Portāls irliepaja.lv piedāvā Liepājas Universitātes docentes, Kurzemes Humanitārā institūta pētnieces, Dr.art. Vēsmas Lēvaldes sagatavoto lasījumu par Liepājas mūzikas dzīves attīstību līdz "Lielajam dzintaram". Lasījums izskanēja koncertzāles "Lielais dzintars" piecu gadu jubilejas sarīkojuma ietvaros.


(Turpinājums. Sākumu sk. ŠEIT)


Kūrmājas kompleksā koncertdzīve kūsāja visu gadu. 1882. gadā vācu laikrakstos lasāms, ka simfoniskos koncertus te spēlē Liepājas filharmonijas orķestris, kas pirmo darbības gadu esot noslēdzis ar Bēthovena mūzikas vakaru. Filharmonijas orķestra mājvieta gan ir Tirdzniecības asociācijas telpās, acīmredzot koncertus rīko un orķestri uztur mecenāti, jo tikai 1886. gadā atrodami dokumenti par oficiālu biedrības “Philharmonie” dibināšanu. Un no šā gada arī mēs varam runāt par Kūrmājas koncertciklu tradīcijas aizsākšanos. Zīmīgi, ka 1886. gada janvārī notiek koncerts, kura programmu veido Bēthovena skaņdarbi. Koncertos skan arī Vāgnera, Grīga, Čaikovska, Šūmaņa un Šūberta mūzika.


Foto no periodika.lv.


Ar Kūrmājas tradīcijas aizsākšanu liela saistība ir diriģentam, mūzikas dzīves virzītājam, pedagogam Hansam Hohapfelam. Dzimis un mūziku studējis Vācijā – Kaselē un Berlīnē, Liepājā dzīvoja no 1884. gada. Darbojās filharmonijā, vadīja Liepājā vīru kori "Libauer Liedertafel", kopš 19. gs. 90. gadiem organizēja un diriģēja Kūrmājas koncertus, kā arī kopā ar sievu pasniedza mūzikas stundas, vēlāk arī vadīja mūzikas skolu.


Šajā vēsturiskajā periodā jāmin vēl viens mūzikas izglītības virzītājs – Arons Rafaila dēls Rubinšteins. Viņš bija čellists un mūzikas pedagogs, dzimis Liepājā. Studējis Pēterburgas konservatorijā. 1905. gadā viņš Liepājā atvēra mūzikas skolu. Kad Rubinšteins pameta Liepāju, lai kļūtu par Voroņežas mūzikas skolas vadītāju un vēlāk – Maskavas Lielā teātra orķestra mūziķi, skolas vadību acīmredzot pārņēma Hohapfels, kurš Rubinšteina vārdu paturējis skolas nosaukumā. Mūzikas vēsture līdz šim kļūdaini uzskatīts, ka Hohapfela skolas nosaukumā ir komponista Antona Rubinšteina vārds.


Vēl viens izcils pedagogs un mūzikas dzīves virzītājs ir diriģents, komponists, mūziķis un arī recenzents Gabriels Vikers. Viņš dzimis Viļņā, Lietuvā, absolvējis Varšavas konservatoriju, pēc tam iestājies Pēterburgas konservatorijā, kur arī diriģējis simfoniskos koncertus. To laikā satuvinājies ar komponistu Jāzepu Vītolu. 1913. gadā Vikers ierodas Liepājā un nodibina mūzikas kursus, kuros mācījušies daudzi vēlāk pazīstami mūziķi. Vikera skolas kurators bijis pats Jāzeps Vītols.


Muzikālā izglītība Liepājā daudziem kļūst par goda lietu, neatkarīgi no cilvēku sociālā stāvokļa, amata vai tautības. Talantīgākie kļūst par mūziķiem, bet citi – par mecenātiem vai saprotošiem klausītājiem.


Latviešu teātris Suvorova (Raiņa) ielā 2. Foto no "Liepājas teātra 50 gadi".

Vēlme dot bērniem muzikālu izglītību Liepājā ir tikpat stipra kā teātra mīlestība. Ar ārsta un kultūras darbinieka Ernesta Ekšteina gādību 1907. gada 11. martā tiek atvērts latviešu profesionālais teātris. No 1912. gada te iestudētas arī muzikālās izrādes – operas un operetes, tostarp Štrausa "Sikspārnis" un "Čigānu barons", Gļinkas "Ivans Susaņins" Osvalda Gertsona režijā ar spožajām aktrisēm Antu Klinti un Anci Silnovsku.


Ekšteins bija arī Liepājas operas idejas lolotājs un viens no īstenotājiem.


Ernests Ekšteins. Foto no Liepājas teātra arhīva.

Un opera top. 1887. gadā “Libausche Zeitung” raksta, ka koka teātra ēka ir anahronisms. Tiek rosināts dibināt fondu jauna, moderna un droša nama celšanai. 1909. gada "Rigaesche Rungschau" publicēta arhitekta Strandmaņa skice jaunai Vācu teātra ēkai ar 705 skatītāju vietām. 1910. gada "Libausche Zeitung" publicēta līdzīga skice, ko parakstījuši Viljams Losovs un Makss Hanss Kīne. Teātra ēka celta no 1912. līdz 1917. gadam, ar pārtraukumu kara laikā, un rezultāts precīzi neatbilst nevienai no skicēm. 1918. gadā ēku atdod latviešu teātrim. Mums svarīgi ir tas, ka 1922. gada 22. septembrī te atklāj Liepājas operu ar Guno "Faustu" (režisors Iļja Rifs, diriģents Arvīds Pārups).


Arhitekta Strandmaņa skice no 1909. gada “"Rigaesche Rungschau". Foto no periodika.lv.


Fausta lomā ir konservatorijas students Morics Blumbergs, kurš kļūst par Liepājas operas premjeru Marisu Vētru, vēlāk Nacionālās operas solists, rakstnieks un Halifaksas operas dibinātājs. Pirmajā sezonā viņš dzied arī Hozē lomu operā "Karmena".


Uz Liepājas skatuves dziedājuši daudzi tā laika un vēlāk pazīstami operdziedoņi – tostarp arī Arturs Priednieks-Kavarra, Aleksandrs Viļumanis, Jānis Gulbis, Teodors Brilts, Alfrēds Tiltiņš, Miķelis Fišers, Ādolfs Kaktiņš, Erna Kukaine, Vera Krampe, Vilma Briede, Alīda Vāne, Emīlija Cink-Berzinska un daudzi citi.  Vairāki no viņiem ir arī jaundibinātās Tautas konservatorijas pedagogi, bet citi – tās audzēkņi.


(Nobeigums sekos)