Portāls irliepaja.lv piedāvā Liepājas Universitātes docentes, Kurzemes Humanitārā institūta pētnieces, Dr.art. Vēsmas Lēvaldes sagatavoto lasījumu par Liepājas mūzikas dzīves attīstību līdz "Lielajam dzintaram". Lasījums izskanēja koncertzāles "Lielais dzintars" piecu gadu jubilejas sarīkojuma ietvaros.

Lasījuma un šīs publikācijas pamatā ir Liepājas Universitātes un fonda "Uniting History" kopīgi īstenotais pētījums par Liepājas simfoniskā orķestra vēsturi. Pētījuma galvenā atziņa – simfoniskās mūzikas vēsture nav atdalāma no operas, teātra, baleta un arī muzikālās izglītības tradīcijas Liepājā. Visas šīs jomas pilsētas kultūras ainavā ir saplūdušas kopā tik cieši kā otas vilcieni akvarelī. Tā kā atzīmējam "Lielā dzintara" jubileju, tad mēģināsim izskriet cauri šai akvareļu galerijai, par pieturas punktiem izvēloties kultūrvietas – ēkas, kurās dzima un attīstījās skatuves un atskaņotājmāksla, pieminot arī cilvēkus, kurus varam dēvēt par Liepājas kultūras akvareļa līdzautoriem.


Jau kopš 18. gadsimta sākuma rakstos tiek pieminēts Liepājas pilsētas orķestris un pilsoņu gvardes kapela.  Par pirmo pastāvīgo kultūrvietu var uzskatīt tā saukto "Dresing Palais", kur notikuši arī dažādi muzikāli priekšnesumi. Šis nams gan esot izvērties par "piedauzīgu dejas un nakts izpriecu vietu", kādēļ 1766. gadā pilsētas maģistrāts to atpirka un lika noārdīt.


Pēc tam iebraukušajiem viesmāksliniekiem kā uzstāšanās vieta tika ierādīts Štobes spīķeris (tagad Bāriņu ielā 12) – vēlākais sporta nams.


18.gs. 80. gados kā kultūrvieta minēta "Liepājas komēdija", kurā bieži uzstājušies hercoga Pētera Bīrona aktieri. Tanī laikā izrādītas operetes un joku lugas. "Komēdijas" teātris darbojās Juliannas, tagad F.Brīvzemnieka ielā 3, tā sauktajā Juliannas spīķerī.


1779. gadā Liepājas Trīsvienības baznīca ieguva jaunas, labskanīgas ērģeles, ko bija būvējis slavenais H. A. Konciuss. Tās, protams, vēl nav tās – pasaulē lielākās. Baznīcā 1788. gadā notika ievērojama virtuoza un teorētiķa, vēlākā К. M. Vēbera skolotāja G. J. Foglera ērģeļkoncerts. Savukārt Sv. Annas baznīcā, kas piederēja latviešu draudzei, 1789. gadā tika atskaņota latviešu kantāte. Tās komponists nav zināms.


Šīs pirmās kultūrvietas ir kā pamatkrāsas Liepājas kultūras akvarelī.


Kad 1802. gadā Jelgavā atklāja jaunu teātra ēku, lokālpatriotiskie liepājnieki negribēja atpalikt. Pēc soģa Felša ierosmes speciāli dibināta akciju sabiedrība 1804. gadā uzceļ vācu teātra ēku Kungu ielas un Malkas ielas stūrī. Sludinājumi periodikā liecina, ka tur notika operetes, teātra izrādes un baleta uzvedumi. Ēka nojaukta 1924. gadā.


Vācu teātris Kungu ielā. Foto no grāmatas "Liepājas 300 gadu jubilejas piemiņai".


Ar Liepājas – Grobiņas šosejas izbūvi 1841. gadā sabiedrības uzmanību saista tā sauktie "Alkšņi" Jaunliepājā. Dumbraino alkšņu purvu nosusina un pārvērš par Pilsētas parku ar bufeti. Svētdienas rītos šeit rīkoti kafijas koncerti, bet pēcpusdienā koncertēja garnizona pūtēju orķestris. Vēlāk to pārdēvēja par Raiņa parku.


1842. gadā iepretī parkam izbūvēja tā saukto "Šosejas paviljonu" ar dārzu un plašām telpām koncertiem un dejām. Paviljons kļuva par Liepājas kultūras centru, tur gandrīz visu gadu rīkoti koncerti, deju vakari, karnevāli, preču izstādes. Tagad tajā vietā ir Draudzīgā aicinājuma Liepājas 5. vidusskola.


"Šosejas paviljons". Foto no Liepājas muzeja krājuma.


1875. gadā pēc pilsētas galvenā arhitekta Maksa Paula Berči projekta tiek uzcelta Kūrmāja Jūrmalas parkā ar koncertzāli 500 klausītājiem.  


Kūrmāja. Foto no Liepājas muzeja krājuma.


Ēka nodeg 1937.gada Lieldienās, bet līdz tam Kūrmāja ir nozīmīgs Liepājas kultūras centrs vairāk nekā pusgadsimta garumā.


Kūrmājas estrāde ietilpa Liepājas Kūrmājas kompleksā, un te ilgus gadus (ar pārtraukumu I pasaules kara laikā) notika regulāri vasaras koncertcikli ar daudziem viesdiriģentiem, solistiem un orķestri, kas tika veidots pēc mūsdienu festivāla orķestra principiem.


Kūrmājas estrāde.Foto no LNB krājuma.


Šī celtne, starp citu, kalpoja par iedvesmas avotu arhitektam Agrim Padēlim-Līnam, izstrādājot Liepājas koncertzāles skici vēl pirms starptautiskā konkursa, kurā uzvarēja austriešu arhitekts Folkers Gīnke. Agris iztēlojās koncertzāli vēsturiskajā vietā – Kūrmājas prospekta galā.


Koncertzāles jūras pusē būtu stikla siena, lai jūra kļūtu par dabisku fonu koncertiem. Ideja netika īstenota. Šo vietu jau Gīnkes projekta realizācijai vēlējies arī LSO mākslinieciskais vadītājs un koncertzāles idejas autors Jānis Imants Resnis, taču lēmums par koncertzāles būvniecības vietu un kinoteātra "Liepāja" nojaukšanu jau bija pieņemts.


(Turpinājums sekos)