Portāls irliepaja.lv saņēmis uzņēmuma "CTB" vēstuli un klāt pievienotu būvekspertīzes slēdzienu uz 37 lapām. Piedāvājam iepazīties ar vēstuli.

Teju trīs mēneši ir pagājuši kopš K.Zāles laukuma bruģis saviļņojās ne tikai pats, bet saviļņoja arī liepājnieku prātus tik spēcīgi, ka viļņošanās atbalsojās gan plašsaziņas līdzekļos, gan valsts televīzijā un, protams, arī Facebook "kompetento ekspertu" domu plašumos.

SIA "CTB", turpmāk – CTB, kā būvnieks jau no paša sākuma pieturējās pie pozīcijas neiesaistīties diskusijā līdz defektu cēloņu noskaidrošanai. Pat pēc vairākiem CTB pamudinājumiem, pašvaldības solījumi veikt defektu cēloņu izpēti diemžēl divu mēnešu laikā nekādas reālas aprises neieguva. Tāpēc CTB pati bija spiesta piesaistīt Latvijas Būvinženieru savienību būvprojekta ekspertīzes veikšanai (kura, starp citu, prasīja vien pāris nedēļas).

Būvprojekta ekspertīzes secinājums ir viennozīmīgs – projekta risinājumi neatbilst normatīvo aktu prasībām. Tādējādi diskusijai par bruģa defektu cēloņiem un vainīgo meklējumiem nu ir liekams punkts. Būvnieka vainas tajos nav.

Taču šobrīd, kad defektu cēlonis ir noskaidrots, būtu vietā saprast, kā šādas kvalitātes projekts vispār varēja nonākt līdz realizācijai, lai šādas kļūdas nepieļautu nākotnē. Latviešu tautas teiciens vēsta, ka skola maksā naudu. Diemžēl nu jau ir pilnīgi skaidrs, ka par šo pašvaldības būveksperimentu liepājnieki samaksās daudzus desmitus, iespējams, pat simtus tūkstošu.

Šajā kontekstā ir interesanti izpētīt, kā pašvaldība nonāca līdz EUR 200 000 vērtajam līgumam ar konkrēto projektētāju. Vispirms tika sarīkots metu konkurss (ID Nr. LPP 2019/1), kur piedāvājumus subjektīvi vērtēja konkursa komisija šādā sastāvā: Ronalds Fricbergs, Indulis Kalns, Iveta Ansone, Dina Kupača, Laura Stilbiņa, Gunta Šnipke un Arvīds Vitāls. Pēc metu konkursa bez atklāta konkursa rīkošanas, bet, izmantojot sarunu procedūru (šeit skaidrojums: metu konkurss ar tam sekojošu sarunu procedūru ir veids, kā pasūtītāji mēdz apiet nepieciešamību rīkot atklātu konkursu projektēšanas darbiem), iepirkumu komisija šādā sastāvā: Didzis Jēriņš, Andra Kalniņa, Sergejs Dikterjovs, Uldis Klaks – Kleins, Zanda Krūmiņa, Dina Kupača, Ilmārs Ozoliņš – Ozols, īstenoja sarunu procedūru (ID Nr. LPP 2019/34), kā rezultātā tika noslēgts līgums par būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību. Zīmīgi šeit tas, ka abu iepirkuma komisiju sastāvā lielākoties ir speciālisti, kuri tādā vai citādā veidā jau ne pirmo gadu desmitu kūrē Liepājas būvniecības procesus, tādēļ būtu it kā bijis pamatoti sagaidīt, ka šim tiešām sarežģītajam projektam tiks atlasīts piemērotākais projektētājs, ar plašu, respektablu pieredzi un iespējām, kurš sagatavos teicamu tehnisko projektu, ņemot vērā kompetenta pasūtītāja uzstādījumus. Bet viss izvērsās nedaudz savādāk…

Dažādas ķibeles ir pavadījušas faktiski visus lielākos būvprojektus Liepājā. Taču viss vienmēr ir kaut kā sakārtojies tik klusi un mierīgi kā bruģa nomaiņa 2023.gada vasarā Lielajā ielā pie t/c "Kurzeme". Taču K.Zāles laukuma gadījums savas uzskatāmības un milzīgo kļūdu novēršanas izmaksu dēļ ir kļuvis zināmā mērā simbolisks. Vienlaikus tas ir kļuvis arī par lakmusa papīrīti pašvaldības kā būvniecības projektu pasūtītājas kompetencei un spējām projektus kvalitatīvi novadīt. K.Zāles laukumā nekas vairs nav glābjams, seguma nomaiņas izmaksas būs uz pašvaldības pleciem un tai līdzekļi būs jāatrod. Taču, lai saprastu, kur un kā tālāk virzīsies projektu realizācija Liepājā, pašvaldībai būtu jāatbild uz dažiem jautājumiem:

1. Par kādiem līdzekļiem tiks novērsti bruģa defekti K.Zāles laukumā?
2. Vai kāds konkursa komisijas loceklis, pašvaldības darbinieks vai amatpersona uzņemsies atbildību (politisko, finansiālo, morālo vai citu) par pašvaldības līdzekļu izšķērdēšanu nekvalitatīvā projektā?
3. Ko pašvaldība plāno mainīt projektu vadībā turpmāk, lai novērstu K.Zāles gadījumam līdzīgu gadījumu atkārtošanos?  

Uz šiem jautājumiem tad arī sagaidām atbildes no pašvaldības.

Papildināts. Domes izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš informēja portālu irliepaja.lv, ka šonedēļ sagaidāms pašvaldības pasūtītais būvekspertīzes slēdziens, un "CTB" viedokli izpilddirekcija komentēs tikai pēc iepazīšanās ar šo slēdzienu.