Reformu partiju neapmierina domes un koncertzāles projekta vadītāju skaidrojums un aprēķini par ēkas uzturēšanas izmaksām un to iespējamo ietekmi uz pilsētas budžetu.

To "Rietumu Radio" atzina no RP ievēlētais deputāts Ģirts Kronbergs, raksta LETA.

"Redzot izmaksas, kādas var rasties pēc ēkas uzcelšanas, neradās pārliecība, ka Liepāja to var atļauties, jo pašlaik situācija pilsētā nav no tām labākajām," sacīja Kronbergs, aicinot pilsētas vadību pārskatīt ar ēkas uzturēšanu saistīto izdevumu aprēķinus, lai nerastos situācija, ka pēc tam pašvaldībai pietrūks līdzekļu citu svarīgu jomu finansēšanai.

"Ir svarīgi saprast, vai govs, ko pērkam par pusotra gada pilsētas budžetu, tikai ēdīs zāli vai arī kādreiz dos pienu," izteicās deputāts. Iepriekšējā Liepājas domes sēdē koncertzāles projekta vadītāja Inta Dāldera nosauktie skaitļi RP deputātus neesot pārliecinājuši, tajos vēl esot jūtama trekno gadu ietekme. Finanšu komitejas sēdē Kronbergs vairākkārt esot lūdzis ēkas būvniecības ekonomisko pamatojumu un aprēķinus par iespējamiem ēkas uzturēšanas izdevumiem nākotnē. "Man ieteica šo informāciju meklēt pie citiem deputātiem vai 2008., 2009.gada Liepājas domes sēžu materiālos – tas, protams, neko labu neliecina".

Plānotā īres maksa jaunajā ēkā – 4,5 lati par kvadrātmetru –, kā uzskata deputāts, neatbilst reālajai tirgus cenai, kas, viņaprāt, būtu divu trīs latu robežās. Kronbergs apšauba, vai valsts par savu iestāžu – Liepājas Simfoniskā orķestra un Liepājas mūzikas skolas – telpām vēlēsies maksāt tirgus cenai neatbilstošu maksu. Viņš arī kritizē pašvaldības plānu par vairāku kolektīvu, kuri līdz šim darbojās Liepājas Latviešu biedrības namā, pārvietošanu uz jauno ēku, norādot, ka par iepriekšējām telpām, kas ir pašvaldības īpašums, pašvaldībai tāpat būs jāturpina maksāt.

Kā ļoti būtisku faktoru veiksmīgai jaunās koncertzāles darbībai deputāts uzskata profesionālas koncertzāles menedžmenta komandas izveidi, no kuras lielā mērā būs atkarīga arī koncertzāles saimnieciskā darbība.

Kā uzskata Kronbergs, nav izvērtēta jaunās koncertzāles ietekme uz citiem spēlētājiem, kuri līdz šim pilsētā rīkojuši liela mēroga koncertus, piemēram, Liepājas Olimpisko centru (LOC). Viņaprāt, nebūtu godīgi, ja koncertzāle pilsētā būtu monopolobjekts, kurā viss notiktu, bet citi infrastruktūras objekti vairs nebūtu konkurētspējīgi.

RP deputāts nenoliedz, ka koncertzāle varētu kļūt par pasaulē atpazīstamu objektu, ko brauks aplūkot ārzemju tūristi. Vienlaikus viņš norāda uz ēkas lielajām būvniecības izmaksām, kas, pēc deputāta teiktā, ir divas reizes lielākas nekā līdzīgu objektu būvniecības izmaksas Cēsīs un Rēzeknē.

Kā ziņots, šodien plkst.11 Liepājas pārstāvniecībā Rīgā svinīgi tiks parakstīts autoruzraudzības un būvniecības darbu līgums par koncertzāles "Lielais dzintars" būvniecību Liepājā, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.

Liepājas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde (Liepājas partija) līgumu par autoruzraudzību parakstīs ar austriešu arhitektu Folkeru Gīnki, savukārt par būvniecības darbiem – ar SIA "Merks".

Svinīgajā līguma parakstīšanas pasākumā piedalīsies arī Liepājas domes izpilddirektors Edgars Rāts, izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš, koncertzāles projekta vadītājs Ints Dālderis, Liepājas Simfoniskā orķestra vadītājs Uldis Lipskis, diriģents Atvars Lakstīgala un Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolas direktore Zita Karlsone.

Projekta būvniecības, būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas bez pievienotās vērtības nodokļa plānotas 21,27 miljonu latu apmērā.

Aptuveni 14 miljoni latu no ēkas būvniecības izmaksām ir Eiropas Savienības fondu un valsts finansējums, bet septiņi miljoni – Liepājas pašvaldības līdzekļi. Koncertzāles būvniecību plānots pabeigt 2015.gadā.

Koncertzāles būvdarbus Radio ielā 8, Liepājā, paredzēts veikt atbilstoši pilnsabiedrības "Giencke & Company – Latvija" izstrādātajam tehniskajam projektam.

Kā ziņots, daudzfunkcionālā centra "Lielais dzintars" būvniecības darbi Liepājā, visticamāk, sāksies ne ātrāk kā pēc mēneša, jo pēc līguma noslēgšanas ar konkursā uzvarējušo ēkas būvnieku – SIA "Merks" – vēl jākārto formalitātes, kas saistītas ar būvatļaujas saņemšanu, un jāsagatavo būvlaukums. Būvniecība varētu sākties 15 līdz 20 dienu laikā pēc līguma noslēgšanas, prognozēja Jēriņš.

Būvdarbu laikā tiks nodarbināti Liepājas iedzīvotāji, tiks radītas papildu darba vietas. Plānots, ka maksimālās noslodzes brīžos objektā strādās ap 150 celtnieku, taču kopējais šajā projektā nodarbināto skaits, kā paredz Jēriņš, būs ievērojami lielāks.