Platība, ko aizņem apaļā bruģakmens kalni Komunālās pārvaldes noliktavu saimniecībā Ezermalas ielā, tik tiešām nav maza. Pēc pārvaldes sniegtajiem datiem, apaļā, dabīgā akmens bruģa krājumi šobrīd ir aptuveni 1003 kubikmetri (daudzums tiek noteikts, vai nu pēc platības, kurā bruģis ieklāts, vai arī pēc kravas kastes tilpuma).


Pavisam citādi ir ar dārgo kalto bruģakmeni. Tā krājums Komunālās pārvaldes noliktavā ir stipri pieticīgs – ap 16 kubikmetriem pēc pārvaldes datiem. Cik tas ir dabā, var apskatīt fotogrāfijā.



Tiesa noliktavas laukumā bruģi nav sašķiroti, iespējams, kaut kur kaudžu dziļumos ir vēl. Bet tikpat labi akmeņu var būt mazāk, nekā izskatās, jo tie ir kopā ar granti un smiltīm.


Pašvaldības izpilddirektors Didzis Jēriņš portālam irliepaja.lv sacīja, ka "viss, kas ir, atrodas Komunālās pārvaldes noliktavā" un "ir ļoti stingra uzskaite, viss tiek piefiksēts žurnālā".


Tomēr, kā novērojis kāds liepājnieks, kura vārdu neminēsim, "viss, kas ir" tomēr neatrodas Komunālās pārvaldes noliktavā. Pēc viņa sacītā, pats savām acīm redzējis iespaidīgu bruģakmens krājumu teritorijā, kas pieder pazīstamam Liepājas uzņēmējam. Šobrīd gan šie krājumi ir pazuduši, acīmredzot pārvietoti vai nu zem jumta, vai realizēti. Kā zināms, kaltā bruģakmens cena tirgū nav maza – mūsdienās šķelts vai zāģēts granīta bruģa segums maksā vidēji 30 eiro kvadrātmetrā, bet to nevar salīdzināt ar vēsturiskajiem bruģakmeņiem, kurus atklāti vairs sludinājumu portālos nepiedāvā.


Komunālās pārvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls situāciju ar bruģakmeņu krājumu atrašanos privātās teritorijās skaidro tā, ka,  jebkuram uzņēmējam ir iespēja bruģi iegādāties no izgatavotājiem vai tiem, kas to ieved, vai arī izņemt no pašam piederošas teritorijas, un šajos gadījumos tas ir viņa privātīpašums. Tas gan īsti nesaskan ar Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pirms dažiem gadiem portālam irliepaja.lv pausto viedokli.*



Skaidrojot, kāda ir kārtība Komunālajā pārvaldē, Štāls stāsta:

"Uzņēmējs, kurš veic rakšanas, tajā skaitā demontāžas, darbus pilsētas ielu teritorijā, rīkojas saskaņā ar saistošo noteikumu "Par rakšanas darbu veikšanu Liepājas pilsētā" punktu Nr.25:


"Nojaukto un neatjaunojamo akmens un citu atkārtoti izmantojamo seguma materiālu būvuzņēmējs nodod glabāšanā SIA "Komunālā pārvalde", par ko sastāda nodošanas un pieņemšanas aktu".


Pašvaldības noliktavas atrašanās vieta ir Ezermalas ielā 9b.


Tur Komunālās pārvaldes pārstāvis novērtē ievestā akmens bruģa daudzumu (šķirots vai nešķirots, attīrīts vai neattīrīts) un nosaka apjomu (m3). Tiek sastādīts un parakstīts "Akmens bruģa pieņemšanas – nodošanas akts", un bruģis tiek novietots tam paredzētā vietā (krautnē) noliktavas teritorijā un uzglabāts turpmākai izmantošanai.


Tāda pati kārtība ir arī tad, kad notiek Komunālās pārvaldes organizētie vai veiktie ielu darbi – kopā ar būvuzņēmēju tiek novērtēts demontējamā bruģa apjoms dabā vai projekta dokumentācijā, un nojaukto un neatjaunojamo akmens un citu atkārtoti izmantojamo seguma materiālu būvuzņēmējs nodod glabāšanā Komunālās pārvaldes noliktavā.


Šos krājumus var izmantot ielu, laukumu, gājēju ietvju pārbūvei, atjaunošanai vai remontdarbiem. Pēc pamatojuma, piemēram, tehniskā projekta un nepieciešamā apjoma izvērtēšanas būvuzņēmējam tiek izsniegta atļauja bruģakmens saņemšanai.


Portāls irliepaja.lv jautāja arī dažiem pazīstamiem liepājniekiem, kāds ir viņu viedoklis par vēsturiskā bruģa seguma saglabāšanu.


Vilnis Bulavs, mākslinieks: "Esmu par bruģa, kā kultūrvēsturiskās pilsētvides sastāvdaļas saglabāšanu.  Vai vajag atjaunot? Tad jādomā loģiski konceptuāli par katru konkrētu vietu. Pirmkārt, jāuztur kārtībā to, kas ir saglabājies. Pa laikam jau šis tas tiek darīts, piemēram, Annas tirgus pirms dažiem gadiem tika līdzināts. Mazās bruģa ieliņas dauzdviet remontējamas, lai būtu normāli braucamas".


Atis Dzērvēns, jurists: "Atjaunot domāju, ka nevajadzētu, jo pirmkārt, šaubos, vai to var izdarīt pietiekami kvalitatīvi – visur, kur bruģis ir remontēts, tas sāk "peldēt", otrkārt, no satiksmes drošības viedokļa kaltais bruģis ir diezgan nelāgs materiāls, jo slīd, treškārt, jau šobrīd pilsētā ir daudz ietvju un laukumu, kas klātas ar bruģi – tos gan varētu saglabāt un uzturēt kārtībā. Bet ja ļoti gribas kaut ko no jauna taisīt, tad var grants seguma ielas noasfaltēt."


Āris Ozoliņš, uzņēmējs: "Bruģētu ielu un laukumu atjaunošana atsevišķās pilsētas vietās būtu apsveicama! Tas ir mūsu pilsētas kultūrvēsturiskais mantojums, kam ir īpaša vērtība!"


Indulis Kalns, arhitekts: "Liepājas pilsētas ielu un laukumu bruģis ir neatņemama pilsētas vēsturiskās vērtības daļa, liepājnieku pēdu nospiedumi akmenī. Būvvalde izstrādājot apbūves noteikumus, ir paredzējusi vēsturiskā bruģa saglabāšanu (aizsargājamās apbūves teritorijā), un tas tiek maksimāli ievērots. Ja pilsēta saglabātu esošo bruģi ielās un laukumos, domāju, ka tas jau būtu vērtējams kā sasniegums".


* Pirms četriem gadiem Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (tagad Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde), atbildot uz irliepaja.lv jautājumu, sacīja: "Bruģis kā ieseguma materiāls ir daļa no pieminekļa, un atrodas valsts aizsardzībā, ja tas ir saglabājies ielās, vēsturisko laukumos un pagalmos. Bruģa segums šādās teritorijās ir kultūrvēsturiska vērtība, un tas ir saglabājams. [..] Ja, veicot ielu rekonstrukciju, tiek atklāts vēsturiskais bruģis, tas uzskatāms par kultūrvēsturisku vērtību, un par šo atradumu jāziņo Inspekcijai, kas novērtēs atsegtā vēsturiskā bruģa kultūrvēsturisko nozīmīgumu atraduma vietā un noteiks tālākās darbības bruģakmeņu saglabāšanai."