Ar kuģu aizsargbarjeru jeb vadulu izbūvi pie izgriežamā Oskara Kalpaka tilta, Liepājas ostas Karostas kanālā Liepājas SEZ pārvalde īstenojusi pēdējo komponenti Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektā Nr. 6.1.1.0/17/I/004 "Karostas kanāla un Ziemeļu vārtu hidrotehnisko būvju atjaunošana". Kopumā projekta ietvaros atjaunota droša kuģošana ostas ziemeļu vārtos, atjaunoti Karostas kanāla moli, demontēta 1. piestātne un izbūvēts apgaismojums Karostas kanālā. Īstenojot projektu sasniegti projekta mērķi uzlabot kuģošanas drošību Karostas kanālā, informēja SEZ pārvaldes komunikācijas un korporatīvās pārvaldības speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe.

Karostas kanāls ir tehniski sarežģīta hidrotehniska būve, kuru raksturo intensīva kuģu kustība. Kanāla tehniskais risinājums, t.sk. salīdzinoši šaurais kuģu ceļš, ieejas molu sistēma, krasta izvirzījumi un sevišķi kanāla akvatorijā atrodošās izgriežamā tilta konstrukcijas apgrūtina kuģu kustību, tādējādi palielinot potenciālo jūras negadījumu risku. Karostas izgriežamā tilta aizsargbarjeru būvniecība samazina risku, ka cilvēka kļūdas vai tehnisku problēmu dēļ kuģis saduras ar tilta konstrukcijām, tādējādi apdraudot gan kuģa drošību, gan kuģu kustību Karostas kanālā. Kuģu aizsargbarjeru jeb vadulu izbūves kopējās izmaksas ir 2 370 583,00 eiro, tai skaitā Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums – 1 349 192,20 eiro.

Vadulu konstrukcijas sastāv no divām atsevišķām būvēm – Dienvidu un Ziemeļu puses vadulām. Katra būve sastāv no 15 Karostas kanāla gultnē iedziļinātiem čaulpāļiem, kuri ir savienoti ar horizontālu cauruļu konstrukciju. Katras vadulas būves garums ir ~ 98 m, tās ir aprīkotas ar navigācijas zīmēm un kompozīta materiāla slīdvirsmām. Vadulu konstrukciju noturība ir aprēķināta, lai nodrošinātu Karostas izgriežamā tilta konstrukciju aizsardzību no sadursmes ar kuģiem, kuriem ir šādi maksimālie gabarīti:

• Kravnesība – 25000 tonnas;
• Garums (LOA) – 180 metri;
• Platums – 28 metri;
• Iegrime – 8,6 metri.


Foto: Liepājas SEZ


Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis uzsver, ka paveikts nozīmīgs darbs, lai nepieļautu līdzīgus negadījumus kā 2006. gadā, kad tankkuģis "Anna" ieskrēja Karostas tilta ziemeļu daļā, faktiski uz vairākiem gadiem apstādinot satiksmi pāri Karostas kanālam, kad Karostas iedzīvotāji bija spiesti braukt uz pilsētas centru pa ievērojami garāku ceļu. Kopumā projekts "Karostas kanāla un Ziemeļu vārtu hidrotehnisko būvju atjaunošana" ir ievērojami uzlabojis kuģošanas drošību un navigāciju. "Ja iepriekš atļautais kuģu platums bija 24 m, kas varēja droši nākt iekšā Karostas kanālā, bet tagad tas palielināts līdz 28 m. Tas nozīmē, ka varam pieņemt lielākus, garākus, kravnesīgākus kuģus. Karostas kanāls ir darbīga ostas daļa ar aktīvu saimniecisko darbību," norāda Uldis Hmieļevskis

Liepājas SEZ pārvaldes Ostas infrastruktūras projektu daļas vadītājs Ivo Koliņš: "Līdz ar kuģu vadulu izbūvi, Liepājas ostas Karostas kanālā izgriežamā tilta rajonā ir noslēgusies Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekta Nr. 6.1.1.0/17/I/004 "Karostas kanāla un Ziemeļu vārtu hidrotehnisko būvju atjaunošana" īstenošana, kura ietvaros bez kuģu vadulu izbūves ir īstenota virkne kuģošanas drošību uzlabojošu pasākumu – Liepājas ostas 1. piestātnes pārbūve, Karostas kanāla molu atjaunošana, Karostas un Loču kanālu nakts apgaismojuma uzstādīšana. Visi šie pasākumi ir ļāvuši ievērojami uzlabot kuģošanas drošību Liepājas ostas Karostas kanālā, nodrošināt nakts navigāciju Karostas un Loču kanālos, kā arī atvērt pastāvīgai kuģu kustībai Liepājas ostas Ziemeļu vārtus. Projekta "Karostas kanāla un Ziemeļu vārtu hidrotehnisko būvju atjaunošana" kopējās izmaksas ir 5 743 670,87 euro, no kurām 3 886 748,04 euro ir Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums."

Liepājas SEZ pārvalde ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda ietvaros īstenoja plašu Liepājas ostas koplietošanas infrastruktūras attīstības programmu, kuras ietvaros īpašs uzsvars tiek likts uz kuģošanas drošības apstākļu uzlabošanu, īstenojot šādus projektus:

• Projekts "Liepājas ostas sauszemes pievadceļu attīstība", projekta kopējās attiecināmās izmaksas: 5 853 368,57 eiro;
• Projekts "Liepājas ostas ūdens infrastruktūras uzlabošana", projekta kopējās attiecināmās izmaksas: 30 287 974,95 eiro;
• Projekts "Karostas kanāla un Ziemeļu vārtu hidrotehnisko būvju atjaunošana", projekta kopējās attiecināmās izmaksas: 4 013 191,10 eiro.


Projektu īstenošana ir tiešā veidā saistīta ar Latvijas Republikas Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam mērķu sasniegšanu. Nozīmīgu lomu valsts ekonomiskajā attīstībā ieņem multimodālie tranzīta koridori, kurus veido tranzītceļi, dzelzceļš un ostas, kas ļauj arvien palielināt pa tranzīta koridoriem pārvadāto preču apjomu un sekmē jaunu apstrādes un pakalpojumu industriju veidošanos Latvijā, valstij un iedzīvotājiem gūstot arvien lielāku labumu no valsts izdevīgā ģeogrāfiskā novietojuma.