Apmierināts, ka atsvabinājies no politikas un "nesaprotamām attiecībām" Liepājas domes koalīcijā, bijušais vicemērs un bijušais Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valdes loceklis Ģirts Kronbergs pilnībā pievērsies uzņēmējdarbībai.

No politikas pie reāliem darbiem
"Palīdzu uzņēmējiem, palīdzu darba ņēmējiem, palīdzu pilsētai," savu pašreizējo darbalauku raksturo Kronbergs, bet par savu šā brīža sajūtu saka: "Esmu mierā ar sevi". Daudz neko par savu pašreizējo darbošanos Kronbergs atklāt nesola, jo uzņēmējdarbībā tomēr esot jārēķinās ar komercnoslēpumiem. Uz vizītkartes, ko saņemu no bijušā politiķa, rakstīts "Ģirts Kronbergs, APPS Europe, International Strategy and Sales".

Pēc Kronberga sacītā, šobrīd viņš turpina darīt to pašu, ko, būdams SEZ valdē un vicemēra krēslā, kur paguva sabūt vien gadu un četrus mēnešus. Proti, ved uz Liepāju investorus.

"Politikā mani reāli tracināja hroniskā nekompetence jautājumos, kas skāra manu jomu. Tāpēc tagad esmu ņēmis visu savās rokās, turpinot to, ko iesāku pašvaldībā un SEZ."

Divi no Kronberga atvestajiem investoriem jau saucami ne vairs par potenciāliem, bet reāliem, un "APPS Europe", kas ir Lielbritānijas projekts, ir viens no tiem.  Šī kompānija, ko Liepājā reģistrējis mūsu tautietis, nu jau arī partneris Sigmārs Cinovskis, kurš ilgāku laiku dzīvojis un strādājis Lielbritānijā, piedāvā uzņēmumiem, kuru darbība saistīta ar smakām, putekļiem un citām traucējošām emisijām (tajā skaitā CO₂), iekārtas, kas palīdz šīs nepatīkamās blaknes neitralizēt.

"Tā ir unikāla tehnoloģija, kas radīta Lielbritānijā un pat saņēmusi britu karaļnama balvu kā inovatīvs izgudrojums," skaidro Kronbergs. Interese par to esot milzīga, šobrīd viņš, kā uzņēmuma pārstāvis, vada sarunas par šo iekārtu piegādi jau devītajā valstī. Tikko arī atgriezāmies no kādas Lietuvas izstādes ar inovatīvākā produkta balvu.

"Arī Liepājā ir uzņēmumi, kuri sākuši izmantot šo tehnoloģiju – "Liepājas ūdens" ar "APPS Europe" iekārtu palīdzību likvidēja smakas attīrīšanas iekārtās, bet koncerna "UPB" grupas uzņēmumos to izmanto putekļu un metināšanas procesa emisiju neitralizēšanai." Arī atkritumu šķirošanā, fermās, attīrīšanas iekārtās. Ja smird – zvaniet!

Savukārt otrs, vācu uzņēmums – "FTS Baltic", kura saknes sniedzas vācu automobiļu ražošanas industrijā, ne tikai nodarbojas ar produktu izplatīšanu, bet augustā Liepājā jau atvēris savu ražotni. Tā atrodas agrākajās "Jensen Metal" telpās Kapsēdes ielā. Pēc Kronberga sacītā, "FTS Baltic" nodarbina vismaz 200 cilvēku. Uzņēmums nodarbojas ar lodīšu gultņu sistēmu izgatavošanu dažādiem klientiem visā pasaulē. Vairāki desmiti vācu speciālisti, kuri palīdz rūpnīcas palaišanas procesā piepilda ziemas sezonā gan Liepājas viesnīcas, gan kafejnīcas.

Grib, lai uzņēmējiem netraucē strādāt
Kronbergs diezgan skarbi izsakās par valdības sāktajām reformām, kas, piemēram, ostu pārvaldības jomā, viņaprāt, ir "kosmētiskas", jo, “ja nebūtu ASV paziņojuma, valsts stratēģiskās infrastruktūras pārņemšanā pilnīgā valsts kontrolē muļļāšanās process būtu turpinājies. Tagad ir iets būtisks solis uz priekšu ostu pārvaldībā.

Arī Liepājai paredzu līdzīgu scenāriju, jo šāds izņēmums nav ne loģisks, ne arī atbilst valdības deklarācijai.

Bet ļoti ceru, ka pilsēta ar valsti atradīs labāko no sadarbības modeļiem nākotnes attīstībai. Gadu desmitiem nebija normāla situācija, kad valsts iekšienē ir nejēdzīga konkurence starp ostām – vienai otru apspēlējot. Katrai ir savas stiprās puses un tās jāstiprina, nevis konkurējot jāzaudē par labu kaimiņvalstīm. Zinu, par ko runāju".

Kronbergam ir arī kritisks viedoklis par vietējo politiku, kas vērsta uz to, "lai pilsētā nekas būtiski nemainītos". Tomēr svarīgākais, ar ko valstī un pilsētā būtu jātiek galā, pēc ekspolitiķa domām ir, "lai uzņēmēji var strādāt un neviens viņiem netraucē". Tā bijusi viena no tēmām arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (Kronbergs joprojām darbojas arī šajā organizācijā) decembrī rīkotajā konferencē Liepājā.

"Agrāk Latvija bija visiem uzņēmējiem pievilcīga valsts. Tagad mēs investoriem radām grūtības ar neadekvātu birokrātiju jautājumā par naudas legalitāti, viņiem jāmokās ar norēķiniem. Projekti ar austrumu partneriem – Baltkrieviju, Ukrainu – šo iemeslu dēļ ir iesaldēti. Aiziet gan uzņēmēji, gan kravas, uz kurām cerēja mūsu ostas".

Lietuvā šādu problēmu neesot, jo "tur neviens akli neiztop prasībām no ārpuses".

"Kaimiņi ar lielāko prieku paņem pretī tos, ko te noraida. Tā mēs kopā ar netīro ūdeni izlejam arī bērnus, un dažu kretīnu dēļ – es nenoliedzu, ka ir arī tādi – cieš visi normālie uzņēmēji."

Tāpat ārvalstu uzņēmējiem nākoties sastapties ar sliktu komunikāciju valsts iestādēs.

"Sen jau vajadzēja ieviest arī angļu valodu vai vismaz izveidot kādu departamentu, kurš komunicē ar nerezidentiem (kuri dibinājuši Latvijā uzņēmumus) – strādājam taču globālajā tirgū."

Kronbergu uztrauc arī nevienlīdzība piekļuvē Eiropas atbalsta programmām uzņēmējiem, jo "nez kādēļ vieni zina, kā tikt pie fondiem, bet citi – ne". Turklāt nereti liels atbalsts tiek piešķirts nevis konkurētspējas stiprināšanai esošajiem uzņēmumiem, bet nesen izveidotiem jaunuzņēmumiem, lai radītu nevajadzīgus konkurentus, "kuri saņem miljonus un pēc pieciem gadiem aiziet".

Tāpēc, saka Kronbergs, esmu brīvā tirgus piekritējs – visa pasaule ir vaļā.