Ekšteins nav nemaz tik rets uzvārds – rakstot par Liepājas ārstu un rosīgo sabiedrisko darbinieku Ernestu Ekšteinu, sastapos ar vairākiem viņa uzvārda brāļiem gan Latvijā (Grobiņas novada domes deputāts, kādreizējais Liepājas rajona priekšsēdētājs Modris Ekšteins, arhitekts Uldis Ekšteins), gan Kanādā (vēstures profesors Modris Ekšteins), un tikai viens no viņiem atzina, ka ir "kaut kāda attāla radniecība" ar kādreiz slaveno liepājnieku.


Pēc publikācijām par Liepājas teātra, operas, laikraksta "Kurzemes Vārds", muzeja un dažādu biedrību dibinātāju, ārstu Ernestu Ekšteinu atsaucās Juris (Georgs) Geste Austrālijā. Izrādās, arī viņa patēva vārds ir Ernests Ekšteins un arī viņam ir saistība ar Liepāju! Te nu gan visa līdzība ar jau zināmo Ernestu Ekšteinu beidzas.


Ārsts Ernests Ekšteins dzimis 1872. gada 29. augustā Lielgramzdā (Gramzdā) zemnieku ģimenē, skolojies Liepājā, pēc tam Tērbatas Universitātē. Atgriezies Liepājā kā Jaunliepājas sabiedriskais jeb kā tautā dēvēts "nabagu" ārsts, Ekšteins strauji metās iekšā sabiedriskās dzīves norisēs, un ar viņa gādību 1907. gadā notika Liepājas latviešu profesionālā teātra atklāšanas izrāde. Par deputātu, teātra un operas, ārstu biedrības, muzeju biedrības dibinātāju, Liepājas Latviešu biedrības līdzdibinātāju, Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri Ekšteinu daudz rakstīts, vairākkārt arī portālā irliepaja.lv, tāpēc šoreiz – Jura Gestes stāsts par citu Ernestu Ekšteinu.


Pavisam cits Ekšteins

Jura Gestes patēvs Ernests Žanis Ekšteins dzimis 1906. gada 29. augustā Liepājā. Viņa vecāki – Jānis un Zelma (dzim.Strautiņš) Ekšteins.


Dokumentos rakstīts, ka Ernests bijis atslēdznieks, taču pats stāstījis, ka


strādājis Liepājā par taksometra vadītāju, kad 1927. gada februārī iesaukts aktīvajā karadienestā kā šoferis.

Pēc 18 mēnešiem Ernests Ekšteins atvaļināts no kājnieku pulka.


Ernesta Ekšteina karaklausības apliecība.


Par patēva kara laika gaitām Latvijā Jurim Gestem nekas nav zināms, taču no ieraksta 1944. gada 2. jūnijā Vācijā izdotajā apliecībā ("Ausweis") redzams, ka viņš kara beigās atradies UNRRA (United Nations Relief and Rehabilitation Administration – ANO palīdzības un rehabilitācijas pārvalde) bēgļu nometnē Lībekā, kur pieprasījis atļauju emigrēt uz Apvienoto Karalisti.


Ernestam Ekšteinam 1947. gadā Lībekā izsniegtā ārvalstnieka apliecība.


Šādu atļauju Ekšteins arī saņēma, un 1947. gada oktobrī ieradās Anglijā. Anglijā nodzīvojis nepilnus trīs gadus, Ekšteins pēc brāļa Dr.Arvīda Ekšteina aicinājuma 1950. gada 11. jūlijā pārcēlās uz Frīmentlu Austrālijā.


1950. gadā Londonā izsniegtā identifikācijas apliecība.


Dzīvojis pie brāļa un viņa kundzes Ievas (dz.Vallija Vēzis). Geste atceras, ka bieži tikušies, jo Ieva bijusi labi pazīstama ar viņa mammu Birutu Gesti (dz.Taube), "un tautieši reti satikās ar vietējiem austrāļiem". Acīmredzot tāpēc, ka vietējie nav pārāk uzticējušies bēgļiem – ārsts Arvīds Ekšteins, kuram bijusi nopietna prakse ķirurģijā, kara laikā glābjot ievainotos leģionārus, Austrālijā sākumā nav drīkstējis strādāt savā profesijā bez papildu eksāmeniem.


Ar laiku Ernests Ekšteins sadraudzējies ar Jura Gestes māti, 42 gadus veco atraitni Birutu Gesti, un abi nolēmuši apprecēties, Ernestam tolaik bija 52 gadi.  Abus salaulājis mācītājs Leo Kampe, ko Biruta pazinusi jau Latvijā, jo abi bijuši no Rūjienas. Biruta Geste-Ekšteina mirusi 1981. gada 27. oktobrī, viņas, tāpat kā māsas Ērikas pelnus, bērni apbedījuši līdzās abu māsu mātei Rūjienas Sv.Bērtuļa kapsētā.


