Turpinot tematu par padomju laika dzīvojamo fondu, piedāvājam "Sakret Holdings" padomes priekšsēdētāja Andra Vanaga un Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskolas (LMMDV) Arhitektūras izglītības programmas un Interjera dizaina izglītības programmas metodiķa Gundara Vērpes viedokļus.



Andris Vanags: Vajadzīgs tipveida dzīvokļu pārbūves katalogs
"Valsts kontroles atzinums par bēdīgā stāvoklī esošo dzīvojamo ēku fondu Latvijā aktualizē visiem labi zināmu, taču gadiem īsti nerisinātu problēmu – padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu ēku tehnisko stāvokli. Atgādināšu, ka publiskotais Valsts kontroles spriedums ir gana skarbs: tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju mīt savos vai īrētos dzīvokļos un pašvaldību apsaimniekotos daudzdzīvokļu namos, no kuriem daudzi ir "veselībai un dzīvībai bīstami". Viens no sasāpējušās problēmas risinājumiem, kas varētu iekustināt šo ēku savešanu kārtībā, ir tipveida dzīvokļu pārbūves katalogs. Pamatošu, kāpēc tā domāju.


Zināms, ka tipiska Latvijas dzīvojamā fonda problēma ir tā nolietojums, kas pieaug straujāk, nekā noris jaunu mājokļu būvniecība. Lai arī subjektīvi mums šķiet, ka pēdējo gadu laikā (neskaitot krīzes laiku) valstī tiek būvēts daudz, patiesībā jaunu daudzdzīvokļu ēku skaits nemaz tik strauji nepieaug.


Statistika liecina, ka tikai desmitā daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo mājokļos, kas būvēti pēc neatkarības atgūšanas. Trīs ceturtdaļas dzīvojamā fonda būvētas vēl padomju gados, turklāt vairums ir pagājušā gadsimta 60.–80. gados būvētas paneļu mājas.

Tas nozīmē, ka pat "svaigākajām" padomju laikos būvētajām ēkām ir 40 gadu, kas ir visnotaļ cienījams vecums.


Mēs varam cerēt, ka šo namu fasādes agri vai vēlu tiks sakārtotas siltināšanas programmu ietvaros. Taču arvien aktuāls paliek jautājums – kā savest kārtībā ēku no iekšpuses? Lielākā padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu namu problēma ir to mūsdienu prasībām neatbilstošs plānojums.

Reti kurš iemītnieks ir apmierināts ar mazo virtuvi, kurā nav iespējams novietot saprātīga izmēra ēdamgaldu, ar neērto priekšnamu vai mikroskopisko vannasistabu,


kurā nepietiek vietas pat veļas mašīnai. Skaidrs, ka agri vai vēlu rodas vēlme dzīvokli pārplānot. Tomēr saprotot, cik daudz laika un līdzekļu prasīs pārplānošanas saskaņošana būvvaldēs un remonts, cilvēki daudzos gadījumos neko neuzsāk. Citi neērtā plānojuma problēmu izvēlas risināt ne gluži likumīgā ceļā.

Lai atvieglotu sērijveida dzīvokļu iemītnieku pūliņus tikt pie ērtāka mājokļa, mūsu ideja ir izstrādāt to pārplānošanas projektu katalogu. Tajā tiktu ietverti divi vai trīs kvalitatīvi un detalizēti plānojuma varianti katrai populārāko dzīvojamo māju sērijai. Mūsuprāt,

būtu lietderīgi projektu tapšanā iesaistīt arhitektūras studentus, kuru idejas tiktu noslīpētas profesionālu arhitektu un inženieru vadībā.


Katalogā būtu iekļauts paveicamo darbu apraksts un izmaksu tāme, kas ļautu saprast, ar kādiem līdzekļiem jārēķinās. Kataloga projekti tiktu saskaņoti ar būvvaldēm un arī ar bankām – gadījumam, ja dzīvokļa pārveidei būtu nepieciešams papildu finansējums.

Kā tas īstenotos? Ģimene, kas dzīvo nepārbūvētā padomju laiku dzīvoklī, vēlas veikt pārbūvi. Piemēram, savienot virtuvi ar dzīvojamo istabu vai vannas istabu – ar tualeti. Tā izvēlas viņu vajadzībām vislabāk atbilstošo plānojuma variantu un dodas uz pašvaldības būvvaldi to saskaņot. Zinot, ka projekts nāk no kataloga, būvvaldes darbinieki veic saskaņošanu atvieglotā vai paātrinātā kārtā. Tādējādi tiktu darīts viss, lai maksimāli atvieglotu ceļu pie iedzīvotāju vajadzībām un finanšu iespējām atbilstoša mājokļa.

Ir jāsaprot, ka ne visi spēs atļauties privātmāju vai dzīvokli jaunajā projektā. Tāpēc valstij un pašvaldībām jāuzņemas līdzatbildība, lai sekmētu esošās dzīvojamās platības uzturēšanu kārtībā. Nobeigumā ir jāuzver, ka mūsu piedāvātais dzīvokļu pārbūves risinājums mazinās ēku morālo novecojumu, taču tas nekādā ziņā neatbrīvo no rūpīga pašas ēkas tehniskā audita".
   
Gundars Vērpe: Tipveida katalogs? Skaists sapnītis....
Mazliet citādāks ir LMMDV Arhitektūras izglītības programmas un Interjera dizaina izglītības programmas metodiķa Gundara Vērpes viedoklis. Viņš uzskata, ka tipveida projektu katalogs, ko izstrādātu studenti, ir tikai "skaists sapnītis".

"Vispirms jau tāpēc, ka Latvijā nav tik daudz šo tipveida padomju laika māju, kā, piemēram, Krievijā, kur tās ir ārprātīgos daudzumos. Otrkārt, cik ir tādu, kas grib pārbūvēt savu dzīvokli? Augstskolās ir ļoti daudz bakalaura, maģistra līmeņa pētījumu, bet, lai būtu vērts veidot katalogu, ir jābūt pieprasījumam. To izmantos daži cilvēki. Turklāt, lai taptu šāds katalogs, tam līdzi jānāk inženiertehniskam apsekojumam.

Skicītes sazīmēt var arī students, bet ar tām jau ir pilns internets, un kombināciju nemaz nav tik daudz


– ievadi mājas sērijas numuru internetā, un būs vairākas versijas projektiem!

Taču galvenais, kāpēc neder tipveida katalogs, ir tas, ka katrai mājai ir individuālas problēmas. Viena māja sēžas vienā galā, cita – otrā, vienai plaisas būs vienā virzienā, otrai – citā. Katra māja, katrs dzīvoklis jāanalizē individuāli.