1913. gada 22. decembra pēcpusdienā Vecajā tirgū, kas atrodas tieši pretim Sv. Annas banīcai, rindām vien piestāja kamanas, gan lepni drapētas, ar tautiskām segām, vai tāpat kučieru ieklātas ar zirgu deķiem. Netrūka arī tālāku ciemu – no Grobiņas un Vērgaļiem, un Saraikām. Trijās kamanās bija ieradušies vai visi Pērkones pagasta valdes deputāti.

Baznīcēni, jau kopš 1911. gada, pulcējoties Dievkalpojumos, bija liecinieki, kā mazpamazām meistari paplašina šauro kora balkonu, krāso baznīcas iekštelpas un stiprina elektriskos apgaismošanas vadus. Taču vislielākais un sarežģītākais darbs bija jauno ērģeļu būve. To uzraudzīja un vadīja baznīcas ērģeļnieks un draudzes kora vadītājs, komponists Alfrēds Kalniņš (1876.-1951.). Vēlāk publicētajos rakstos gan visai pārspīlēti apraksta Alfrēda Kalniņa nopelnus, noklusējot toreizējā draudzes priekšnieka Dr.med. J.Alkšņa un mācītāja V. Sandera nopelnus, kā arī visu, toreiz 13 172, draudzes locekļu ziedojumu nozīmi.

Pats Alfrēds Kalniņš baznīcas draudzei bija ieteicis apklaušināt zināmākos ērģeļu būvētājus – Zannera firmu Francijā, Grineberga – Štetinā, Martina firmu Rīgā un Valkera – Ludvigsburgā, Vācijā, pēdējo arī izvēlējās par ērģeļu būvētāju.

Draudzei jauno ērģeļu būve no kolektes pēc 1914. gada maijā publicētās atskaites izmaksāja 9750,48 krievu rubļus. Vairākas apmaksātas vajadzības kompensēja Liepājas labdari – mēbeļu darbnīcas un veikala īpašnieks E. Ziemels dāvāja koka balustrādi un izkrāsotāju darbu – daiļmālderis Emīls Jirgens. Tieši uz pirmo ērģeļu iesvētes dienu no M. Pusaudža mēbeļu galdniecības Siena ielā 11 ieveda vienu simtu ar niedrām pītu krēslu.

Alfrēdam Kalniņam bija doma arī Annas baznīcā pēc Pērnavas un Slokas baznīcu parauga bēniņos virs ērģelēm iebūvēt tālskani.

"Pa sevišķu dobumu skaņas iet no šejienes un tiek aizvadītas un izplūst baznīcas telpā. Tā kā ērģelēs iebūvētas arī klusākas un maigākas balsis, tad caur šo caurumu nonāk ilūzija, it kā skaņas plūst no debesīm. Jaunais, 56 skanošu balsu instruments, nu ir trešais lielākais Latvijā un brangi der gan parastiem Dievkalpojumiem, gan svinīgiem koncertiem. "

Bet vēl par 22. un 24. decembra jauno ērģeļu iesvētes koncertiem.

Tos abus vadīja Rīgas mācītājs K. Irbe un Annas baznīcas mācītājs V. Sanders. Goda publikā bija pilsētas domnieki, latviešu rūpnieki, viesi no citām Liepājas draudzēm, kā arī vācieši no  Valkera firmas, kurai šajās decembra dienās tika svinēti  150. darbības jubileja.

Maigi iedūcās jauno ērģeļu skanošās balsis pārmaiņus uz četriem manuāļiem, svinīgā mierā 150 vietu balkonā rindojās draudzes koristi... Pēc Kalniņa ievadopusa "Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils" sekoja Kalniņa kunga kantāte "Mūzikai" ar J. Klienberga vārdiem. Koncerta vokālo pavadījumu ievadīja N. Piņkovska un A. Korneta baritons un Ziemsvētku gaismas augšupceļošais Amandas Kalniņš, dzimušas Šēfs, dziedājums. Pati Kalniņa kundze bija šim vakaram piemērotā tērpā, melnā puskažociņā ar tumši zila tafta pelerīnu un sirds pusē kā šķīstu ogli spraustu sniegbaltu rozi.

Kopš Sv.Annas baznīcas ērģeļu 1913. gada decembra iesvētes koncertiem piedzīvots ne mazums gan priecīgu, skumju un arī traģisku notikumu. Un tomēr – ar aizkustinājumu lasu ziņu reportāžas par šo  Liepājas muzikālo notikumu pirms 110 gadiem.