Veiktās analīzes apliecinājušas, ka pērnajā oktobrī Karostas kanālā novērotais zaļais ūdens šādu krāsu ieguvis tāpēc, ka ūdenī bija savairojušās aļģes.

To jau iepriekš apgalvoja Reģionālās vides pārvaldes speciālisti, un kā portālam sacīja pārvaldes vadītāja Ingrīda Sotņikova, „priecājos, ka to apliecinājusi arī laboratoriskā pārbaude, jo kad to teicu, Maksimova (Karostas iedzīvotāja, Vides aizsardzības kluba biedre un vides aktīviste – red.) man neticēja”.

Sotņikova gan norādīja, ka „rezultāti nav vērā ņemami, jo nav korekti”. Proti, ūdens paraugs, kas tika ņemts 10.oktobrī, laboratorijā pārbaudīts laikā no 18. līdz 28.oktobrim, tātad pirms tika veikta pirmā testēšana (noteikts pH līmenis) bija pagājusi nedēļa, bet vēl nedēļa pagāja testējot bioloģisko skābekļa patēriņu (23.–28.oktobris).

Tas nozīmē, ka ūdens paraugs, tā pati „zaļā” burka, ko Brigita Maksimova 15.oktobrī atnesa uz portāla redakciju, bet 17.oktobrī aiznesa uz domes sēdi un nolika priekšā deputātiem, tikai 18.oktobrī (pateicoties deputāta Jāņa Vilnīša ziedojumam, kas ļāva Maksimovai apmaksāt testēšanas rēķinu), nonāca laboratorijā.

Kā portālam sacīja Sotņikova, „nevar nedēļu vai divas noturēt burkā ūdens paraugu, un tikai tad to nest uz laboratoriju – šajā laikā turpinājās aļģu augšanas process, tika patērēts skābeklis, līdz ar to rezultāti vairs neatbilda situācijai dabā”.

Tas savukārt nozīmē, ka iegūtos rezultātus nevar salīdzināt ar normu (Karostas kanāla ūdenim būtu jāpiemēro peldūdeņu normatīvi), skaidroja Sotņikova, piebilstot, "to, ka Karostas kanāla ūdens ir piesārņots, zinām mēs visi, tāpēc jau tagad ar Eiropas atbalstu tiek īstenots kanāla attīrīšanas projekts".

SIA „Liepājas ūdens” centrālā testēšanas laboratorija konkrētajam ūdens paraugam bija noteikusi sešus parametrus – pH, kopējo slāpekli, kopējo fosforu, ķīmisko skābekļa patēriņu, bioloģisko skābekļa patēriņu, kā arī suspendēto vielu daudzumu. Papildu sniegta informācija, ka „paraugā mikroskopiski novērots fitoplanktons – dažādas aļģu sugas”.

Jau rakstījām, ka pērn 15.oktobrī Brigita Maksimova burku ar nepatīkami smakojošo zaļo ūdeni atnesa uz portāla irliepaja.lv redakciju.

Iepriekš, 10.oktobrī, Maksimova bija pamanījusi, ka Karostas kanāla ūdeni klāj „krējuma kārta” spilgti zaļā krāsā.

„Izsaucu ugunsdzēsējus, jo man nelikās, ka tas ir normāli,” atzina Maksimova, kura iepriekšējā naktī esot dzirdējusi kanālā „kaut kādas darbības”.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki bijuši atsaucīgi un drīz vien ieradušies notikuma vietā.

„Viņi ataicināja Reģionālās vides pārvaldes pārstāvjus, taču tie tikai paskatījās un aizbrauca, nekādus ūdens paraugus neņēma.”

Piektdien Maksimova ar zaļā ūdens burku devusies uz pašvaldību pie Vides un veselības daļas speciālistes Daces Liepnieces.

„Gribēju zināt, vai tik spilgti zaļas krāsas ūdens parādīšanās Karostas kanālā šajā gadalaikā un pie šādas temperatūras nav pietiekams iemesls, lai veiktu ūdens analīzi, vaicāju, vai pašvaldības budžetā ir paredzēti līdzekļi ūdens un gaisa analīžu veikšanai, taču man atbildēja, ka naudas neesot, bet, ja es ļoti gribot, tad lai veicot ūdens analīzi par savu naudu!”.

„Novērtējot redzēto, secinājums bija, ka piesārņojums ir organiskas izcelsmes. Tāpēc jau mēs esam vides speciālisti, ka spējam atšķirt, kas tas ir. Ja mums būtu kaut mazākās aizdomas par ķīmiskas vielas klātbūtni, mēs ņemtu ūdens paraugus analīzei. Taču tā nebija,” toreiz portālam sacīja Liepājas Reģionālās vides pārvaldes vadītāja vietnieks Roberts Bērziņš.

Pēc Bērziņa teiktā, nav nekas pārsteidzošs, ka šajā gadalaikā ūdenī lielā daudzumā parādījušās aļģes, jo temperatūra esot pietiekami augsta.

Savukārt domes Vides un veselības daļa portālam atbildēja: „pašvaldības budžetā ir paredzēti līdzekļi peldūdens analīžu veikšanai – peldsezonas laikā, no 15. maija līdz 15. septembrim, katru mēnesi tiek ņemti paraugi no oficiālajām peldvietām – Dienvidrietumu peldvietā, peldvietā pie stadiona un Beberliņos.

Konkrētajā gadījumā Liepājas domei nebija iespējams pieņemt ūdens paraugu ūdens analīžu veikšanai, jo pašvaldības budžetā nav paredzēti naudas līdzekļi cita veida analīžu veikšanai.”