Aizvadītās nedēļas nogalē portāla irliepaja.lv redakcijā viesojās trīs Latvijas Ūdeņraža asociācijas biedri no Rīgas un viens – Ģirts Kronbergs – no Liepājas.
Visi trīs rīdzinieki, Latvijas Ūdeņraža asociācijas pārstāvji Aivars Starikovs, Jānis Fricsons un Ģirts Greiškalns – Liepājā viesojās jau otro reizi, pirmā bija pirms vairākiem gadiem, kad asociācija izrādīja Beļģijā ražoto autobusu, kas darbināms ar ūdeņradi. Šoreiz asociācijas pārstāvji ieradās, lai ļautu liepājniekiem klātienē iepazīt ūdeņraža auto "Toyota Mirai", to pašu, kuru pirms mēneša testēja LTV raidījuma "Zebra" vadītājs Pauls Timrots un par kuru raidījumā tika teikts, ka tā "ir labs elektriskais auto ar elektromotoru un vien 46 kilogramus smagu bateriju, jo elektrību tas ņem, uzlādējot ūdeņradi".
Timrots par auto izteicās šādi: "Mašīna brauc kaut kā ļoti priecīgi. Tu sēdi, un ir tā patīkami. Man ir tādas aizdomas, ka tas patīkami ir no tā, ka tas ir tāds vecais, klasiskais, nu jau kādu laiku aizmirstais sedans. Vienkāršs, normālas vidējās klases limuzīns tā, kā tam ir jābūt. Bagāžnieks atsevišķi, nekādus trokšņus netaisa, atverot bagāžnieku, salons nevēdinās. Viss ir smuki, aizmugures piedziņa, priekša gaumīgi stūrējas. Nu tiešām automobilis tā, kā vajag. Ir patīkami, tas nekratās, slīd un, pat bremzējot, nevis klanās, bet, tā pilnīgi nemanot, smuki sastājas."
Ūdeņraža auto "Toyota Mirai" pie "Art Hotel Roma", Liepājā. Foto: irliepaja.lv.
Tulkojumā no japāņu valodas "Mirai" nozīmē "nākotne", bet visi Ūdeņraža asociācijas pārstāvji vienbalsīgi apgalvo, ka šādi auto jau ir šodiena.
Šodien Latvijā jau ir viena, "Rīgas satiksmes" izveidota ūdeņraža uzpildes stacija, kas ir pirmā ūdeņražu uzpildes stacija Baltijas valstīs, kur var uzpildīt ūdeņraža vieglās mašīnas, autobusus un trolejbusus, saka Jānis Fricsons. Tā, protams, atrodas Rīgā, jo Rīgas ielās šodien jau braukā pirmie desmit ar ūdeņradi darbināmie trolejbusi.
Pēc uzbūves trolejbuss atgādina elektrisko autobusu ar kontaktstieņiem.
Atšķirībā no elektriskā autobusa, kurš elektroenerģiju saņem no akumulatoru baterijām, trolejbuss izmanto kontaktstieņus un virs brauktuves izbūvēto infrastruktūru – vadus, lai saņemtu vilcei nepieciešamo elektroenerģiju. Tātad, lai trolejbuss būtu spējīgs brīvi kustēties arī ārpus izveidotās infrastruktūras robežām, papildus tiek lietota ūdeņraža uzglabāšanas sistēma, kas nodrošina un dod iespēju pagarināt trolejbusa maršrutu bez pieslēguma pie kontakttīkla virs 100 kilometriem dienā.
Latvijai pietiktu ar desmit tādām ūdeņraža uzpildes stacijām kā Rīgā, lai ūdeņraža elektriskais transportlīdzeklis pa Latvijas teritoriju varētu brīvi pārvietoties, lēš Fricsons.
Zem motora pārsega. Foto: irliepaja.lv.