Biruta un Ernests Ekšteini pastaigā Pērtā, Austrālijā.


Laikā, kad Ekšteins apprecējās ar Birutu Gesti, un tas notika 1958. gada decembrī Pērtā, pats Juris Geste dzīvojis laukos un strādājis par mērnieku – iezīmējis jaunās lauksaimniecības zemju robežas. Vēlāk gan apciemojis mammu un ticies ar "onkuli Ernestu" biežāk, klausījies arī viņa interesantajos stāstus. Tolaik, kā atceras Geste, Ernests strādājis uzņēmumā "Bell Bros", kur labojis lielās smagās mašīnas.


Ernestam Ekšteinam, gluži tāpat kā viņa vārda brālim, slavenajam ārstam un sabiedriskajam darbiniekam, nav bijis pēcnācēju, visi viņa dokumenti palikuši pie Jura Gestes.


Mazliet par Gestēm
Vēl mazliet par Jura Gestes un viņa ģimenes bēgļu gaitām. Juris stāsta: "1944. gada 18. jūlijā tēvs [Vilhelms Geste] tika iesaukts leģionā, un mēs rudenī devāmies ar vilcienu uz Venstpili [no Jūrmalas, kur Gestes tolaik dzīvoja], jo bija piešķirta atļauja kāpt uz Sarkanā Krusta kuģa ar ievainotajiem leģionāriem, un devāmies uz Dancigu (Gdaņsku), Polijā, kur dzīvojām bēgļu nometnē. Sakari bija tik labi iekārtoti, ka 1945. gada janvārī mammai paziņoja, ka tēvs kritis karā pie Lestenes 31. decembrī. Kad austrumu fronte tuvojās, mēs kopā ar grupu tautiešu (palīdzību vajadzēja, jo jaunākais brālis Pēteris bija tikai 18 mēnešus vecs un vēl ratiņos) – naktī devāmies uz dienvidiem, uz Čehoslovākijas Karlsbādi. Drīz vien ienāca krievu armija arī tur, un mamma samaksāja ar sudraba somiņu, lai tiktu uz pēdējo vilcienu uz rietumiem. Vircburgā bija trīs bēgļu nometnes (Amerikāņu zonā) – mēs Centrālajā, bet mamma strādāja slimnīcā Ziemeļu nometnē līdz 1949. gadam, kad saņēmām atļauju emigrēt uz Austrāliju.


Ar vilcienu braucām caur Austriju uz Itāliju, kādu laiciņu nometnē, un no Neapoles izbraucām ar kuģi "Goya" uz Austrāliju. Kuģis sasniedza Frīmentlu dienu pirms Jāņiem, un daļa nokāpa, lai novietotos bijušajā armijas nometnē [..] Nodzīvojām vairākus mēnešus, kamēr mamma dabūja darbu veterānu slimnīcā, un mēs, puikas, sākām dzīvot katoļu patversmē-skolā. Apstākļi bija tik nepatīkami, ka pēc laika mēs tikām pieņemti anglikāņu skolā "Swanleigh", kur mēs, trīs brāļi, pieaugām un sākām veidot jauno dzīvi Austrālijā. [..] Brālis Andrejs kā vecākais nobeidza skolu pirmais un izgāja pasaulē, bet jaunākais brālis Pēteris tika pie mammas, kad bija iespēja viņu paņemt pie sevis.


Es paliku internātā septiņus gadus, un man laimējās iegūt labu izglītību, jo man piedāvāja stipendiju un es iestājos koledžā,

kas vēlāk palīdzēja iestāties Valsts departamentā, un izmācījos par mērnieku, nobeidzot karjeru kā reģionālajam menedžerim Kimberlijas rajonā, Austrālijas ziemeļos."


Atsevišķs stāsts ir par Jura Gestes īsto tēvu – Latvijas Bankas ierēdni, leģionāru Vilhelmu Arnoldu Gesti (dzimis 1909. gada 30. jūnijā Ventspilī), par to, kā ģimene ilgstoši meklēja un, pateicoties daudziem nesavtīgiem cilvēkiem Latvijā, atrada gan ziņas par tēva pēdējiem dzīves mirkļiem un nāvi 1944. gada 31. decembrī pēc gūtā ievainojuma Kurzemes cietoksnī, gan viņa kapavietu, kas pēc pārapbedīšanas ir Lestenes brāļu kapos.


Juris Geste Lestenē vēl pirms viņa tēva vārda ierakstīšanas memoriālajā sienā.


Gestes no tālās Austrālijas katru vasaru, jau 24 gadus apciemo sava tēva un mātes kapavietas Latvijā.