Jau gandrīz gadu Liepāja ir bez galvenā pilsētas arhitekta – iepriekšējais galvenais arhitekts Indulis Kalns atlūgumu iesniedza pērn 3. maijā. Piemērota kandidāta meklējumi tā ieilguši, ka jāsāk šaubīties, vai pilsētas tēviem vispār šāda amatpersona ir vajadzīga (ērta). Tiesa, atbildot uz portāla irliepaja.lv jautājumu, domes vadītāji atbildēja, ka vajag gan.


Portāls irliepaja.lv kopš galvenais arhitekts atstāja amatu rakstījis gan par konkursa gaitu uz pilsētas galvenā arhitekta vakanci, gan izteicis prognozes par iespējamo kandidātu.


Šoreiz jautājām Liepājas domes vadītājiem un pilsētā pazīstamiem cilvēkiem, kuru viedoklī vērts ieklausīties, vai, viņuprāt, pilsētai ir vajadzīgs galvenais arhitekts.


Indulis Kalns, arhitekts, septiņus gadus bija Liepājas galvenais arhitekts:
"Liepājai ir nepieciešams pilsētas galvenais arhitekts. Būvniecības nozarē bieži ir novērojami būtiski atšķirīgi viedokļi par pilsētvides veidošanu-interesēm, turpat interpretācijas par likuma burtu un būtību, arī par pilsētas apbūves noteikumiem. Šeit

ir vajadzīgs pilsētas galvenais arhitekts – arhitekts, kurš palīdz iedzīvotājiem visos ar būvniecību saistītos jautājumos, arhitekts, kurš izšķir strīdus situācijas būvvaldē un domē, arhitekts, kurš palīdz deputātiem saskatīt mūsdienīgas pilsētas kvalitātes-attīstības pazīmes un tās iestrādāt pilsētas attīstības plānos."

Atis Dzērvēns, jurists: "Domāju, ka katrai lielai pilsētai ir vajadzīgs galvenais arhitekts, kas kopā ar galveno mākslinieku vai mākslinieci veido pilsētas seju. Formālo normatīvo prasību ievērošanu var nodrošināt arī ierēdņi, tomēr kopīgam, vēlams ilglaicīgam redzējumam, kā pilsētai jāizskatās, būtu jābūt!"


Gundars Vērpe, arhitekts un pedagogs: "Jā, protams, ir vajadzīgs pilsētas galvenais arhitekts. Ļoti labs piemērs ir Kuldīga, kur galvenais arhitekts ar savu komandu ir fanātiķi labā nozīmē, kas redz pilsētas attīstību kopumā. Sliktais piemērs – Jūrmala, kur nav galvenā arhitekta un pilsētplānotāji ir absolūti neieinteresēti pilsētas attīstībā un strādā formāli.


Galvenais arhitekts vajadzīgs arī tāpēc, ka konflikta situācijās, pie viņa iet kā pie tiesneša, un, ja galvenais arhitekts ir ieinteresēts, ja viņš ir īsts "vilcējs", tas ļoti nāk par labu pilsētai. Ja tāda nav, nu tad ir jāgaida.


Āris Ozoliņš, uzņēmējs: "Skaidrs, ka Liepājai, kā jebkurai pilsētai, nepieciešams pilsētas galvenais arhitekts. Manuprāt, viņa galvenais uzdevums ir uzraudzīt, lai pilsēta nezaudētu savu seju, un veidot ko jaunu, kas ir saskaņā ar esošo un piedod kādu jaunu gaumīgu akcentu".


Ainars Kreics, jurists: "Protams, ka pilsētai ir ļoti nepieciešams galvenais arhitekts. Lai arī Liepājas gadījumā, kā redzams, pilsētas būvvaldes darbinieki arī bez galvenā arhitekta īstermiņā spēj tikt galā ar ikdienas rutīnas darbiem, galvenā arhitekta trūkums nākotnē var negatīvi ietekmēt pilsētas attīstību un plānošanu, jo tieši galvenā arhitekta uzdevums ir veidot nākotnes vīziju par to, kā no būvniecības un pilsētplānošanas viedokļa attīstīsies pilsēta.


