Liepājas muzejs saņēmis dāvinājumā iepriekš nepublicētu Marisa Vētras (1901–1965) ar roku rakstītu un parakstītu Liepājas koncertdzīves organizatoriem adresētu vēstuli, kas apliecina aizraujošu un bagātu Liepājas koncertdzīvi 20.gadsimta 30.gados, informē Liepājas muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Pilipa-Matisone.

Vēstule datēta ar 1934.gada 11.jūniju. Viena no spožākajām 20.gadsimta zvaigznēm uz Latvijas operas skatuves – Mariss Vētra – to adresējis Liepājas operas pirmajam direktoram Ernestam Ekšteinam (1872–1941).


Vēstulē tiek apspriestas detaļas par plānotu koncertu Liepājas Filharmonijā. Mariss Vētra ierosina izpildīt iepriekš Liepājā neizskanējušas dziesmas, tajā laikā studentes, koncertmeistares Lūcijas Garūtas pavadījumā. Vēstulē Mariss Vētra iestājas par Lūcijas Garūtas honorāru.

Pēc desmit gadiem – 1944.gadā – Lūcija Garūta satricināja klausītāju sirdis, Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā pirmo reizi uz ērģelēm nospēlējot Andreja Eglīša kantāti "Dievs, Tava zeme deg!".

Liepājas muzeja vēsturnieces, pētot tā laika periodiku, atklāja, ka laikrakstā "Kurzemes Vārds" 1934.gada jūnija izdevumos vairākkārt pieminēts un reklamēts vēstulē apspriestais Elitē koncerts Liepājas Filharmonijā, Kūrmājas dārzā ar Marisa Vētras piedalīšanos. Lai gan periodika liecina, ka koncertā nepiedalījās Lūcija Garūta, Mariss Vētra savas karjeras laikā bieži koncertējis kopā ar slaveno pianisti Latvijā un Liepājā.

"Laiks, ar kuru datēta vēstule, Marisa Vētras radošajā darbībā bija ļoti piepildīts. 1934.gadā dziedātājs filmējās Vācijas filmā "Pavasara pasaka" (režisors Karls Frēlihs), kurā tēloja Itālijas zvejnieku – jaunatklātu dabas dotu tenoru. 1934.gadā Mariss Vētra Nacionālajā operā bija režisors Ferenca Lehāra operetes "Kalnu dziesma" iestudējumam, kura pirmizrāde notika 15.maijā. Ar līdzīgu saturu viņš plānoja uzstāties koncertā Liepājā," komentē mākslas zinātņu doktore Vēsma Lēvalde.

Fakts, ka Mariss Vētra organizējis koncertu Liepājā šajā tik profesionāli aizņemtajā laikā, liecina par viņa aizrautību ar pilsētu, kurā viņš vēl studiju laikā 1922.gadā kļuva par jaundibinātā Liepājas operteātra premjeru, un vēl vairāk – pierāda Liepājas 20 gadsimta 30.gadu aktīvo kultūras dzīvi Liepājā.

Mariss Vētra bija viena no 20. gs. spožākajām un interesantākajām zvaigznēm uz Latvijas operas skatuves. Viņa personība un radošā darbība aizrāva daudzus koncertmīļotājus Latvijā un Eiropā. Ievērību guvis ne tikai kā dziedātājs un skatuves mākslinieks, bet arī kā ražīgs publicists un vairāku autobiogrāfisku grāmatu autors.