Saistībā ar portāla neseno publikāciju par zudušo 60-to gadu mākslas darbu uz dzīvojamās ēkas Vītolu ielā 30, esam saņēmuši vēl vienu pilsētas viesa – brita Krisa Heila vēstuli – par līdzīgu objektu.

Nesen publicējām britu pilsoņa Krisa Heila (Chris Hales) viedokli, kurš bija šokēts, ieraugot "briesmīgo kultūras vandalismu" – pēc siltināšanas zudušo 1961.gada dekoratīvo panno, kas iepriekš bija redzams uz ēkas Vītolu ielā 30 gala sienas. Heils, kurš ir biežs Liepājas viesis, jo lasa lekcijas Liepājas universitātes (LiepU) Jauno mediju mākslas programmas studentiem, savā vēstulē portālam rakstīja: "Cik zinu, tā bija unikāla Liepājas kultūras mantojuma daļa, skaists mākslas darbs, neatkarīgi no tā ideoloģijas".

Vēstules autors izteica cerību, ka panno varbūt ir rūpīgi noņemts un pārvietots, piemēram, uz Liepājas muzeja fondiem.

Pēc publikācijas, kad kļuva skaidrs, ka ēkas dekoratīvais elements nevienam nav licies saglabāšanas vērts, un tas palicis zem ēkas siltinājuma, saņēmām vēl vienu Heila vēstuli.

Tajā viņš raksta: "Portāla lasītājiem varētu būt interesanti uzzināt, ka oriģināls panno, "atbalss" no Vītolu ielā zudušā mākslas darba, par laimi, Liepājā vēl eksistē uz Liepājas Katoļu pamatskolas Peldu ielā."

Heilam šķiet, ka šis palielais (divus reiz piecus metrus) darbs varētu būt "makets vai prototips" Vītolu ielas mākslas darbam – sižets ir līdzīgs, lai gan detaļas atšķiras: apģērbs ir mazliet detalizētāks, "Sputņiks" ieņem svarīgāku vietu, "centrālā dāma" attēlota kā pilnas slodzes inženiere darbā utt.

Taču tikpat labi šis panno var būt "variācija par tēmu", jo, kā portālam sacīja mākslinieks Aivars Kleins, tajā laikā nereti toreizējās Liepājas mākslas skolas audzēkņi savus diplomdarbus realizēja tieši šādā veidā – kā dekoratīvus panno uz kādas piemērotas ēkas sienas (šī ēka tolaik kalpoja kā mākslas skolas zāle).

Heils izsaka varbūtību, ka autors varētu būt bijis kāds no mākslas skolas pasniedzējiem. Vēstules autors arī norāda, ka svarīgākais ir iniciāļi "H.L.", kas redzami panno labajā apakšējā stūrī, kā arī gada skaitlis – 1962, jo tas varētu palīdzēt sameklēt autoru, kurš "vismaz teorētiski varētu būt dzīvs un pat dzīvot Liepājā vai Latvijā".

Jautājot vairākiem māksliniekiem un pilsētas galvenajai māksliniecei Agitai Ansulei, portālam gan neizdevās identificēt panno iespējamo autoru. Mākslinieki atzina, ka to būtu varējis zināt bijušais skolas direktors Rihards Rubīns.

Vēstules nobeigumā Heils izsaka cerību, ka "pilsētas dome izdos kādu rīkojumu, lai panno tiktu iekonservēts un pasargāts no iznīcības", un nenotiktu tas pats, kas ar citiem līdzīgiem šā perioda monumentālajiem mākslas darbiem.

Katoļu pamatskolas direktore Iveta Kalniņa portālam sacīja, ka par panno saglabāšanu šobrīd nevarot teikt ne "jā", ne "nē", ne "balts", ne "melns", jo par to neesot domājusi. Tomēr tāds brīdis, kad būs jāizlemj, ko ar panno darīt, var pienākt visai drīz, neslēpa Kalniņa. "Skola ir jāsiltina, mēs par to domājam. Gribam arī piesaistīt arhitektu, uzklausīsim viņa domas par to, ko darīt ar panno."

Pēc Kalniņas teiktā, tā kā zeme līdz Peldu ielai arī pieder katoļu baznīcai, un skolai pašreizējās telpās kļuvis par šauru, teorētiski ir iespējams, ka ēka tiek paplašināta līdz ielas līnijai. Tādā gadījumā jautājums par panno kļūtu īpaši aktuāls.

"Taču jebkurā gadījumā vispirms būs jārunā ar ēkas īpašnieku bīskapu Viktoru Stulpinu."

Ko par šiem pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados tapušajiem darbiem domā mākslinieki? Gleznotājs un LiepU profesors Aldis Kļaviņš sākumā bija skeptisks: "Siltinot ēku saglabāt šādus darbus ir ļoti sarežģīti, to var izdarīt tikai, ja siltina no iekšpuses. Kurš par to maksās?" Taču ir arī otra puse, atzina Kļaviņš: "Tas neapšaubāmi ir kultūras piemineklis, un pilnīgi izdzēst kādu vēstures periodu, nu tas nav civilizēti. Faktiski tāda rīcība no domāšanas, pieejas viedokļa ne ar ko neatšķiras no mūsdienu barbaru rīcības Irākā, kas ar āmuriem sadauza šumeru kultūras mantojumu."

Mākslinieks Aivars Kleins nešaubās, ka visiem šā laika panno ir mākslinieciska vērtība un tie ir jāsaglabā, jo vairāk, ņemot vērā specifisko, darbietilpīgo tehniku, kādā tie darināti un kuru mūsdienās vairs tikpat kā nepielieto.

Starp citu, šāds panno agrāk bijis arī uz vienas no Mākslas vidusskolas ēku sienām Alejas ielā, taču skolas direktore Smaida Rubeze apliecināja, ka tas zudis jau sen, vismaz pēdējo desmit gadu laikā, kopš skolu vada viņa, neesot redzēts.