Biedrība "Velo-redele" pētījusi, kā veloinfrastruktūru plāno ārvalstīs, un kāda tā ir mūsu pilsētā. Rezultātā ir virkne jautājumu, uz kuriem arī portāls gribētu saņemt atbildes.

Visi zina, ka ar velosipēdu ikdienā pārvietoties ir veselīgi un ekonomiski izdevīgi. Bet, runājot par velosipēda izmantošanu ikdienā, lai dotos uz darbu vai citās darīšanās, ir nepieciešama ērta un droša pārvietošanās. Vecās Eiropas valstis ievērojami attīstījušas divriteņiem paredzēto infrastruktūru, lai tā iedzīvotājus motivētu ikdienā izmantot velosipēdu. Skandināvijas valstis, Nīderlande, Dānija, Vācija, Spānija. Mēs taču vēlamies līdzināties tām gan dzīves līmeņa, gan ikdienas ērtību ziņā, vai ne?

Tomēr, par spīti tam, ka sen jau ir iespēja aizgūt lielisku praksi no šīm valstīm, ikdienas divriteņu vadītājus Liepājā nepamet sajūta, ka pie mums realizētajos vai pārbūvētajos satiksmes infrastruktūras objektos neredzam šos risinājumus. Īpaši šo atšķirību var sajust, kādu laiku izmantojot veloinfrastruktūru ārvalstīs. Atšķirība ērtuma un, galvenais, drošības ziņā ir milzīga!

Protams, var oponēt un teikt, ka "mums ir citādi apstākļi, vajadzības un specifika". Bet tas nemazina apstākli, ka ikdienas braucējiem infrastruktūra ir bīstama un neērta, un nekādi apstākļi to nemaina, nekādas atrunas nemazina diskomfortu. Tas nozīmē, ka divriteņu braucēju nebūs daudz, jo cilvēki baidās braukt pa esošajiem fragmentārajiem veloceļiem. Visi jaunie projekti ir tik samocīti, ka šķiet to darījis kāds, kurš velosipēdu redzējis tikai muzejā. Pilsētas centrs jau gadu gadiem nav sakārtots tā, lai velobraucējiem tajā būtu telpa. Nav kopējas vīzijas, nav uzņēmības noteikt, ka gājējs un velobraucējs ir prioritārs satiksmes dalībnieks.

Argumenti par klimatiskajiem apstākļiem noteikti ir nevietā. Somijā daudzās pilsētās ziemas laikā cilvēki pārvietojas ar velosipēdiem, un laikapstākļi nav traucēklis, lai arī tie ir krietni "ziemīgāki" nekā pie mums.

Nesakām, ka viss ir slikti – gājēju/divriteņu infrastruktūra ārpus aktīvās pilsētas daļas – centra – dažviet ir pieņemama. Piemēram, Pulvera ielā ir daudz vietas un tur var pārvietoties bez bažām. Tāpat Brīvības ielā kopumā ir labi, izņemot savienojumu vietas ar brauktuvēm – tur nu kāds "gaišreģis" ir tās saplānojis tā, ka var salauzt divriteņa ratus uz "kantēm" un pārmērīgajiem slīpumiem. Izteikti nemākulīgi plānoti savienojumi ar brauktuvēm, ja tādi vispār ir, un savienota velo infrastruktūra.

Citu valstu piemēri (sk. 24.augusta publikācijas attēlus) runā pašai par sevi. Neiedziļināsimies niansēs, jo tas tikai un vienīgi noved no galvenā temata: ir jāspēj pieņemt drosmīgus lēmumus un pārdalīt satiksmes telpu, un būvēt ērtu infrastruktūru divriteņu vadītājiem. Tik vienkārši.

Velobraucēju jautājumi Liepājas politiķiem un plānotājiem
1.Kāpēc netiek ņemta vērā Eiropas valstu pieredze, projektējot divriteņiem paredzēto infrastruktūru Liepājā?
2.Kādēļ Liepājā esošā, divriteņiem paredzētā, infrastruktūra ir "samocīta" – pārrāvumi autobusu pieturās, bīstama (Zirņu iela), neērta, pavirši uzbūvēta ("kantes", lieli slīpumi ar iebrauktuvēm u.tml.)? Nekur citur tā nav!
3.Kāpēc netiek novērstas "kantes" gājēju un divriteņu ceļu savienojumos ar brauktuvēm? Problēma ir zināma un atzīta!
4.Vai ir kāds piemērs, kur Liepājā bez projektiem un lieliem līdzekļiem ir pārdalīta satiksmes telpa un atvēlēta josla divriteņiem? Piemēram, izveidota velojosla, uzkrāsojot to uz brauktuves?
5.Kur pieejama mūsdienu vajadzībām pielāgota, atjaunota Liepājas veloinfrastruktūras karte ar jau izbūvētajiem un paredzētajiem objektiem? Esošā ir novecojusi, ar utopiskiem risinājumiem.
6.Kur ir Liepājas kā mūsdienīgas pilsētas ar videi draudzīga transporta attīstību vīzija?
7.Vai ir velosatiksmes un infrastruktūras attīstības koncepcija un realizācijas plāns?
8.Kādēļ tiek ignorēts nevalstisko organizāciju viedoklis un tās netiek iesaistītas plānošanā un vērtējuma sniegšanā par realizējamajiem projektiem?