2024. gada aprīlis ir Vācu valodas mēnesis Latvijā. Daudzveidīgas kultūras aktivitātes iniciējušas Vācijas, Austrijas un Šveices vēstniecības Latvijā ar mērķi apzināt un popularizēt vācbaltu kulvēsturisko mantojumu un Latvijas multikulturālās saknes, kā arī radīt interesi par vācu valodu mūsdienu starptautiskajā komunikācijā. No 8. līdz 16. aprīlim Liepājā notiks vairāki Vācu valodas mēneša bezmaksas pasākumi, informēja projekta vadītāja Paula Sekača.

8. aprīlī pulksten 17 Hoijeres krogā aicināti visi interesenti pievienoties diskusijām nepiespiestā gaisotnē "Deutsches Wissenschaft- und Sprachcafé" jeb zinātnes un vācu valodas kafejnīcā kopā ar mūziķi un pasākuma vadītāju Jorenu Šteinhaueru. Jonass Bīhels stāstīs par vācu kulta kriminālseriālu "Nozieguma vieta". Zinātnes un valodas kafejnīca pirmoreiz notiek ārpus Rīgas. "Deutsches Sprachcafé" ir lieliska iespēja satikt citus vācu valodas entuziastus Liepājā un vingrināt savas vācu valodas prasmes. Pasākumu finansiāli atbalsta  Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienests (DAAD) un RTU Liepājas akadēmija.
 
10. aprīlī pulksten 18 Hoijeres kundzes viesu namā (Liepājas 17.–19. gs. interjera muzejā) pirmo reizi tiks uzvests muzikāls iestudējums "Liepājas birģermeistara Jirgena Šmita hronikas apskats". Pasākumā varēs iepazīties ar aizraujošākajiem 18. gadsimta Liepājas notikumiem un spraigākajām sadzīves ainām, ko birģermeistars Jirgens Šmita aprakstījis vēsturiskajā liecībā "Liepājas hronika 1732–1748" (tulkojums latviešu valodā, pieejams ŠEIT)

Hronikā aptvertais laika posms sakrīt ar periodu, kad Liepājas pilsēta atgūstas pēc mēra postījumiem 17. gadsimta beigās un 18. gadsimta sākumā un piedzīvo uzplaukumu – gan ekonomisku, gan sociālu, gan arī kulturālu. Jirgena Šmita vadībā tiek uzsākti moderni ostas izbūves darbi, tiek ielikts pamatakmens jaunajai Sv. Trīsvienības baznīcai un nospraustas pilsētas robežas. Liepāja  Šmita hronikā atklājas kā nozīmīgs tirdzniecības centrs: Liepājā ienāk kuģi no tuvākām un tālākām ostām – tie gan atved preces vietējiem tirgotājiem, gan piestāj pirms tālākā ceļa uz Rīgu, Klaipēdu vai citām ostas pilsētām. Pilsētā regulāri tiek piegādāts pasts, darbojas arī kurjeru serviss. Šmits dokumentē arī sadzīviskas ainas no pilsētas dzīves – kaimiņu nesaskaņas, likstas ar negodīgiem tirgotājiem, laulāto ķildas, noziegumus un kriminālprocesus –, atklājot vērtīgas liecības par ikdienu un svētkiem Liepājā 18. gadsimta vidū.

Radošā komanda: pētniece Vēsma Lēvalde, scenārija autore Laura Jeruma, režisore Sandra Okuņeva, Liepājas teātra aktieri Edgars Ozoliņš un Anete Berķe, mūziķes Undīne Cercina (vijole) un Elizabeta Lāce (arfa).

13. aprīlī pulksten 12 interesenti aicināti pievienoties izglītojošai pastaigai "Vācbaltu pēdas Liepājā", sekojot Vācu biedrības Liepājā sagatavotajam ceļvedim un iepazīstot Liepājas multikulturālo mantojumu. Pastaigu vadīs gide Inta Vanaga sadarbībā ar RTU Liepājas akadēmijas Eiropas valodu un kultūras studentiem. Dalība bez maksas ar iepriekšēju pieteikšanos tiešsaistes anketā vai pa telefonu 28831666. Pastaigas sākumpunkts un dalībnieku pulcēšanās pie Liepājas Teātra, Teātra ielā 4.  

Pastaigas apskates objekti ir 19. gadsimta Liepājas galvenā arhitekta Paula Maksa Berči (1840-1911) projektētās ēkas. Liepājas pilsētas uzplaukuma laikā pēc P. M. Berči projektiem tika būvētas jaunas fabriku ēkas, noliktavas un sabiedriskās ēkas, kā arī grezni dzīvojamie un tirdzniecības nami. Pastaigas laikā varēs aplūkot un ieklausīties vācu valodas stāstījumu fragmentos par šādām ēkām: Aptiekāra H. Grabes aptieku un dzīvojamo māju, krāsotājmeistara Blīfera īres namu, kādreizējo Navigācijas skolu, tirgotāja G. Meijera dzīvojamo namu un veikalu, tirgotāja M. Fišera veikalu un dzīvojamiem namiem, V. Bonica konditoreju, Liepājas Nikolaja ģimnāziju, kādreizējo Miertiesnešu namu, Georga Rīges īres namu, kā arī vēl citas M. P. Berči projektētās ēkas.

Pasākumus Vācu valodas mēnesi Liepājā organizē Latvijas Ģermānistu apvienība sadarbībā ar RTU Liepājas akadēmiju, Liepājas muzeju, Vācu biedrību Liepājā. Pasākumus saturiski un finansiāli atbalsta Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecība Rīgā,  Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienests (DAAD), Gētes institūts Rīgā un Liepājas Kultūras pārvalde.