Jau divus gadsimtus armijas zonu atrašanās Karostā nav ļāvusi Liepājai attīstīties, un lēmums Alsungas ielā rezervēt vietu vienam no Latvijā būvējamiem cietumiem, ir trešais piegājiens.

Arhitekte Ārija Rukute uzskata: Liepāja ir radīta, lai kļūtu par pasaules līmeņa kūrorta centru ar jahtu piestātnēm, ar kūrortam nepieciešamu infrastruktūru, tīru pludmali, priežu siliem, nevis lai te celtu cietumu.

Lūk, viņas viedoklis.

Zemes īpašniekiem, pašvaldībām un projektētājiem ir jāzina, ka projekta iecere jāsāk ar teritorijas ģeoloģisko pārbaudi, lai noskaidrotu, vai tajā ir plaisas un lūzumi, caur kuriem nāk starojums, gāzes, ūdens. Jo plātnes, kas veidojas starp lūzumiem, ietekmē arī uz tās dzīvojošos organismus. Dažāds ir plātņu virsmas starojums – atkarībā no iežu sastāva, mantijas plūsmas virziena, plātnes biezuma.

Zemes dzīļu granīti un dzelzs rūdas veido magnētisku starojumu. Šo starojumu viļņi ceļas līdz 30 km augstumam. Bez magnētisma organismi nevar dzīvot, bet ja magnētiskā lauka spriegums pārsniedz +/- 300 nT (magnētiskā lauka intensitātes mērvienība – nanotesli), cilvēks sāk slimot (nervu, psihiskās slimības, asins sarecēšana, diabēts un citas slimības).

Raksturīgi, ka 80% no pilsētām Latvijā un pasaulē izvietotas magnētiskajā laukā ar spriegumu 0 nT, un tās ir teritorijas, kurās organisms jūtas lieliski

Zinātnē noskaidrots, ka visas mūsu planētas radioaktīvās vielas ir sakoncentrētas zemes garozā. Sabrūkot radionuklīdiem, izdalās radioaktīvas gāzes – radona, torona, aktinona. Gāzes ceļas virs zemes līdz 15 m augstumam. Tās ir ļoti smagas (7,5 reizes smagākas par gaisu). Radons izraisa tādas slimībās kā plaušu vēzis, katarakta, kuņģa vēzis, Dauna slimība. Radonu kontrolē visā pasaulē, kā telpā un zemaugšņu gaisā, tā arī ūdeņos un celtniecības materiālos. Latvijā arī bija pieņemts likums par radona kontroli, taču tas nedarbojas.

Zemei ir arī gravitācijas lauka sfēra, kurā darbojas zemes pievilkšanās spēks. Un, kā apliecina zinātnieki Brodi (ASV), Cornelius (Lielbritānija, Mehaniks (Vācija), Koržujevs (Krievija), Asipova (Ukraina), kā arī Ludmila Kartunova* (Latvija) un vairāki citi, – jo gravitācijas lauka spriegums uz zemes ir augstāks, jo cilvēkam labāka veselība, stiprāki kauli, augstāka reproduktīvā spēja, vairāk enerģijas.

Starojumu sprieguma rādītājs ir kā atslēga, lai noteiktu teritorijas izmantošanas veidu. Pateicoties kosmiskās medicīnas pētījumiem, cilvēki šodien zina, kādos starojuma intervālos cilvēks jūtas ideāli un neslimo. Lai saprastu, kādai funkcijai piemērots konkrētais gruntsgabals ir jāzina starojumu parametri, kā arī lūzumu un plaisu vietas teritorijā (tātad – teritorija jāpārbauda).

Šodien, piemēram, ir zināms, ka atpūtas vietas jāizvieto teritorijās ar magnētisko lauku ap 0 nT un pozitīvu gravitācijas lauku (jo augstāks spriegums, jo labāk). Zināms arī, ka nekur Latvijā nav piekrastes teritorijas ar tik augstu gravitācijas lauka spriegumu kā Liepājas rajonā. Karostā un Tosmarē gravitācijas lauka sprieguma radītājs svārstās no +16 mGal līdz +20 mGal (smaguma spēka sprieguma mērvienība mGal = 1000Gal).

