Gatavojoties svētkiem, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti aicina ieklausīties padomos par svētku mielastu un izvēlēties drošas aktivitātes.


Lieldienās ierasts ēst olas un dažādus olu ēdienus, tāpēc ir svarīgi izvērtēt olu kvalitāti un pareizi tās pagatavot un uzglabāt. Iegādājieties olas tikai no pārbaudītiem, labi zināmiem pārtikas ražotājiem un izplatītājiem. Nezināmas izcelsmes produkti, kas iegādāti no Pārtikas un veterinārajā dienestā nereģistrētiem pārtikas produktu ražotājiem un/vai izplatītājiem, var būt ražoti, pārvadāti vai izplatīti nepiemērotos higiēnas apstākļos un neatbilstošā temperatūrā. Pirms olu pirkšanas pārliecinieties, vai tām nav beidzies derīguma termiņš un vai tās nav ieplaisājušas. Olas var uzglabāt vai nu ledusskapī, vai nu ārpus tā – istabas temperatūrā, taču uzglabāšanas temperatūrai jābūt nemainīgai, jo temperatūras svārstības var veicināt olu bojāšanos.


Tomēr ražotāji iesaka olas pēc iegādāšanās uzglabāt ledusskapī.  



Lai izvairītos no infekcijas slimībām, ievērojiet šādus profilakses pasākumus – uzturā vai kā ēdiena sastāvdaļu nelietojiet jēlas olas. Olas vārot, pilnīgi iegremdējiet tās ūdenī. Ēdienus, kuru sastāvā ir olas, apēdiet tūlīt pēc to pagatavošanas. Vienmēr pēc saskares ar jēlām olām rūpīgi nomazgājiet rokas, traukus un darba virsmas. Mazgājiet rokas un virtuves aprīkojumu starp saskari ar jēlu pārtiku un tiem pārtikas produktiem, kuriem nav paredzēta termiskā apstrāde.


SPKC speciālisti uzsver, ka neatbilstoši uzglabātas un pagatavotas olas un olu ēdieni var radīt risku saslimt ar zarnu trakta infekcijām, it sevišķi ar salmonelozi.


Tāpat svarīgi ievērot citus profilakses pasākumus, lai izvairītos no dažādām zarnu trakta infekcijām: kārtīgi mazgājiet rokas pirms ēšanas, pēc publisku vietu un tualetes apmeklēšanas, ēdiena pagatavošanas un saskares ar mājdzīvniekiem. Sekojiet, lai arī bērni rūpīgi un bieži mazgātu rokas. Ievērojot tradīciju – meklēt paslēptas olas dārzā, atcerieties pirms lietošanas “atrastās” olas nomazgāt, lai izvairītos no nevēlamu baktēriju un vīrusu nokļūšanas organismā, mizojot un ēdot olas.


Ja parādās paaugstināta ķermeņa temperatūra, ēstgribas zudums, caureja, slikta dūša, vemšana vai sāpes vēderā, jāmeklē ārsta palīdzība. Ārsts noteiks saslimšanas iemeslu, izvēlēsies atbilstošāko ārstēšanu un izskaidros, kādi piesardzības pasākumi veicami, lai infekcija neizplatītos tālāk.


SPKC speciālisti atgādina, ka šogad ērču aktivitāte jau ir sākusies. Līdz ar to, ja svētkus plānojat pavadīt ārpus telpām, izvēlieties pēc iespējas sakoptāku vietu vai sakopiet to paši – sagrābiet vecās lapas un zarus. Uzturoties dabā, aicinām vienmēr būt piesardzīgiem, lietot ērču atbaidīšanas līdzekļus un apģērbu pielāgot tā, lai ērce nevarētu zem tā pakļūt. Pēc uzturēšanās brīvā dabā, pat ja tas ir piemājas dārzs, pārbaudiet vai uz apģērba vai ķermeņa nav ērces. Īpaši rūpīgi jāpārbauda bērni.



Esiet fiziski aktīvi un atvēliet laiku atpūtai svaigā gaisā. Tomēr raugieties, lai Lieldienu šūpošanās ir droša un nerodas sasitumi un citas traumas, īpaši bērniem. Mazus bērnus vajadzētu šūpot šūpolēs, kam ir aizsargājošas malas, lai pasargātu bērnu no izkrišanas. Bērnam baudot fiziskās aktivitātes uz velosipēda vai skrejriteņa, obligāti lietojiet aizsargķiveri, elkoņu un ceļa aizsargus. Atgādiniet bērnam par drošību uz batuta.