Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānā iekļautā iecere atteikties no malkas apkures iekārtām lielajās pilsētās ir vairāk "zaļās idejas imitācija" nekā kaut kas reālistisks.

Šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Vides aizsardzības kluba prezidents Arvīds Ulme, ziņo LETA.

Viņš norādīja, ka iecere atteikties no malkas apkures iekārtām lielajās pilsētās ir brīnišķīga, tomēr, viņaprāt, nav reāla. Ulme norādīja, ka atteikšanās no malkas apkures prasa lielus ieguldījumus, tāpēc būtu nepieciešamas valsts dotācijas un finansiāls atbalsts cilvēkiem.

Ulme uzskata, ka cilvēki, kuri lielajās pilsētās dzīvo ar malkas apkuri, nav turīgākie no iedzīvotājiem, bet pāriešana uz centrālo apkuri ir finansiāli ietilpīgs uzdevums.

Kaut arī Ulme atzina, ka gaisa kvalitātes ziņā atteikšanās no malkas apkures ir laba, viņš uzskata, ka malkas apkure noteikti nav galvenā problēma, kas ietekmē gaisa kvalitāti. Ulme piebilda, ka vissliktākā gaisa kvalitāte Rīgā ir vasarās, kad malkas apkure netiek izmantota.

Pēc Ulmes paustā, pilsētās lielāko gaisa piesārņojumu rada transports un zaļo zonu trūkums, turklāt gaiss kļūstot arvien sliktāks un kaitīgāks.

Ulme uzsvēra, ka, piemēram, Rīgā būtiski trūkst zaļo vietu, kur "gaisam ieskrieties". Viņaprāt, gaisa un vides kvalitātes uzlabošanai jādomā par transporta organizāciju, tostarp jānodrošina sabiedriskais transports, kas darbojas ar elektrību, kā arī jāvairo zaļo zonu apmērs, tajā skaitā jārūpējas par esošo parku un skvēru uzturēšanu, kā arī pilsētas apzaļumošanu.

Kā ziņots, Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānā 2019.-2030.gadam iekļautā iecere atteikties no malkas apkures iekārtām lielajās pilsētās, tomēr nav paredzēts to aizliegums, ceturtdien mediju pasākumā norādīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola.

Viņa skaidroja, ka šāda rīcības plāna izstrādi paredz likums "Par piesārņojumu", kā arī Latvijai kā vienai no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir saistības gaisa piesārņojuma samazināšanā. "Šis plāns paredz apzināt situāciju, lai varētu saprast, kuras ir kritiskākās teritorijas pilsētās un kāda rīcība ir nepieciešama šādas situācijas novēršanai. Pēc tam pašvaldības varēs izstrādāt saistošos noteikumus, piemēram, nosakot atsevišķas pilsētas apkaimes, kur šādu iekārtu izmantošana būtu jāierobežo," skaidroja Ozola.

Viņa atgādināja, ka, balstoties uz Pasaules Veselības organizācijas datiem, lai gan kopējā gaisa kvalitāte Latvijā ir laba, normatīviem neatbilstoša tā patlaban ir Rīgā, Liepājā un Rēzeknē, un izstrādātā plāna mērķis ir iezīmēt vajadzīgās rīcības emisiju kontrolēšanai un samazināšanai.