Rudens ir kaislīgu sēņotāju mīļākais gadalaiks, teju katrās brīvdienās vilinot celties līdz ar gaismiņu un doties mežā meklēt labākās beku vai baraviku vietas. Diemžēl nereti no meža līdz ar sēnēm cilvēks pārnes arī ērces, kuru kodumi var izraisīt bīstamas saslimšanas. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka visā Latvijā pieaug saslimstība ar ērču encefalītu un atsevišķos rajonos – arī ar Laimas slimību (laimboreliozi).

Vislielākais Laimas slimības gadījumu skaits pērn konstatēts Kurzemē, pat trīsreiz pārsniedzot statistiku citos reģionos, un arī ar ērču encefalītu kurzemnieki slimojuši biežāk nekā pārējie Latvijas iedzīvotāji.

Apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) atgādina: lai sēņošana sagādātu tikai prieku, viens no būtiskiem drošības aspektiem ir maksimāla aizsardzība pret ērču kodumiem un to izraisītajām sekām, informē AAS BALTA komunikācijas vadītāja Līna Lisnere.

Ar katru gadu Latvijā pieaug to slimību skaits, kuras izraisījis ērces kodums. Pēdējos gados atlīdzībās par Laimas slimību un citām ērču izraisītām saslimšanām BALTA izmaksājusi teju 100 000 eiro. Ērču kodumu izraisītu saslimšanu skaita pieaugums ir bīstama tendence, jo gan ērču encefalīts, gan Laimas slimība var atstāt smagas sekas un pat paliekošu invaliditāti. Turklāt jāatceras, ka pret Laimas slimību neveidojas imunitāte, un ar to ir iespējams saslimt atkārtoti. No ērču kodumu izraisītajām slimībām nav pasargāts neviens: apdrošinātāja pieredzē jaunākajam bērnam, kurš saslimis pēc ērces koduma, bijuši vien 4 gadi.

Katru gadu SPKC publicē tā saukto endēmisko teritoriju sarakstu, kur ir vislielākais vidējais ērču encefalīta gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju. Vislielākais ērču encefalīta gadījumu skaits pēdējos četros gados reģistrēts Kurzemē: par bīstamākajiem rajoniem atzīti Pāvilostas, Alsungas un Dundagas novadi. Pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaudzis gan ērču encefalīta, gan Laimas slimības gadījumu skaits – pat par 50%. Turklāt tas bijis vislielākais, salīdzinot ar citiem Latvijas reģioniem, un arī saslimšana ar ērču encefalītu dramatiski pārsniegusi statistiku pārējos Latvijas reģionos, Latgali apsteidzot pat vairāk nekā desmitkārtīgi.

“Kaut arī ērces nereti pieķeras pilsētā, lielākoties tās sastopamas mežā, brikšņos vai aizaugušās pļavās. Pavadot laiku brīvā dabā, noteikti jādara viss, lai pasargātu sevi no ērces piesūkšanās, īpašu uzmanību pievēršot arī mājdzīvniekiem, kas ērces var ienest mājā. Papildu drošībai iesakām vakcinēties, tomēr diemžēl arī vakcīna pasargā tikai no ērču encefalīta. Pēc pieredzes ar klientiem redzam, ka Laimas slimība izraisa smagas komplikācijas – ļoti bieži tie ir locītavu, sirds, nervu un citu orgānu sistēmu bojājumi. Ārstēšana ir ilgstoša un dārga, tādēļ finansiālais atbalsts, ko sniedz apdrošinātājs, ir īpaši noderīgs šādos gadījumos,” atgādina BALTA Personu apdrošināšanas produktu vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva.

Ludmila Ščegoļeva norāda, ka iedzīvotāju interese par ērču izraisītu saslimšanu apdrošināšanu turpina pakāpeniski pieaugt, cilvēkiem arvien vairāk apzinoties augsto risku, ko ietver šī kukaiņa kodums. Iedzīvotāji izvēlas šo risku iekļaut gan savās nelaimes gadījumu apdrošināšanas polisēs, gan iegādāties kā atsevišķu polisi. Apdrošināšanas summa atkarīga no izvēlēta polises veida un vidēji sasniedz 400 eiro par saslimšanas gadījumu.

Par saslimšanu ar Laimas slimību var liecināt sekojoši simptomi (vairāk informācijas – SPKC mājaslapā vai konsultējoties ar ārstu):

• izplatītākais simptoms ir ādas apsārtums, kas parādās ērces piesūkšanās vietā pēc 1–4 nedēļām, izplatās 3–5 cm diametrā (un vairāk) un pēc kāda laika pazūd;
• nervu sistēmas traucējumi, kas var parādīties pāris nedēļas vai mēnesi pēc ērces piesūkšanās: nogurums, galvassāpes, nelabums, svara zudums, neliela temperatūra, sāpes roku un kāju locītavās, pakausī vai mugurā, pieaugušajiem iespējama daļēja sejas paralīze;
• periodiskas sāpju lēkmes un uztūkums atsevišķās locītavās, visbiežāk ceļu, potīšu, elkoņu un plaukstu locītavās;
• pat vairākus gadus pēc inficēšanās uz ādas var parādīties sarkanzili laukumi, kas līdzinās veciem apsaldējumiem un visbiežāk sastopami uz rokām un kājām; to skartajās vietās iespējamas trulas sāpes vai nejutīgums.