Vakar ar Ivaru Kesenfeldu, saskandinot Aizputes sarkanvīna glāzes, atkal viedi patērzējām par vietējo politiķu rosību šajā priekšvēlēšanu laikā. Secinājums: garlaicīgi...

Šī gada priekšvēlēšanu laiks, izņemot skandālus ap partijas "Liepāja kvadrātā" dibināšanu, mums šķiet bez satura un neinteresantas. Dažs gan uzslējis caurumu sienu, citi demonstrē pēkšņas rūpes par dzimto valodu, cits atcerējies, ka naktī pie mums nav iespējams iegādāties avārijas kontracepcijas līdzekļus un vēl kāds joprojam grib saraut koruptīvās saites un atslepenot domes sensitīvos dokumentus utt.

Bet visgarlaicīgākā, mūsuprāt, bija Ulda Seska un Jāņa Vilnīša duelēšanās "Kurzemes Vārdā". Jo izrādās, ka Vilnīša un Seska pretenzijas vienam pret otru ir bērnišķīgas, kuras varēja  atrisināt, piemēram, satiekoties kapu svētkos. Bet iespējams viņiem ir vēl citas, nopietnākas pretenzijas vienam pret otru, kuras viņi negribēja vai kautrējās uzticēt Norai Driķei un mums, lasītājiem. Un varētu būt trešais variants, ka Nora Driķe baidījās uzdot pareizos jautājumus…

Aizputes vīns rosināja uzdot arī jautājumu, par ko mēs katrs balsosim. Kopīgais viedoklis mums ir, ka nebalsosim ne par Sesku, ne par Vilnīti un ne par Nacionālo apvienību. Bet, tā kā pilsētu nevar atstāt bez vadības, mēs kaut cik izšķīrāmies, ka varētu balsot par skolmeistara Kārļa Strautiņa Liepājas "Vienotību" un par sabiedrības sanitāru "Jauno konservatīvo partiju". Un iemesls tam: par "Vienotību" tādēļ, ka viņu programma ir mūsdienīga, pārskatāma, tā nav ar kodēm un tajā, mūsuprāt, ir cienīgas deputātu kandidātu pirmās trīs personas.

Bet kas attiecas uz "sanitāriem" tad simpatizē, ka aiz viņu saraksta stāv Juta Strīķe, kas varētu Liepājas politisko dzīvi, varbūt, padarīt krāšņāku. Jo ir svētīgi karūsu dīķī ielaist līdaku, pašu karūsu veselības dēļ.