Salīdziniet ar mūsu lielāko kūrortu Jūrmalā, kur gravitācijas sprieguma rādītājs ir negatīvs (-10 mGal), tātad, enerģiju jums Jūrmalā nedāvinās! Jautājums – kāpēc tomēr visa Latvija un ārzemju tūristi katru vasaru dodas uz Jūrmalu, bet ne uz Kurzemes krastiem? Pirmkārt, tāpēc, ka Jūrmalā radīta kūrortam nepieciešamā infrastruktūra! Kurzemes piekrastei tādas nav. Otrkārt, tāpēc, ka cilvēki maz informēti par zemes pozitīvo un negatīvo ietekmi. Pozitīvs gravitācijas lauks – tā ir Latvijas nacionālā bagātība.

Liepājas piekrastes vides rādītāji ideāli piemēroti cilvēku atveseļošanai. Šeit ir viss nepieciešamais: vāja sprieguma magnētiskais lauks, intensīva gravitācija, daudz lūzuma zonu (tautā dēvētas par spēka zonām), jūra, smilšu pludmale, priežu meži, hipertermālie ūdeņi un dažādi minerālūdeņi. Galu galā – šeit ir brīvas teritorijas attīstībai.

Ne mazāk svarīgs fakts, kurš stimulē kūrorta attīstību ir Liepājas pilsētas tuvums potenciālajai kūrorta teritorijai. Tāpat kā Rīga paaugstina Jūrmalas kūrorta pievilcību. Rīgai ir uzreiz divi interesanti objekti – kūrorts un vecpilsēta, līdzīgā veidā Liepāja ar savu īpatnējo arhitektūru, kultūras iestādēm, bāru, restorānu, kafejnīcu tīklu, kalpos kā spēcīgs magnēts tūristu pievilkšanai potenciālajā kūrortā. Tosmares ezerā varētu pat izvietot mūsdienīgas uz ūdeņiem peldošas viesnīcas un citus atraktīvus objektus.

Liepāju, Karostu un Tosmari var pārveidot par pasaules nozīmes kūrortu, kurš dos Latvijai kā lielus ienākumus, tā arī radīs līdzvērtīgu pretsvaru Rīgas – Jūrmalas zonai. Tūkstošiem tūristu Liepājas kūrortā var uzlabot savu veselību, atveseļot novājinātu organismu pēc slimībām, operācijām, smagām sporta slodzēm. Šeit var organizēt atpūtu cilvēkiem, kuri dzīvo nelabvēlīgos vides apstākļos – ar paaugstinātu magnētismu, radiāciju un vāju gravitācijas lauku (tādas ir arī Skandināvijas valstis, Lielbritānija, Islande, Kanāda, Krievijas ziemeļu daļa un citas valstis).

Tā ir pilnīgi reāla programma, kuru var izpildīt, mērķtiecīgi strādājot šajā virzienā. Bet sākumā jāatsakās no trakām idejām – izpostīt tādu vērtīgu teritoriju ar funkcionāli nepiemērotiem un psiholoģiski nomācošiem objektiem (cietums, slēgtā osta) Cietumam var atrast citu, piemērotāku vietu, nezaudējot Liepājai ļoti perspektīvas un unikālas teritorijas. Cietums būtu jābūvē Liepājas rajonā, kur būtu iespēja izveidot zaļo zonu un infrastruktūru. Vajag radīt iespēju cietumā veidot ražotnes (Itālijā cietumnieki izgatavo saules kolektorus, un, iznākot no cietuma, paliek strādāt ražotnē, kā augstas klases speciālisti.)

Cietuma slēgtās zonas (30,5 ha platībā) iebūvēšana potenciālajā Liepājas kūrorta zonā, padarīs šo Karostas teritoriju nepievilcīgu atpūtas funkcijai un apturēs Liepājas attīstību. Starp kūrortu un Liepājas centru jāveido mūsdienīga infrastruktūra, tās ir nepieciešamas viena otrai. Liepājas kūrortam, mazstāvu apbūves posmam un Liepājas pilsētai jāstrādā kā vienotam organismam. Ne funkcionāli, ne vizuāli cietums nedrīkst būt kā vienojošais posms starp kūrortu un pilsētu.

Liepāja bija ir un būs dzīva pilsēta, kura, kā viss dzīvais, vēlas attīstīties. Pilsētai ir potenciāls kļūt par varenu starptautiska mēroga atpūtas un veselībai piemērotas aktivitātes zonu!

*) Arhitektūras doktore, RTU Telpiskās un reģionālās attīstības pētījumu centra vadošā pētniece