabrāļi nošāva 1907. gada 18.maijā.

Barons Silvio Brederihs, pārdzīvojis vairākus atentātus, nomira savā gultā 1952. gadā Vācijā.

Barons Karls Vilhelms Manteifels-Scēge mira 1949. gadā Vācijā.

Nomnieka J. Bendrupa Valtaiķu baznīckrogs līdz pamatiem nodega 1910. gada 28. septembrī.   

Godinot un pieminot upurus, 1926. gada augustā šo nozieguma vietu apmeklēja Jānis Rainis, bet 1933. gada 22. jūnijā šajā vietā tika atklāts piemineklis ar 36 vācu baronu un krievu cara varas upuru vārdiem.  

Noliecot galvas kritušo piemiņai, šogad, pēc vairāku gadu klusēšanas, 16. februārī pulksten 17 iedegsim piemiņas liesmiņas kritušo piemiņas vietā Valtaiķos un atgādināsim sev un citiem, ka Piektais gads Latvijai bija viens – tāpat kā taisnīguma un brīvības ideāls. Ikviens ir aicināts pievienoties!

Uzraksts uz pieminekļa Valtaiķos:
1905.g. revolūcijā šeit cara likumā nāvēti 36 revolucionāri 16.II.1906.

Ansis Bērziņš.
Dzimis aptuveni 1879.gadā. Būdnieka dēls no Pilsberģes.

Ādams Brūkle/Brūklis/.
Dzimis aptuveni 1875.gadā. Būdnieka dēls no Pilsberģes.

Jānis Bumbieris.
Kalps Skrundas pagasta „Vēršu” muižā.

Jāzeps Cērpiņš.
Dzimis aptuveni 1886.gadā. Būdnieka dēls no Pilsberģes.

Miķelis Cērpiņš.
Dzimis aptuveni 1874.gadā. Būdnieka dēls no Pilsberģes.

Jānis Čorņevičs/Čorņevics/.
Dzimis aptuveni 1886.gadā. Pusgraudnieka dēls no Skrundas muižas.

Jānis Dūdiņš.
Dzimis aptuveni 1875.gadā. Vaļinieks  no Pilsberģes pagasta.

Juris Ezis.
Dzimis 1877.gadā. Skrundas muižas kalps.

Ansis Freibergs.
Dzimis 1878.gadā. Saimnieka dēls no Skrundas pagasta „Rūšu” mājām.

Brencis Graudiņš.
Dzimis aptuveni 1875.gadā. Zvejnieks no Pilsberģes.

Ansis Grīnblats.
Dzimis 1878.gadā. Saimnieks no Skrundas pagasta.

Ādams Jembergs.
Dzimis aptuveni 1872.gadā. Būdnieka dēls no Pilsberģes.

Ansis Lielmanis /nav ziņu/

Mārtiņš Kronbergs.
Dzimis 1873.gadā. Kalps no Skrundas pagasta.

Jēkabs Kniploks.
Dzimis aptuveni 1872.gadā. Mežniecības pārraugs Pilsberģē.  

Ansis Lācis.
Dzimis aptuveni 1882.gadā. Būdnieka dēls no Pilsberģes.

Jorens Māliņš.
Dzimis aptuveni 1877.gadā. Būdnieka dēls no Pilsberģes.

Krists Māliņš./nav ziņu/

Jēkabs Pelīte.
Dzimis aptuveni 1885.gadā. Būdnieka dēls no Pilsberģes.

Mārtiņš Pelīte.
Dzimis aptuveni 1876.gadā. Būdnieka dēls no Pilsberģes.

Andrējs Raibarts./nav ziņu/

Pēteris Bogs.
Dzimis aptuveni 1879.gadā. Būdnieka dēls no Pilsberģes.

Jānis Rozentāls.
Dzimis aptuveni 1879.gadā. Saimnieka dēls no Pilsberģes "Kāliņu” mājām.

Juris Saknītis.
Dzimis 1886. gadā. Kalēja zellis no Skrundas pagasta.

Andžis Seskis.
Dzimis aptuveni 1871.gadā. Vaļinieks no Pilsberģes.

Krists Seskis.
Dzimis aptuveni 1885.gadā. Vaļinieks no PiIsberģes.

Berencis Šeflēris /Šeplers/
Dzimis aptuveni 1878.gadā. Vaļinieks no Pilsberģes.   

Jānis Štrauss.
Dzimis aptuveni 1864.gadā. Zvejnieks no Pilsberģes.

Pēteris Zeltiņš.
Dzimis aptuveni 1876.gadā. Būdnieka dēls no Pilsberģes.

Jānis Zeltiņš.
Dzimis aptuveni 1879.gadā. Būdnieka dēls no Pilsberģes.

Sīmanis Ziemelis.
Dzimis aptuveni 1876.gadā. Vaļinieks no Skrundas muižas.

Juris /Ansis/ Zemeskalns.
Dzimis 1872.gada 16.septembrī. Saimnieka dēls no Skrundas.

Dāvids Villerts.
Dzimis aptuveni 1870.gadā. Rudbāržu muižas skursteņslauķis.Visas ģimenes Rudbāržos bijusi pazīstama kā revolucionāri. D. Villetrs - LSDSP biedrs no 1905. gada. Bijis pagasta rīcības komitejas loceklis, vadījis tautas miličus. 1905. gada rudenī ievēlēts Aizputes apriņķa revolucionārajā komitejā. 1906. gada 7. janvārī soda ekspedīcija D. Vilertu arestēja. Ceļā uz Rudbāržu muižu spīdzināts un 08. 01. nošauts. Vilerta dēlam izdevies izbēgts un emigrēt uz ārzemēm.  

Ādolfs Ertmanis /arī Erdmanis/.
Dzimis 1880. gadā. Sieksātes "Ķipīšu" māju saimnieks.Sieksātes pagasta rīcības komitejas priekšsēdētājs. Parakstījis rīkojumu par Rudbāržu muižas nodedzināšanu. Piedalījies "Aizputes karā" un vairāku muižu ekspropriācijā. Sodas ekspedīcijas arestēts, bet pret drošības naudu atbrīvots. 1906.gada septembrī no jauna arestēts un "bēgot" nošauts Valtaiķu apkārtnē.      

Hermanis Miķelsons.
Dzimis aptuveni 1888. gadā. Kalps Valtaiķu mācītājmuižā. Nošauts 02.11.1906. gadā.

Šmits/Šmidts/.
Dzimis aptuveni 1876. gadā. Saimnieks Sieksātes pagasta "Beņķīšu" mājām. Pagasta rīcības komitejas loceklis. Nošauts 05.01.1907. gadā. 

Tu vari mūs šķelt, tu vari mūs lauzt
Mās tāles sniegsim, kur saule aust.

Līdzekļus piemineklim Valtaiķos piešķīra Laidu pagasta pašvaldība un Kultūras fonds (Ls 500).

Pieminekli atklāja 1933. gada 22.jūnijā.Atklāšanā piedalījās Saeimas priekšsēdētājs P.Kalniņš, deputāts Kr. Bahmanis un biedrības "1905. gads" priekšsēdētājs G. Bisenieks.