Nelielais viesu nams, kas aizvadīto divu gadu laikā tapis Bernātu jūrmalā un ieguvis nosaukumu Jūras māja, ir viens no pretendentiem uz prestižo Latvijas arhitektūras gada balvu (LAGB).

Savā kategorijā "Pārbūves un mantojuma transformācija, rekonstrukcija vai restaurācija" tas konkurē ar tādiem mega objektiem kā Hoijeres viesu nams, Āgenskalana tirgus, Zaigas Gailes birojā projektētā Ārstu māja Mežaparkā, vairākas Daugavpils cietokšņa būves, Laubes nams Pārdaugavā, PAiR mākslinieku rezidence Pāvilsotā un citiem, pavisam 18 objektiem, kuru vidū ir arī divi Liepājā realizēti projekti – Hoijeres viesu nams un "Atmodas dārza" nojume plašizklaides pasākumiem.

Jūras māja būvēta uz padomju robežsargu kontroles un novērošanas ēkas pamatiem.

Jūras mājas pārbūves projekta autors, kādreizējais Liepājas pilsētas galvenais arhitekts Indulis Kalns saka – nemaz necerot uz balvu, jo konkurence ir iespaidīga, taču Kaspars Vecvagars, Jūras mājas pasūtītājas SIA "Sīpoli mare" viens no īpašniekiem, uzskatījis, ka objekts ir pietiekami vērts, lai to pieteiktu konkursam.

Jūras mājas būvprojektu izstrādājis arhitekts Indulis Kalns.

Kaspars Vecvagars: "Visticamāk, ka Jūras māja nevar konkurēt ar pārējiem pieteiktajiem objektiem, bet Indulis ir ļoti labs arhitekts, un šī ir iespēja viņam parādīties".

Ar Jūras mājas atrašanās vietu Kasparam Vecvagaram saistās bērnības atmiņas: "Kā bērni gājām ar māsu uz jūru peldēties, un padomju robežsargi tur sēdēja, vicināja kājas un cienāja mūs ar semuškām."

Māju ieskauj piekrastes ainava – krasta kāpas ar priežu audzēm.

Būvniecības ieceres dokumentācija saimniecības ēkas pārbūvei par brīvdienu māju īpašumā "Zalkšneši", Bernātos, izstrādāta 2018. – 2020.gadā, būvdarbi veikti 2020. – 2021.gadā. Ēkas funkcija – brīvdienu, atpūtas ēka ar kopējo platību 76 m².

"Šī ir vieta ar bagātām vēstures liecībām, un Jūras māja bija tas, ko "Sīpoli mare" varēja tai dot," teic Vecvagars.

Brīvdienu mājas interjeru veidojis Mārtiņš Sīlis.

Jūras māja atrodas Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjoslā, kurā ir aizsargājami Eiropas Savienības biotopi. Tas un arī ierēdņu negribēšana atļaut to, ko likums neliedz, prasījis cīņu sešu gadu garumā par iespēju realizēt šo projektu. Taču tagad ir gandarījums par izkaroto, turklāt no mūsu puses godīgā cīņā, saka Vecvagars.

Māju ieskauj piekrastes ainava – krasta kāpas ar priežu audzēm. Pašu ēku jeb, pareizāk sakot, ēkas drupas, kas ir padomju armijas mantojums, nebija saudzējuši ne cilvēki, ne krasta kāpas, pilnībā pārņemot pirmo stāvu.

"Izstrādājot ēkas un vides arhitektonisko veidolu, būtiski šeit bija saudzīga iekļaušanās vidē, saglabājot ainaviskās un dabas vērtības. Ēka no publiski pieejamās jūras liedaga puses ir otrā plāna objekts, aiz krasta kāpām un priežu audzēm," teic arhitekts.

Jūras mājas viesi novērtē fascinējošos saulrietus.

Indulis Kalns: " Vēsturiskās būvkonstrukcijas ir iekonservētas, nostiprinātas, saglabātas kā krasta kāpu atbalsta sienas un izmantotas kā atbalsta konstrukcijas ēkas būvapjomam. Ēkas būvapjoms telpiski risināts, lai nepārsniegtu blakus ēkai augošo priežu augstumu un saglabātu dabīgo krasta kāpu reljefu. Būvmasu detalizācijai izvēlēts horizontāls grafisks būvdetaļu un apjomu dalījums, kas kopā ar tumšo ēkas tonējumu paredzēts, lai vizuāli papildus vēl samazinātu kopējo būvapjomu".

Interesanti, ka šim objektam viens pārbūves projekts tapis jau pirms divdesmit gadiem, to izstrādāja Guna un Uldis Pīlēni. Taču tajā bijuši pavisam citi risinājumi, jo toreiz smiltis vēl nebija aprakušas visu būves pirmo stāvu.