Kamēr Aivars Starikovs mūsu sarunas laikā attālināti piedalās Eiropas ūdeņraža asociācijas valdes sēdē, Ģirts Greiškalns stāsta par Eiropas pieredzi, ar kuru asociācija cenšas iepazīstināt arī latviešus. Viņš min Skotijas pilsētu Aberdīnu, kuras sabiedriskais transports, kā arī citi sabiedriskie pakalpojumi jau šobrīd tiek daļēji nodrošināti ar ūdeņradi. Pēc Starikova sacītā, Eiropā kopumā šobrīd braukā ap 300 ūdeņraža elektrisko autobusu, bet pasūtīti ir tuvu 600, un līdz gada beigām noteikti būs vismaz tūkstotis.
Latvijā interesi izrādījušas vairākas pilsētas, Liepāja gan nav starp tām,
bet Jelgava jau nopietni izvērtējot šādu transportlīdzekļu izmantošanu pilsētas sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanā.
Jo nākotnē, un jau pavisam drīz, saka Starikovs, – saskaņā ar Eiropas klimata neitralitātes politikas mērķiem fosilo degvielu transportlīdzekļu vietā būs jāsāk iepirkt zemu emisiju un bezemisiju transportlīdzekļi gan pasažieru gan kravu pārvadājumu nodrošināšanai, kur Latvija ir izvirzījusi gana ambiciozas robežvērtības. Proti, no 2021. gada 2. augusta, iegādājoties jaunus M3 kategorijas transportlīdzekļus (autobusi), vismaz 35% transporta vienībām būs jābūt mazemisijas vai bezemisijas transportlīdzekļiem, savukārt no 2026. gada 1. janvāra šo transportlīdzekļu īpatsvaram, jaunu vienību iegādē jāsasniedz 50% (MK 2017. gada 25. aprīļa rīkojums Nr. 202 "Par Alternatīvo degvielu attīstības plānu 2017.– 2020. gadam").
Iepriekš minētās prasības uz jaunu transportlīdzekļu iepirkumiem liks sabiedrisko transportu operatoriem un kravas pārvadātājiem pievērsties transportlīdzekļiem, kuros tiek izmantotas alternatīvās degvielas, un kā viens no būtiskākajiem aspektiem būs bezizmešu transportlīdzekļu veiktspēja jeb nobraucamais attālums un uzpildes/uzlādes ātrums, kas ūdeņraža elektrisko transportlīdzekļu gadījumā ir līdzvērtīgs transportlīdzekļiem ar dīzeļdegvielu vai benzīnu.
Aivars Starikovs gan saka – ja vienlaicīgi 100 000 elektromobiļu, kas būtu tikai ap 10% no pašreizējā mūsu valsts autoparka, vienlaicīgi veiktu ātro uzlādi, tad esošais elektroapgādes tīkls ar to netiktu galā. Izmantojot ūdeņraža tehnoloģijas, tik lielu svārstību esošajam elektrotīklam nebūs. Turklāt ūdeņradis kā enerģijas nesējs, ļaus, piemēram, uzkrāt "tīkla nepaņemto" vēja enerģiju.
Turklāt – ir jābūt iespējai izvēlēties, nevies ar administratīviem lēmumiem noteiktai virzībai tikai uz vienu alternatīvu, uzsver asociācijas pārstāvji. Latvijai nav savas litija bateriju ražošanas kā nozares, taču no atjaunīgajiem energoresursiem iegūts ūdeņradis varētu kļūt par eksporta preci un pašu energoapgādes mugurkaulu, kā arī savu transporta degvielu.
"Pretējā gadījumā viss beigsies atkal ar OIK 2, OIK 3 utt., kam nebūs ekonomiska pamatojuma," saka Starikovs.
Uzziņa
"Mirai" izmantota "Toyota" degvielas šūnu sistēma (TFCS), kurā apvienota gan degvielas šūnu tehnoloģija, gan hibrīda tehnoloģija, un tā ietver "Toyota" jauno, patentēto FC bloku un augstspiediena ūdeņraža tvertnes.
TFCS ietaupa daudz vairāk enerģijas nekā iekšdedzes dzinēji un braucot neizdala ne CO2, ne citus sārņus. Vadītāji var sagaidīt arī tādu pašu komforta līmeni, kādu nodrošina benzīna automobiļi, tostarp plašu braukšanas diapazonu un ūdeņraža uzpildes laiku aptuveni trīs minūtes.
Vairāk: toyota.lv
18
1