Foto no personīgā arhīva.

Uzsākot tagadējo Krievijas impērijas iekarošanas un apspiešanas karu Ukrainā, jākonstatē, ka absolūti nekas nav vēsturiki izmainījies mūsu kaimiņvalsts uzvedībā.

1905. gada decembrī Kurzemē ieradās Krievijas regulārā karaspēka daļas, lai "nomierinātu", slepkavotu un izrēķinātos ar latviešu zemniekiem, buntavniekiem. Nu protams, arī laupīt – atņemt pulksteņus, konfiscēt gultas veļu, kažokus un "iztīrīt" pagrabus un klētis.

Ļoti apjomīgi ir vēlākie pētījumi par tā saukto Aizputes karu, ar upuru sarakstiem, soda ekspedīcijas nodedzinātām zemnieku mājām... Tā laika atbalsis iesniegušās 21. gadsimtā. Aizputnieki pirms dažiem gadiem pilsētas Vecajos kapos uzgājuši apbedījumu – metāla krustu un akmenī iegravētu tekstu par "varonīgo" piecdesmitā Irkutskas dragūnu pulka II ekskadrona zaldāta Petra Berestņeva apbedījumu. Tagad Aizputes ebreju kapos atrasts vēl viena kritušā cara dragūna apbedījums. Tas bijis dragūns Berka Ziļbermans, dz. 1879. gadā.

Par abiem apbedījumiem, kas jau sen kā pelnīti piemirsti, bet jātgādina, ka atradumiem ir vēsturiska atklājuma nozīme, tie liecina, ka, neskatoties uz škietami bezcerīgo Aizputes, Cīravas un apkārtnes kurzemnieku bruņoto pretestību, arī dragūnu rindas zaudēja karotājus, kā kapakmenī rakstīts – cīņā ar nemierniekiem.

Tik likteņa nolemti un pārspēka mākti vis nebija kurzemnieki cīņā pret krievu zaldātiem un vācu baroniem!

1933. gadā trešās Latvijas Republikas Saeima deputāts Kārlis Beierbahs (1901. – 1942.) Rīgā izdeva grāmatu "Aizputes karš. Tiem, kas krita, ejot uz priekšu."

Tālāk citāts no K. Beirbaha paša izdotās grāmatas, lpp.117: "Trešā kilometrā no Liepājas – Aizputes ceļa ir egļu mežs un Aizputes pagasta skola. Mežs ir Roku birzs. Tas uzkalnā nogriežas uz Stroķiem un Priekules staciju. Melns, pelēks – vijīgi strīpains stabs tur tura trīs rokas: Aizpute, Liepāja, Priekule. No šiem trijiem ceļu rādītājiem, rokām, sākas vārds: Roku birzs.

1905. gada decembra cīniņš risinājās ass un nesaudzīgs. Aiz kādas resnas egles saknēm cieši bija piespiedušies divi revolucionāri miliči (nemiernieki – G.S.). Viņi domāja, ka aplencēji zaldāti (dragūni – G.S.) paskries garām. Tomēr kāds viņus ieraudzīja 20 soļu atstatu un pacēla šautenes stobru šaušanai. Mirklis bija kritisks. Viens gulētājs bija cīravnieks Jānis Zellis. Tam gadījās lodes šautene*. Tāpat guļus viņš plecam to piespieda, ātrāki, izšāva un zaldāts krita ar paceltu šauteni un bija beigts. Blakus krita vēl otrs zaldāts, kas ķēdei radīja platu starpu, pa kuru dūšīgie miliči paspēja paglābties".

*Lodes šautene – vītņstobra ierocis, tolaik, visticamāmk Mosina piecu lādiņu karabīne, kalibrs 7,62 mm.