Jau vairākus gadus viesnīcas "Promenāde" vestibilā viesus uzrunā glezna, kurai ainaviskais sižets radīts ne jau Nīcas polderos vai pie Rolavas. Pirms gadiem desmit, pavadot Francijas Republikas vēstnieku Paskālu Fjeskī (Pascal Fieschi) ar kundzi viņa privātā vizītē Liepājā un apskatot arī galerijas "Promenāde" mākslas ekspozīciju, ekselence norādīja uz toreiz nezināma mākslinieka īpatnējā noskaņā gleznoto ainavu. Ilgi pētījis gleznu, vēstnieks izteica negaidītu secinājumu – audekls ļoti atgādinot franču 19. gadsimta mākslinieka Koro (Jean-Baptiste-Camille Corot*) stilu un krāsas. Bet no kurienes te, Liepājā, radies francūža, turklāt vēl tik populāra un zināma klasiķa darbs? Ieintriģēts sāku izdibināt gleznas ceļus līdz Liepājai.                             

Pirms vairākiem desmitiem gadu vasarās Liepājā uzturējās berlīniešu Fulstu (Dr. Fulst Karl Ferdinand) ģimene no Vācijas. Vēsturiski viņu radiniekiem kādu laiku deviņpadsmitā gadsimta astoņdesmitajos gados bija piederējusi viesnīca "Hotel de Rome" un vairākas dzīvojamās mājas Rožu ielā. Vienu no īpašumiem, tagad Rožu ielu 26, Fulsti atguva 1993. gadā un atjaunoja, bet pāc dažiem gadiem to pārdeva. Prombraukdams Vācijā pazīstamais advokāts Kārlis Ferdinands Fulsts vairākas gleznas un mākslas priekšmetus, kas bija iegādāti Rožu ielas namam, uzdāvināja liepājnieku Kesenfeldu ģimenei. Lūk, kā glezna, par kuru tās iepriekšējais īpašnieks izteicās kā par nezināma mākslinieka darbu ar paraktu "G.K." tagad nonākusi galerijā "Promenāde".

Gleznā attēlota viegla, lazēta Itālijas vai Dienvidfrancijas olīvu birzs ainava ar Koro tradicionāli tēloto un izkopto gaiši brūnīgo dūmaku. Bet vai tiešām glezna ir autora radīts oriģināls? Koro kā ražīgs gleznotājs savas dzīves laikā uzgleznojis aptuveni divus tūkstošus gleznu. Tajā pašā laikā visā Francijā esot ap 30 tūkstoši slavenā mākslinieka darbu un desmit reižu vairāk – ASV. Koro daiļrades pēdējā posmā, kļūstot populāram, Eiropas salonus un antikvariātus pārpludināja Koro viltojumi. Taču "Promenādes" viesnīcas intrejers ar to nebūt nav nabagāks par dižā francūža juridiski apliecinātu oriģinālu.

* Žans Batists Kamills Koro (Jean-Baptiste Camille Corot), (1796.-1875.)