Pēc ilgāka laika ar manu draugu Ivaru sēžot viesnīcas "Promenāde" vestibilā pie gleznas ar pērtiķi un dzerot tumšu sarkanvīnu, atcerējāmies mūsu Liepājas kumēdiņus ap sabrukušo Kārļa Zāles laukuma brauktuvi.

Izrādās, pēc vietējā ceļu būvmagnāta Zvirbuļa kunga pasūtītās ekspertīzes pie visa vainīgs mūsu Ansiņš, kura padotie ierēdņi pasūtījuši būvprojektu nejēgām vai pat kaitniekiem, un mums ar Ivaru kā labticīgiem liepājniekiem arī negribas ticēt Pētertirgus klačām, ka bieži būvekspertīžu slēdzieni esot atkarīgi arī no cenas…

Lai arī kā tur nebūtu, mums, ceļu būves profāniem, nav saprotams, kāpēc Zvirbuļa kunga pieredzējušie darbu vadītāji neatģida, ka tas Zāles laukuma brauktuves būvprojets nav domāts brauktuvei bet trotuāram…

Mums ar Ivaru tomēr ir sajūta, ja šie kumēdiņi nav iestudēti, tad tie tik ātri nebeigsies, un mūsu pilsēta dzīvos vienos putekļos kā Krievijas sādža vismaz līdz Jāņiem.

Mūsuprāt, lai šī traģikomēdija neievilktos, samilzušo konfliktu varētu atrisināt neformāli: Ansiņa kungs un lielbūvnieks Zvirbulis met monētu – kam cipars tas maksā…