Viesi, kuri Jūras māju sāka izmantot, sākot ar šā gada 1. aprīli (nu jau rezervācijas iesniedzas nākamajā gadā), ir novērtējuši fascinējošo skatu uz jūru un saulrietu.

Indulis Kalns: "Ēka ir pakļauta šim hipnotizējošajam skatam un atveras uz to. Savukārt kā vēsturiska atsauce uz ēkas sākotnējo funkciju – robežsardzes novērošanas vieta – ir ēkai pievienotais arhitektoniskais akcents – kāpnes, kas ved uz vēl plašāku bezgalības horizonta novērošanu, lai arī vēsturiskais, blakus ēkai izvietotais vertikālais novērošanas tornis vandālisma rezultātā ir zudis".

Uzziņa
LAGB ir augstākais profesionālais novērtējums Latvijā, tā ir arī valstiska atzinība, kopš balvai ir nacionālās kultūras balvas statuss. Darbus LAGB lielākoties iesniedz autori paši, maksājot arī dalības maksu par darbu pieteikšanu. LAGB gala vērtējumu dod starptautiska žūrija, kas ir neatkarīga no vietējās konjunktūras.

LAGB pieteiktie darbi tiek vērtēti divos posmos, pirmajā no visiem pieteiktajiem darbiem atlases žūrija izvirza nominantus – darbus, kuri atbilst vērtēšanas kritērijiem, katrs atlases žūrijas nominētais darbs saņem nominanta diplomu un atlases žūrijas balvu; otrajā posmā fināla žūrija no nominantiem atlasa finālistus un, strādājot klātienē, vērtē visus finālistu saraksta darbus. Pēc finālistu darbu vērtēšanas žūrija vienojas par augstāko apbalvojumu sadali LAGB noslēguma apbalvošanas ceremonijā.

Visas balvas – atlases žūrijas balvas, fināla žūrijas balvas un "Latvijas Arhitektūras Lielā gada balva 2022" jeb Grand Prix – tiek publiski izziņotas un pasniegtas LAGB apbalvošanas ceremonijā, kas plānota 2022. gada 7. oktobrī.

Šogad balva tiks pasniegta 27. reizi.

Latvijas Arhitektūras gada balvu organizē Latvijas Arhitektu savienība ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu.
 

Liepāju "LAGB 2022" pārstāv:

Hoijeres kundzes viesnīcas restaurācija un pielāgošana Liepājas Interjera muzeja vajadzībām
17. gs. beigās celtā Hoijeres viesnīca ir viena no zīmīgākajām Liepājas ēkām. Restaurācijas gaitā 1. stāvā atjaunots sākotnējais viesu nama un kroga plānojums, 17.–18. gs. raksturīgā apdare, interjers un mēbeles. Otrajā stāvā iekārots turīga 19. gs. liepājnieka miteklis, iespējami precīzi restaurējot vēsturiskās tapetes un piemeklējot mēbeles un interjera priekšmetus. Atjaunots arī vēsturiskais fasādes krāsojums, pagrabs, un labiekārtots pagalms. Autori: PS "Pils projekts", projekta un interjera komplektācijas autore arhitekte Liesma Markova, arhitekta palīgs Tatjana Toropova, arhitekts Kārlis Rozenštrauhs, konsultēja mākslas vēsturnieki Ina Līne un Dainis Bruģis. Pasūtītājs: Liepājas pilsētas pašvaldība. Būvnieks: SIA "RERE Meistari".

"Atmodas dārza" nojume plašizklaides pasākumiem
Jaunizveidotā kultūrvieta "Atmodas dārzs" Liepājā, Karostā, vienā no bijušajiem virsnieku kazarmu kvartāliem. Kopš 2022. gada jūnija teritorijas centrālajā daļā uz vēsturiskajiem ēkas pamatiem atrodas nojume brīvdabas plašizklaides pasākumiem. Autora nodoms bija izveidot funkcionālu un estētisku struktūru, kas interpretē blakus esošo vēsturisko ēku siluetus, saudzīgi iekļaujas vēsturiskajā vidē un papildina to ar svaigu formu valodu. Autori: SIA "Archimobilis", Gundars Vērpe. Pasūtītājs: SIA "Māras lācis".

"liepājiņa: neparasta interjeru grāmata"
Autori: Indra Ķempe, Mārtiņš Sīlis, SIA H2E.

Pavisam konkursam pieteikti 49 objekti.

Vairāk informācijas par konkursu un pieteiktajiem objektiem ŠEIT.