Dzintaru, agrāk Paula Lilienfelda iela glabā sevī vairāk vēstures nospiedumu nekā daudzas citas Liepājas ielas. Ēkas, arī Dzintaru 9, liecina, ar kādu vērienu un gaumi dzīvoja ietekmīgākie liepājnieki.

Šoreiz stāsts būs par ēku Dzintaru un Krišjāņa Barona, agrāk Labrenča ielas stūrī, tās adrese – Dzintaru iela 9. Ēka celta 20.gadsimta sākumā. Zemes gabala pirmais īpašnieks pēc 1902.gada Liepājas namīpašumu saraksta bijis Mēlers – Hill. Viņš bija Lielbritānijas pilsonis, tirgotājs, kurš pildīja arī Lielbritānijas tirdzniecības konsula amatu. 1926.gada avotos kā ēkas īpašnieks minēts J.Lagzdiņ.

Taču jau 1928.gadā ēkas īpašnieks bijis zvērināts advokāts un Liepājas laikraksta "Kurzemes Vārds" līdzdibinātājs Gotfrīds Stengrēvics. Stengrēvicam piederējušas vairākas ēkas Liepājā, ievērojamākā no tām ir nams Dzintaru ielā 23, padomju režīma laikā zināms kā Pionieru nams.

1993.gadā Dzintaru iela 9 tika denacionalizēta Birutai, Helvijam, Džonam un Leonīdam Stengreviciem, dzīvojošiem Latvijā un ASV.

Informāciju par cilvēkiem, kuri apdzīvojuši šo ēku ir ierobežota, bet vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš zina stāstīt, ka 20.gadsimta 20.-30.gados ēkā dzīvoja bagāti Liepājas advokāti, kuri savu kapitālu, kā stāsta, bija sakrājuši, būdami bēgļu gaitās Krievijā. "Viņi bija dāsni mecenāti, jo vienmēr Liepājas teātrim un baleta aktieriem organizēja krāšņas sezonas atklāšanas un slēgšanas balles."

Runājot par Dzintaru ielas 9 funkcijām, laikā, kad ēka tika celta, tās uzdevums nebija kalpot par vasarnīcas tipa ēku, bet gan par īres namu. Šis ir viens no pirmajiem īres namiem šajā rajonā, jo līdz 20.gadsimta sākumam pēc pilsētas Būvnoteikumiem bija aizliegta īres namu celtniecība villu un atpūtas namu rajonā.

Ēkai ir četri stāvi, ieskaitot jumta stāvu, un tai ir vairāki korpusi. Silakaktiņš stāsta, ka ēka būvēta jūgendstilā ar nacionālajam romantismam raksturīgu fasādes apdari. Tai piemīt arī jūgendstilam raksturīga funkcionalitāte. Savukārt nacionālais romantisms ir jūgendstila novirziens, kuram ir vairākas iezīmes, piemēram, formu smagnējums un stāvi jumti.

Liepājas arhitektūrā vērojami divi jūgendstila novirzieni, vienu no tiem raksturo vijība, savukārt otrā virziena iezīmes ir tikai ģeometrisko dekoru izmantojums vai pat pilnīga atteikšanās no dekoriem ēkas arhitektūrā.

Dzintaru iela 9 ir šī otrā jūgendstila virziena paraugs, tas uzskatāms par elegantu, vīrišķīgi atturīgu, pat smagnēju namu. Ēkas apjoma dinamika panākta ar būvmasu īpašu kārtojumu un ļoti stāvu jumta pacēlumu. Ēkas plaknes atdzīvināšanai izmantoti ģeometrisku formu sienas izvirzījumi.

"Savukārt ēkas iekšpusē ir ievērojama jūgendstila apdare ar flīzēm, koka paneļiem, kokgriezumiem un freskām uz griestiem." Agrākos laikos, kad būvēja jūgendstila tipa ēkas, tad šajā arhitektūras stilā tika veidota ne tikai fasāde, bet arī visa iekšējā apdare.

Uzmanības vērta ir arī ielai, uz kuras atrodas šī ēka. Līdz 1932.gadam tā tika saukta par Paula Lilienfelda ielu.

Nosaukums radies par godu Krievijas impērijas Kurzemes guberņas gubernatoram Paulam fon Lilienfeldam. Šo amatu Lilienfelds pildīja no 1868. līdz 1885.gadam. Viņa laikā tika dibināta Kurzemes jūrskola, kā arī sekmēta Liepājas Kūrmājas celtniecība. Arī Pāvilosta ieguvusi savu nosaukumu, pateicoties šim gubernatoram, jo viņa brālis bija turienes Upesmuižas īpašnieks.

Arī Dzintaru iela piederēja pie Liepājas vasarnīcu kvartāla. Tur bagātākie Liepājas iedzīvotāji iegādājās un cēla vasaras mājas, lai arī viņu privātmājas vai dzīvokļi atradās kaut kur netālu, pilsētas centrā. Te rīkoja dažādas greznas viesības, piemēram, dārza svētkus, dekorētus ar lampādēm jeb tā sauktajiem ķīniešu lukturīšiem, ar mūziku, tējas vai vīna baudīšanu.

1992.gadā ēka iekļauta vietējās nozīmes aizsargājamo arhitektūras pieminekļu sarakstā, taču nav ar šādu statusu apstiprināta valsts pieminekļu sarakstā.

Patlaban četrstāvu ēka ar 11 dzīvokļiem tajā ir pārdošanā, tās pārdošanas cena ir 199 000,00 eiro. Ēkas kopējā platība ir 899 kvadrātmetri, zemes platība – 961 kvadrātmetrs.