Vides aizsardzības kluba biedre Brigita Maksimova, kas vēlējās tikt skaidrībā, kāpēc piesārņoto Karostas kanāla grunti paredzēts noglabāt turpat, kanāla austrumu galā, saņēmusi pirmo atbildi.

Uz vēstuli, ko Maksimova bija adresējusi Liepājas domes deputātiem, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam un Liepājas reģionālajai vides pārvaldei, saņemta atbilde no Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldnieka vietnieka Jāņa Lapiņa.

Tajā teikts: "Atbildot uz jūsu vēstuli informējam, ka saskaņā ar Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides pārraudzības valsts biroja 2012.gada 27.janvāra lēmumu Nr. 50 “Par ietekmes uz vidi procedūras nepiemērošanu”, Karostas kanāla gultnē atrodošais piesārņojums, atbilstoši 2004. gada 30. novembra MK noteikumiem Nr. 985 “Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus”, nav klasificējams kā bīstamie atkritumi. Līdz ar ko šāds piesārņojums nav obligāti novietojams bīstamo atkritumu novietnēs.

Turklāt, lai nodrošinātu iespējami objektīvu projekta realizācijas novērtējumu, neskatoties uz Vides pārraudzības valsts biroja atzinumu, projekta pieteikuma sagatavošanas procesā tika izskatīta iespējamā alternatīva utilizēt piesārņojumu ārpus Karostas kanāla. Secīgi noskaidrojot, ka piesārņoto materiālu novietošana bīstamo atkritumu novietnēs ir nesamērīgi dārga, salīdzinot ar projekta realizācijai pieejamo finansējumu. Piemēram, vienas tonnas piesārņoto materiālu uzglabāšanas izmaksas Liepājas ostas Karostas kanālam ģeogrāfiski vistuvāk novietotajā Bīstamo atkritumu uzglabāšanas poligonā „Zebrene” ir LVL 46,24 (neskaitot PVN). Kā rezultātā Karostas kanāla gultnē esošā piesārņojuma uzglabāšanas izmaksas, neskaitot piesārņojuma izņemšanas un transporta izdevumus, ir 31,9 milj. LVL. kamēr projekta realizācijai pieejamais kopējais finansējums ir 10,8 milj. LVL.

Līdz ar ko minētā projekta realizācijas alternatīva tika noraidīta, un tālākā projekta dokumentācijas izstrādes gaitā vairs netika izskatīta.”

Liepājas SEZ pārvaldes atbildi lūdzām komentēt Vides aizsardzības kluba (VAK) viceprezidenti Elitu Kalniņu.

Viņa atzina, ka augstās izmaksas par bīstamo atkritumu noglabāšanu Latvijas poligonos būtu jāpārskata, un VAK ar šādu prasību jau vērsies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. “Nav skaidrs, kāpēc bija jātērē Eiropas fondu un Latvijas valsts līdzekļi, ja poligoni augsto izmaksu dēļ tagad stāv tukši.”

Tomēr Elita Kalniņa apšauba apgalvojumu, ka Karostas kanāla piesārņotā grunts, kas, spriežot pēc Lapiņa vēstules, sasniedz gandrīz 700 000 tonnu un no kuras kanālu paredzēts attīrīt, ir tik nekaitīga.

“Savulaik nogulšņu sastāvs tika pamatīgi izpētīts, un tajās netrūka toksisku, veselībai bīstamu komponentu pietiekami lielā koncentrācijā.”

VAK apņēmies celt gaismā savulaik Karostas kanālā veikto analīžu rezultātus.