Ivars Kesenfelds Liepājā atjaunojis un pārbūvējis nevienu vien vēsturisku namu, taču aizvadītā gada nogalē šķīrās no nekustamā īpašuma Bāriņu ielā 1 – kādreizējās liķieru fabrikas, vēlāk apavu rūpnīcas. Portāls irliepaja.lv izjautāja uzņēmēju par šo un vēl vienu interesentu ēku – Uliha ielā 36, ko nesen izsolei nodeva Liepājas pašvaldība.

Pēc pērnā novembra Pilsētas attīstības komitejas sēdes kļuva zināms, ka SIA "Liķiera fabrika" pārdevusi ēku Bāriņu ielā 1.  Kāpēc izlēmāt šķirties no 2012. gadā iegādātā nekustamā īpašuma?
Gribējām šajā ēkā attīstīt ekskluzīvu dzīvokļu projektu. Arhitekts Agris Padēlis-Līns pat bija izstrādājis nesliktu projektu. Taču, kad sarēķinājām izmaksas, diemžēl tās bija tādas, ka

projekts, iespējams, atmaksātos vienīgi tajā gadījumā, ja šī ēka atrastos, teiksim, Daugavas krastā Ķīpsalā, Rīgā.

Konstatējām arī skursteņa nobīdi jeb atdalīšanos no ēkas, un šis process progresē. Tāpēc pieņēmām lēmumu, ka īpašums jāpārdod. Sagadījās, ka "Maxima" īpašnieks* bija ieinteresēts to nopirkt, un darījums notika. No biznesa viedokļa mums tas bija izdevīgs un, manuprāt, arī pilsētai.

Pēc ziņas publicēšanas komentētāji bija satraukti, ka tik ekskluzīvā vietā kā Bāriņu 1 varētu būt lielveikals.
Ja tajā vietā gribētu ierīkot krematoriju, tad cilvēkiem būtu pamats satraukumam. Bet par lielveikalu, kurš aizstās faktiski graustu, manuprāt, nav jāuztraucas. Turklāt piemēram, Rīgā pēdējā laikā "Maxima" veikali veiksmīgi integrēti arī vēsturiskajās ēkās.

Blakus Bāriņu ielai 1 ir "Rimi" lielveikals un, ja būs arī "Maxima", konkurence pieaugs un visi būs ieguvēji.

Kāpēc atteicāt "Kurzemes Vārdam" interviju par šo darījumu?
Tāpēc, ka tobrīd darījums vēl nebija noticis.

Pēc karstās diskusijas, kuras iniciators bija Uldis Sesks**, deputāti decembra domes sēdē tomēr pieņēma lēmumu nodot izsolei ēku Uliha ielā 36 (kādreizējā Izglītības pārvaldes mājvieta). Vai atbalstāt šo lēmumu?
Visu cieņu Seska kungam, ka viņš saskata vērtību vēsturiskajā apbūvē, bet ēkas novērtējums, manuprāt, ir objektīvs – matemātika paliek matemātika. Ēka tiešām ir arhitektoniski un vēsturiski vērtīga – izcils koka jūgenda paraugs Liepājā.

Tikai pašvaldība "aiz neuzmanības" ēku ir nolaidusi, un, manuprāt, domei būtu pienākums šo arhitektoniski skaisto ēku pašai arī atjaunot,

iespējams, piesaistot Eiropas fondu līdzekļus. Pēc tam to varētu nodot, piemēram, Liepājas muzeja rīcībā, kuram katastrofāli trūkst telpas izcilu mākslas darbu eksponēšanai, un tie stāv sakrauti plauktos muzeja pagrabā. Ēka tam būtu visnotaļ piemērota.

Vai jūs gribētu iegādāties šo ēku dzīvokļu projektam?
Nē, mums nav tādas vēlmes. Šī ēka nav piemērota veiksmīgam dzīvokļu projektam. Ja to gribētu pārbūvēt par dzīvokļu māju, daudz kas būtu jāpārplāno. No uzņēmējdarbības viedokļa – bezjēdzīgs projekts.

Būvniecības izmaksas pēdējo gadu laikā ir pieaugušas, un vairs neatšķiras no Rīgas izmaksām.

Lai šajā ēkā izbūvētu dzīvokļus adekvāti ēkas vēsturiskajam interjeram ar parketa grīdām, ekskluzīvām retro flīzēm, iespējams, liftu utt., pašizmaksa par kvadrātmetru būs līdz 2000 eiro, protams, ja "neaizmirst" par nodokļiem.

*Īpašumu iegādājās SIA "Arcturus", kurā patiesā labuma guvējs ir Nerijs Numavičs, mazumtirdzniecības tīkla "Maxima" īpašnieks.

** Domes priekšsēdētāja vietnieks Uldis Sesks strikti iebilda pret vērtētāju noteikto izsoles sākumcenu – 270 000 eiro, kas, viņaprāt, ir pārlieku zema, un rosināja ēku nepārdot par tik niecīgu summu.