Patīkami, ka žurnāliste Nora Driķe publikācijā “Kas notiek ar Liepājas bruģi” (“Kurzemes Vārds” 15.08.2011) pievērsusies aktuālai pilsētas problēmai, kā pasargāt Liepājas vēsturisko bruģi no izvazāšanas.

Pilsētas ielās un laukumos ieklātais bruģis ir pilsētas īpašums un bruģim ir ne tikai materiālā vērtība, bet arī kultūrvēsturiska, kuru grūti pārvērtēt Liepājas kontekstā.

Gribu mazliet paturpināt šo Liepājas bruģa saglabāšanas tēmu.
Pēdējos gados, kad tiek forsēta Eiropas naudas apguve un investīciju piesaiste, un, it sevišķi infrastruktūras objektos, nauda tiek skaitīta desmitos miljonu, tāds sīkums kā vecais bruģis pašvaldības ierēdņiem un pašvaldību kapitālsabiedrību vadītājiem šķiet mazsvarīgs un traucējošs, jo runa taču ir par miljoniem - kāpēc būtu jāsatraucas par kaut kādiem akmeņiem?

Dažāda veida bruģis tiek formāli skaitīts kubos vai tonnās, sabērts kopīgās kaudzēs SIA “Komunālā pārvalde” “noliktavās'', līdzīgi kā to dara ar būvgružiem. Bruģis nav sašķirots, ne pēc formas, ne izmēriem un krāsas, tam nav piešķirta attiecīga vērtība latos par mērvienību - kāda te var būt uzskaite un noliktavas pārziņa materiālā atbildība!  Ne viens ne par ko neatbild, kā vecos kolhozu laikos.

Vai tiešām SIA “Komunālā pārvalde”, kas uzrauga ceļu un ielu rekonstrukciju, nevarēja iedomāties un panākt, ka ielu vai ceļu rekonstrukciju projektos, kuros paredzēta kaltā vai puskaltā bruģa demontāža, jau tāmēs tiek noteikts demontējamā bruģa skaits un tā “gabala” vērtība? Tad būvdarbu veicējiem būtu šos kaltos vai puskaltos bruģakmeņus jānodod pašvaldības noliktavā kā atgūtos derīgos būvmateriālus ar konkrētu vērtību, un pašvaldības noliktava tos pieņemtu ar attiecīgu vērtību, bet noliktavas pārzinis būtu par “akmeņiem” materiāli atbildīgs. Ja  būvdarbu veicējs nenodod noliktavā tāmē fiksēto bruģakmeņu skaitu, tad pašvaldība iekasē no to vērtību un varbūt vēl pieskaita kādu soda procentu, lai būvfirmai būtu neizdevīgi bruģi nenodot pašvaldībai.

Kas attiecas uz nekalto bruģi, jeb tā sacamajām “miroņgalvām”, tad tās varētu nodot tonnās un to nodošanu - pieņemšanu pašvaldības noliktavā varētu vienkāršot.
Iespejams varētu būt arī kāds cits veids, lai Liepājas  bruģi saglabātu kā pilsētas īpašumu, taču pašreizējo “kolhoza” metodiku nevajadzētu turpināt, jo to ne tuvu nevar saukt par pašvaldības labas pārvaldības paraugu.