Pieņemu, ka atrast amatam atbilstošu kandidatūru šobrīd nav viegli, jo būvniecība atrodas uzplaukuma fāzē un nozares profesionāļiem ir darba pilnas rokas privātajā biznesā, kur ir mazāk stresa un arī labāks atalgojums".  


Linda Matisone, uzņēmēja, deputāte: "Pilsētai neapšaubāmi ir vajadzīgs galvenais arhitekts. Kandidātu atlases process gan ir ieildzis, bet, neskatoties uz to, cerams, ka galvenais arhitekts tiks pieņemts darbā vistuvākajā laikā. Viena no svarīgākajām funkcijām galvenajam arhitektam ir darbs ar pilsētas teritorijas plānojumu. Tādēļ ceru, ka galvenais arhitekts sāks pildīt savus pienākumus jau martā."


Vilnis Bulavs, mākslinieks: "Galvenajam arhitektam būtu jēga tikai tad, ja viņš spētu darboties uz nedaudz atšķirīgiem principiem kā līdz šim. Tam būtu jābūt ne tikai kompetentam, erudītam un neatkarīgi domājošam cilvēkam, bet arī drosmīgam un ar reālas teikšanas un veto tiesībām.

Vērojot līdzšinējos procesus pilsētā, redzams, ka tie lielā mērā notiek provinciāli korporatīvā garā. Rezultātā, par spīti galveniem arhitektiem, tiek nojauktas vēsturiskas ēkas centrā, jo kādam nepieciešama autostāvieta, piemēram, pie vēsturiskajā pilsētvidē neiederīgas būves  Graudu un Kūrmājas ielu krustojumā,


top tādi "laikmetīgās" arhitektūtas "šedevri", kā "oranžais brīnums" vai pašreiz būvētais, pēc publicētajām vizualizācijām spriežot, skumji netalantīgi dizainētais jaunais mākslas skolas korpuss un notiek citi mazāk pamanāmi  arhitektoniski pārpratumi.

Jānis Vilnītis, Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs: "Piekrītu, ka mums ir nepieciešams profesionāls pilsētas galvenais arhitekts, kurš plānos un realizēs pilsētas attīstības vīziju, saskaņā ar teritorijas plānojumu un kultūrvēsturisko pilsētas mantojumu. Tā teikt, salāgos pilsētas vēstures, nākotnes attīstības un pilsētas iedzīvotāju intereses mūsdienīgas Liepājas veidošanā".

Uldis Sesks, Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks stratēģiskās plānošanas jautājumos: "Jā, pilsētai ir nepieciešams galvenais arhitekts, tāds speciālists šobrīd ļoti pietrūkst pilsētas attīstības plānošanā. Sevišķi to izjūtam tagad, kad pilsēta kopā ar SEZ ir iegādājusies bijušo “Liepājas metalurga” teritoriju un notiek dažādas diskusijas, kādu nākotni redzam šajā teritorijā un kā to atgriezt ekonomiskajā apritē. Ir jābūt vienam atbildīgajam cilvēkam, kurš virza un izstrādā teritoriālo plānojumu, kuram ir skaidri argumentētas vīzijas, kurās teritorijās kāda apbūve pieļaujama, kā izskatīties mūsu pilsētai, kas ir kvalitatīva arhitektūra un kas neiederas pilsētā. Tas, manā skatījumā, būtu galvenā arhitekta uzdevums".

Gunārs Ansiņš, Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos: "Lai arī nu jau vairāk nekā pusgadu esam bez pilsētas galvenā arhitekta, es tomēr domāju, ka tā nav normāla situācija, jo pilsētai ir vajadzīgs galvenais arhitekts. Būvvalde var pārraudzīt būvniecības ieceres juridisko atbilstību likumdošanai, taču nepieciešams kompetents speciālists, kas pārrauga un redz pilsētu kopumā – īpaši attiecībā uz lielajiem projektiem, piemēram, K. Zāles laukuma rekonstrukcija, pludmales labiekārtošana, industriālās teritorijas un citi".