Ceturtdien, 14.novembra krēslā, pieminot Latvijas brīvības cīnītājus un iededzot 50 sarkanbaltās gaismiņas Redāna bijušo ambrazūru ailēs, pamanījām kādu uzrakstu.

Uz pelēkās bijušā cietokšņa betona sienas kāds ar krāsu baloniņu bija atstājis labi salasāmu, bet ne uzreiz saprotamu uzrakstu (attēlā). Spriedām, ka to, laikam sakopojot pēdējos spēkus un juzdams latviešu karavīru bajoneti dibenā, uzšņāpis pēdējais no šajā dienā pirms 94 gadiem padzītais bermontietis. Jā, pusdienas ieturēt Bonica restorācijā Liepājā, kā to bija apsolījis komandieris, majors fon Plēve, izpalika, jo bauri latvieši izrādījās pārlieku neganti...

Neizbrīna arī uzraksta kirilicā paustais, jo Bermonta armijā gandrīz puse bija I Pasaules kara veterāni ar Austrumu frontes pieredzi, kuri izsmacināti un ar lingvistiski emocionālu izpratni vēl šobrīd turpinātu pārvaldīt frontes leksiku, ja vien būtu dzīvi...

Paldies tiem daudzajiem liepājniekiem, kas iededza svecītes redana šaujamlūkās! Mēs kopīgi godinājām tos, kas pirms 94 gadiem arī pie Redāna 14.novembra bulvārī aizšķērsoja ceļu Latvijas ienaidniekiem un krita kaujas laukā!